Hersonas apgabalā Ukrainai izdevies atkarot 400 kvadrātkilometru lielu okupēto teritoriju

Turpinoties Ukrainas armijas pretuzbrukumam, lai Krievijai atkarotu okupētās teritorijas, tiek atbrīvotas arvien jaunas apdzīvotas vietas. Ukraina ceturtdien paziņojusi, ka mazāk nekā nedēļas laikā dienvidos esošajā Hersonas apgabalā izdevies atkarot 400 kvadrātkilometru lielu teritoriju.

Hersonas apgabalā Ukrainai izdevies atkarot 400 kvadrātkilometru lielu okupēto teritoriju
00:00 / 04:04
Lejuplādēt

Britu izlūkdienesti secinājuši, ka Ukrainas bruņotie spēki frontes līniju Hersonas apgabalā pavirzījuši vēl 20 kilometrus tālāk un Krievijai trūkst karavīru Hersonas apgabala aizsardzībai.

Savukārt austrumos, kur arī pamazām tiek atkarotas jaunas teritorijas, Harkivas apgabala deokupētajā daļā līdz šim atrastas 534 krievu iebrucēju nogalināto civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas. Šajā skaitā ietvertas arī 447 cilvēku mirstīgās atliekas, kas uzietas masu kapā Izjumā.

Maskava sola nesākt atomkaru

Tikmēr Krievijas armija turpina apšaudīt civilos objektus, un smagākais trieciens dots Zaporižjai.

Krievijas armijas raķešu trieciens agrā ceturtdienas rītā skāra Zaporižju. Raķetēm trāpot dzīvojamās ēkās, bojā gāja vismaz trīs cilvēki, bet vairāk nekā 10 tika ievainoti. Apšaudes turpinājās arī dienas laikā, apgrūtinot seku likvidēšanu.

Pēdējā laikā nereti izskan vairāku ekspertu un analītiķu viedokļi par to, cik iespējama vai neiespējama ir kodolieroču pielietošana no Krievijas puses. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova ceturtdien izteicās, ka Krievija joprojām ir "pilnībā apņēmusies" ievērot principu nekad nepieļaut kodolkaru.

"Krievijas Federācija ir pilnībā apņēmusies ievērot kodolkara nepieļaujamības principu. Mēs to esam vairākkārt teikuši un apstiprinājuši: šādā karā nevar būt uzvarētāju, to nekad nedrīkst sākt.

Es nepārlasīšu visus doktrinālos dokumentus par šo tēmu, jo mūsu nostāja nav mainījusies."

Izmeklēšana pastiprina aizdomas par "Nord Stream" sabotāžu

Zviedrijas varasiestādes ceturtdien paziņojušas, ka divu noplūžu pārbaude "Nord Stream" gāzes cauruļvados ir pastiprinājusi aizdomas, ka tie bijuši sabotāžas akti.

Kā teikts valsts prokurora paziņojumā, var secināt, ka Zviedrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā "Nord Stream" cauruļvados ir notikušas detonācijas, kas ir izraisījušas plašus gāzes cauruļvadu bojājumus.

Nozieguma vietā ir savākti pierādījumi, un tie tagad tiks pārbaudīti. Sīkāka informācija netiek atklāta, atsaucoties uz izmeklēšanas konfidencialitāti un norādot, ka "jautājums ir ļoti jutīgs".

Maskava trešdien paziņoja, ka tai vajadzētu piedalīties izmeklēšanā saistībā ar noplūdēm gāzesvados. Savukārt ceturtdien Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka saņemta noraidoša atbilde.

"Pa diplomātiskajiem kanāliem saņēmām informāciju, ka šobrīd nav plānots aicināt Krievijas pusi piedalīties izmeklēšanā. Un arī pa diplomātiskajiem kanāliem mēs paudām savu viedokli, proti, šāda nostāja ir ļoti nožēlojama. Mēs neuzskatām par iespējamu jebkādu objektīvu izmeklēšanu bez Krievijas puses līdzdalības."

Krievijas opozīcijas aktīvistu apsūdz "valsts nodevībā"

Krievija piespiedu kārtā deportējusi vairāk nekā 1,6 miljonus ukraiņu. To paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot Limā notiekošās Amerikas valstu organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekus. Zelenskis sacīja, ka ukraiņi ir izklīdināti pa visu Krievijas teritoriju un daudziem no viņiem ir atņemti dokumenti.

Saspīlētākas tikmēr kļūst Krievijas un Kazahstānas attiecības. Kazahstānas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku Alekseju Borodavkinu uz "nopietnu sarunu" pēc Maskavas izvirzītās prasības Kazahstānai izraidīt Ukrainas vēstnieku.

Savukārt Krievijā opozicionāram un publicistam Vladimiram Kara-Murzam izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā. Viņam draud līdz 20 gadiem cietumā.

Par to arī ziņo laikraksts "Izvestija" un citi valsts kontrolētie mediji.

Kara-Murza šobrīd atrodas izmeklēšanas izolatorā saistībā ar apsūdzībām par "armijas diskreditāciju", un šajā lietā viņam jau draud līdz desmit gadiem cietumā. Šī lieta pret viņu tika ierosināta aprīlī.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti