Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Nauda ekonomikas atjaunošanai būs vasarā

Igaunijā un Lietuvā vakcinācijas tempi ir ātrāki

Igaunijā un Lietuvā vakcinācijas tempi ir ātrāki

Pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam, cerības, ka dzīve varētu atgriezties ierastajā ritmā, pieaug. Latvijā kopā vakcinēti nedaudz vairāk par 20 tūkstošiem cilvēku, lielākoties mediķi. Bet kaimiņvalstīs vakcinācija vedas straujāk. Lietuvā jau sāk vakcinēt skolotājus, savukārt Igaunijā potes saņēmuši jau visi prioritāro grupu cilvēki, kas to vēlējās.

Igaunijā kopumā vakcinēti vairāk nekā 46 tūkstoši cilvēki, no kuriem vairāk nekā 22 tūkstoši saņēmuši arī otro poti. Lietuvā savukārt vakcinēto cilvēku daudzums tuvojas 100 tūkstošiem. Apmēram puse saņēmuši arī otro poti. Salīdzinot ar Latviju, citās Baltijas valstīs vakcinācijas tempi ir daudz ātrāki.

Ārsts Lietuvā:  Tagad izaicinājums ir nogādāt slimnīcās pacientus ar ielaistām slimībām, smagiem simptomiem

Lietuvā jau vakcinēta liela daļa mediķu, cilvēku, kas atrodas riska grupās, kā arī aprūpes namu iemītnieku un darbinieku. Šobrīd sāk vakcinēt skolotājus. Savulaik Šauļos bija sliktākā situācija valstī – slimnīcas bija pārslogotas, bet infekcija turpināja izplatīties ļoti strauji. Tagad situācija uzlabojusies. Tas esot gan pateicoties stingrajiem ierobežojumiem, gan tam, ka liels skaits cilvēku jau izslimojuši Covid, gan iedzīvotāju vakcinācijai, kas rit pilnā sparā. Tā Latvijas Televīzijai apgalvo Martins Ģedmins, kurš līdz šim strādāja par neatliekamās medicīnas ārstu Šauļu slimnīcā, bet tagad uzsācis darba gaitas Jonišķu slimnīcā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas. 

"Mēs pat aizvērām Covid nodaļu slimnīcā šonedēļ, jo viss tiek centralizēts Šauļu galvenajā slimnīcā. Situācija ir stabila. Aptuveni 60 procentu gultu ir aizņemtas. Tagad izaicinājums ir nogādāt slimnīcās tos pacientus, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība. Daudzi ierodas ar ielaistām slimībām, smagiem simptomiem," stāsta Jonišķu slimnīcas virsārsts Martins Ģedmins. 

Jonišķu slimnīcā ir aptuveni 200 darbinieku. 94 procenti no tiem, kuri strādā ar pacientiem, ir vai nu vakcinēti, vai viņiem izstrādājušās antivielas pēc Covid-19 izslimošanas. Kā apgalvo Ģedmins, lielākā daļa bijuši gatavi potēties, lai gan, protams, bijuši arī daži skeptiķi. Tagad izaicinājums esot vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai kopumā dzīve varētu atgriezties ierastajā ritmā. 

"Tas, ko novērojām mūsu slimnīcā, ir, ka cilvēki pēc potes saņemšanas pārstāja valkāt aizsargtērpus un maskas, un līdz ar to tika konstatēti jauni inficēšanās gadījumi. Tas parāda, ka ir svarīgi nezaudēt modrību uzreiz pēc potes saņemšanas. Bet jāsaka, ka ir daudz mazāk spriedzes un nemiera. Tāpēc es ļoti gaidu, kad arvien vairāk cilvēku tiks vakcinēti, lai mēs varētu atkal doties ārā, priecāties, socializēties," norāda Ģedmins.

Ģedmins strādā administratīvā amatā. Līdz ar to poti vīrietis saņems vien nākamnedēļ, atšķirībā no mediķiem, kuri ikdienā strādā ar pacientiem. 

"Esmu diezgan apmierināts ar jauno valdību un to, kā viņi šobrīd tiek galā. Protams, bija neliels haoss, jo iepriekšējā valdība neatstāja nekādu plānu, bet šobrīd viss norit, cik vien iespējams, gludi. Protams, mums nav pietiekami daudz vakcīnu, bet ir diezgan daudz. Kad tās sāka dalīt, Lietuvā bija lielāki saslimšanas rādītāji Eiropā, tā ka mēs, visticamāk, dabūjām daudz vairāk, nekā citi. Vakcīnas izlieto uzreiz pēc saņemšanas, līdz ar to nekas nestāv ledusskapjos," stāsta Ģedmins.

