Krievija uz ukraiņu lielveikalu "Epicentr" raidīja divas vadāmās aviobumbas – tas notika brīvdienā, brīdī, kad veikalā bija daudz cilvēku – ap 200 pircēju un arī darbinieki. Aviobumbu eksplozijas rezultātā lielveikalā sākās milzīgs ugunsgrēks un vēl šobrīd – tātad jau trešo dienu – notiek gruvešu atrakšana un bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšana.
"Uz šo brīdi mums ir 14 nogalinātie. No viņiem 11 ir identificēti un trīs nav identificēti," pirmdienas rītā stāstīja Harkivas apgabala prokurors Dmitro Čubenko. "Ir vēl četras ķermeņa daļas, kur ir jāsaprot – vai tas ir viens cilvēks vai vairāki. Spriežot pēc videonovērošanas kamerām, kas tur bija uzstādītas, tur bija kādi 20 cilvēki – sprādziena epicentrā vai tuvu tai un vietā, kur notika ugunsgrēka dzēšana. Tāpēc kopējais bojāgājušo skaits varētu būt ap 20 cilvēku."
Starp veikalā noslaktētajiem ir arī 12 gadus veca meitene un viņas mamma, kā arī 17 gadus vecs jaunietis. Pirmdien glābēji turpina darbu lielveikala drupās un to var darīt tikai tajos brīžos, kad nav gaisa trauksmes. Šādi brīži pēdējo dienu laikā Harkivā nav bieži un ilgi.
Pagājušā nedēļā, kad Harkivu apmeklēja Latvijas Radio, gaisa trauksmes ilga 6–7 stundas no vietas. Vietējie iedzīvotāji ziņoja, ka ir bijušas arī 20 stundas ilgas gaisa trauksmes un, kā zināms no iepriekšējiem uzbrukumiem – Krievija mēdz atkārtoti raidīt raķetes uz vietām, kur strādā glābēji.
Tāpēc glābēji strādā ļoti uzmanīgi un vienlaikus Harkiva arī sēro – pirmdien kafejnīcās liegts skaļi atskaņot mūziku. Bojāgājušie tiek pieminēti arī citādos veidos.
Šādas sēru dienas Harkivā pēdējā laikā ir cita pēc citas. Jau pagājušā nedēļā Latvijas Radio ziņoja, ka ceturtdien un arī trešdien notika ļoti smagi uzbrukumi pilsētai – raķešu uzbrukumā Harkivas tipogrāfijai tika nogalināti 7 un 21 ievainots, savukārt dienu iepriekš uzbrukumā ar vadāmajām aviobumbām Harkivas dzīvojamo ēku masīvā tika nodarīti ievērojami postījumi daudzstāvu namiem, un šajā uzbrukumā cieta 12 cilvēki.
Ukraiņi aizvien atkārto to, ko jau visu laiku ir uzsvēruši, – Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības iekārtu. Tāpat ukraiņiem ir jādod iespēja iznīcināt okupācijas spēku militārās vienības, kas atrodas Krievijas teritorijā un no kurām tiek šauts uz Ukrainas pilsētām – īpaši uz Krievijas robežai tuvo Harkivu.
Šobrīd ir virkne Eiropas valstu, kas ir atļāvušas savus ieročus izmantot uzbrukumiem Krievijas teritorijā, taču ir arī tādi lieli atbalstītāji kā ASV un citas valstis, kas šādu atļauju nav devušas.
Un tas ukraiņus nostāda ļoti smagā situācijā – viņi nevar ne kārtīgi pasargāt savas piefrontes pilsētas, ne arī iznīcināt militārās iekārtas – pat ja zina, tieši no kurienes tiek šauts.
"Mēs redzam katru Krievijas karaspēka koncentrācijas punktu. Zinām visas zonas, no kurām tiek palaistas Krievijas raķetes un kaujas lidmašīnas. Šo teroristu spēku iznīcināšana, tādējādi glābjot tūkstošiem dzīvību un garantējot, ka kara izplešanās tiks apturēta – tas ir tīri politisks lēmums. Lēmums, kas ir jāpieņem," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis arī aicināja partnerus būt izlēmīgiem un pieņemt tādus pašus lēmumus, kā jebkura cita terorisma gadījumā, lai preventīvi novērstu iespējas cilvēku nogalināšanai.
Taču nav tā, ka ukraiņi tikai gaida iespējas aizsargāties. Ļoti smagas cīņas joprojām turpinās visā frontes līnijā, toskait Harkivas apgabalā, kur ukraiņiem šobrīd izdodas noturēties esošajās pozīcijās. Kaujas turpinās arī Doneckas apgabalā – īpaši Pokrovskas virzienā. Turpinās arī fortifikāciju izbūve un nostiprināšana.
Ukraiņi pieļauj, ka Krievija varētu uzsākt jaunu sauszemes uzbrukumu Harkivas un Sumu apgabalos. Par to, ka Krievija tur sākusi pievilkt spēkus, ziņoja arī ASV bāzētā domnīca "Kara izpētes institūts"(ISW). Tiek pieļauts, ka šādi Krievija varētu censties vēl vairāk pagarināt esošo frontes līniju.
