Ukrainas armijas ģenerālštābs svētdien vēsta, ka Krievijas karaspēks turpinājis uzlidojumus Mariupolei, kā arī uzbrucis pilsētas ostas teritorijai. Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem svētdien nolikt ieročus un doties prom, tomēr nav ziņu, ka Ukrainas spēki būtu izmantojuši iespēju un padevušies. Nav skaidrs, cik tieši aizstāvju atrodas pilsētā. Krievijas puse ir minējusi, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru, bet Ukraina norāda, ka visā karā kopumā miruši līdz 3000 ukraiņu karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau sestdien brīdināja, ka ja Krievijas spēki iznīcinātu aplenktās Mariupoles aizstāvjus, tas pieliktu punktu Kijivas sarunām ar Maskavu.

Krievijas Aizsardzības ministrija draudējusi likvidēt karavīrus, kuri joprojām aizstāv Mariupoli un atteiksies nolikt ieročus. Šo ultimātu komentējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka ukraiņu karavīru likvidēšana Mariupolē pieliks punktu jebkādām miera sarunām: "Situācija Mariupolē joprojām ir tik smaga, cik vien iespējams. Vienkārši necilvēcīga. Tā rīkojās Krievijas Federācija. Apzināti rīkojās un apzināti turpina iznīcināt pilsētas. Krievija apzināti cenšas iznīcināt visus, kas atrodas Mariupolē. Es gribu, lai mani tagad skaidri sadzird.

Kopš Mariupoles blokādes sākuma nav bijusi neviena diena, kad mēs nebūtu meklējuši militāru vai diplomātisku risinājumu – kaut ko cilvēku glābšanai.

Taču atrast šo risinājumu ir ārkārtīgi grūti. Pagaidām 100% reāla risinājuma nav. Tas attiecas gan uz militārām iespējām, gan sarunu procesu."

Tiek lēsts, ka Mariupolē  joprojām atrodas aptuveni 100 tūkstoši iedzīvotāju, bet Krievijas  karaspēks tiem liedz evakuēties. Arī šodien Ukrainā netika atvērti humānie koridori cilvēku evakuācijai no Krievijas karaspēka aplenktajām vai okupētajām apdzīvotajām vietām, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viņa atklāja, ka ar okupantiem nav izdevies vienoties par pamieru evakuācijas īstenošanai. Vereščuka norādīja, Ukraina turpina pieprasīt humānās palīdzības koridora atvēršanu civiliedzīvotāju, īpaši sieviešu un bērnu, evakuācijai no Mariupoles. Ukrainas amatpersonas vairākkārt brīdinājušas par humāno krīzi Mariupolē.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.