Pirmdienas rīts sācies ar kārtējo Krievijas iebrucēju triecienu pa Harkivas apgabalu. Šoreiz raķete trāpījusi tirgum Ševčenkoves ciematā. Apšaudē nogalinātas divas sievietes, vēl vairāki cilvēki ievainoti.

Kā paziņojuši Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji, pēdējās diennakts laikā vissarežģītākā situācija bijusi Soledarā uz ziemeļiem no Bahmutas. Tur iebrucēji veikuši vairāk nekā 100 apšaudes un 22 reizes iesaistījušies kaujas sadursmēs.

Šajā virzienā nosūtīti ukraiņu papildspēki, lai novērstu iespējamos Krievijas karaspēka mēģinājumus apiet Bahmutas pilsētu no ziemeļiem.

Krievijas spēki varētu mēģināt apiet Bahmutu

Kā uzskata militārie komentētāji, viens no galvenajiem Krievijas spēku mērķiem ir apiet Bahmutu, iespējams, ielenkt to, lai piekļūtu apgādes ceļiem.

Ukrainas spēki atzīst, ka aukstā laika iestāšanās ļaus izmantot arī smagāku kaujas tehniku un panākumi būs atkarīgi no tā, kura no karojošajām pusēm ziemas apstākļiem būs sagatavojusies labāk un kura būs izstrādājusi veiksmīgākus taktiskos plānus.

Ukrainas bruņotie spēki uzskata, ka kritiskais punkts cīņā par Bahmutu vēl nav aiz muguras un, visticamāk, sīvākās sadursmes gaidāmas tieši šajā mēnesī.

Vienlaikus arvien biežāk izskan arī dažādi komentāri par apgalvojumiem, ka Ukrainas bruņotie spēki šajā pavasarī gatavo vērienīgu pretuzbrukumu. Militārie analītiķi norāda, ka līdzīgi kā Hersonas apgabalā arī citos reģionos jau ļoti ilgi notiek gatavošanās šādiem pretuzbrukumiem un ir ļoti liela iespēja, ka tie var izrādīties tikpat produktīvi. Uz šādu iznākumu liek cerēt arī veiksmīgie uzbrukumi pa Krievijas spēku komandpunktiem, munīcijas un tehnikas noliktavām.

Vienlaikus satraukumu rada arī ziņas par to, ka Baltkrievijā joprojām tiek piegādāta Krievijas kaujas tehnika – tā gan esot novecojusi un tai nepieciešams remonts. Tā kā šādi izkonservēšanas darbi Krievijā vairs īsti neesot iespējami, šo darbu veikšanai tiekot piesaistīti baltkrievu karavīri. Ukrainas robežsardzes dienesta vadība ir norādījusi, ka Krievija un Baltkrievija saspīlējumu pie robeža pastiprina, taču nekādu provokāciju tiešā robežas tuvumā pašlaik neesot.

Okupētajā teritorijā neļauj norēķināties ar Ukrainas grivnām

Tikmēr pirmdien izskanējis paziņojums, ka okupētajā un gandrīz pilnībā nopostītajā Mariupolē jau šajā mēnesī varētu ievest aptuveni 50 tūkstošus Krievijas civiliedzīvotāju. Par to paziņojis likumīgi ievēlētā pilsētas mēra vietnieks Petro Adrjuščenko.

Pēc viņa vārdiem, galvenais okupantu mērķis esot nojaukt visu, kas nojaucams, un attīrīt pilsētu, viņa vārdiem sakot, līdz nullei.

Pēdējo dienu laikā saņemtas ziņas, ka okupētajā Luhanskas apgabala teritorijā notiek īpaši reidi, lai no aprites izņemtu Ukrainas grivnas.

Apgabala militārā administrācija ziņo, ka okupācijas pārstāvji pieprasa, lai veikalos cenas tiktu noteiktas tikai Krievijas rubļos, taču šīs prasības galvenokārt izpildot tikai lielveikali.

Vairumā gadījumu aizliegums izmantot grivnu esot novedis pie tā, ka cilvēki arvien vairāk izmanto bezskaidras naudas norēķinu veidus, taču tirgos un mazajos veikalos Ukrainas nacionālā valūta tāpat tiek pieņemta.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.