Mediķis skaidro, ka arī Lietuvā mediķu vidū ir daļa skeptisko, kuri sākotnēji nav bijuši gatavi saņemt poti. Bet, viņaprāt, bailes bijušas balstītas uz nezināšanu. Jo vairāk esot skaidrots par vakcīnu izstrādi un pārbaudēm, jo lielāks skaits vakcinēties gribētāju parādījies.

"Skepticisms pastāvēs un nevaram piespiest cilvēkus vakcinēties, kaut arī pret to nav nekādu objektīvu pierādījumu," uzskata Ģedmins. "Ir svarīgi turpināt ieturēt sociālo distanci arī pēc pirmās potes saņemšanas. Nepieciešams pagaidīt vismaz 14 dienas, jo imunitāte tik ātri neizstrādājas."

Mediķis ir pārliecināts, ka vienīgā izeja no pašreizējās situācijas ir masveida iedzīvotāju vakcinācija. Viņaprāt, ja vīruss turpināsies izplatīties, tam vieglāk būs veidot mutācijas un tas var radīt jaunus riskus saslimšanai arī tiem, kuri vakcinējušies vai jau izslimojuši Covid-19. 

"Tikt galā ar Covid ir viena lieta, bet mums jādomā arī par to, kā dziedēt sevi no pieredzētās traumas. Izglītība, kultūra, cilvēku dzīves sociālie aspekti ir cietuši. Par to ir jādomā," uzsver ārsts. 

Igaunijā vakcinācijas plāns rit bez aizķeršanās

Igaunijā pirmos vakcinēja mediķus, kā arī sociālo namu iemītniekus un darbiniekus, lai nodrošinātu šo pakalpojumu nepārtrauktību. Līdz ar to jau pagājušā gada beigās pirmās "Pfizer/BionTech" potes sāka saņemt slimnīcu personāls. Lielākoties gan vīrusa skartākajos reģionos. Piemēram, Sāremā pirmās devas sasniedza aptuveni nedēļu vēlāk, jo tur saslimšanas rādītāji ir zemāki. Tā Latvijas Televīzijai skaidro Kuresāres slimnīcas vadītājs. 

"Tagad nedaudz vairāk par diviem simtiem šīs slimnīcas darbinieku ir vakcinēti. Vēl aptuveni 30 gaida savu kārtu, savukārt vēl aptuveni 30 ir izslimojuši un viņiem ir izstrādājušās antivielas. Ja izslimots Covid, uzskatām, ka šim cilvēkam ir dabiski izstrādājusies imunitāte," stāsta Kuresāres slimnīcas valdes loceklis un direktors Edvards Lāne. 

Pavasarī Sāremā bija ļoti daudz saslimušo pret iedzīvotāju skaitu. Turklāt Kuresāres slimnīcā, kur kopumā strādā trīssimt mediķu, inficējušies bija arī aptuveni simt darbinieku. Vairākums mediķu vakcīnas ļoti gaidījuši. Daži šaubījušies, bet, galu galā, lielākā daļa tomēr nolēmuši par labu potei. 

"Cik ilgi vakcīnas antivielas būs efektīvas, ir grūti pateikt. Bet es pieņemu, ka, tāpat kā ar gripas vakcīnām, vismaz gadu vai vairāk. Runājot par dabiski iegūtām antivielām, daži no mūsu darbiniekiem tās jau zaudējuši. Vienlaikus dažiem testi vēl joprojām uzrāda antivielas, pat pēc 11 mēnešiem. Tas nozīmē, ka šis vīruss var sniegt arī ilgtermiņa imunitāti. Bet kā jau medicīnā – viss atkarīgs no katra individuālā gadījuma," skaidro Lāne.

Slimnīcas vadītājs skaidro, ka viņš kā administratīvais darbinieks poti saņems tuvāko nedēļu laikā, bet tagad vēl tiek vakcinētas prioritārās grupas, proti, vecāka gadagājuma cilvēki un tie, kuriem ir nopietnas veselības problēmas. Igaunijā bijuši pāris skandāli, kad potes ieguvuši cilvēki ārpus kārtas, tomēr kopumā vakcinācijas plāns rit bez aizķeršanās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt