Daņilovs par to izteicies pēc tam, kad naktī uz otrdienu Ukrainas armija devusi triecienu Feodosijas ostai okupētajā Krimā, kurā tika iznīcināts lielais Krievijas desantkuģis "Novočerkask".
Krievu karakuģi seko flagmanim "Moskva"
"Protams, mēs gribētu, lai situācija ar mūsu teritoriju atbrīvošanu būtu daudz labāka. Taču paralēli šim procesam ir notikuši ļoti lieli un svarīgi notikumi Melnajā jūrā. Kas attiecas uz šo situāciju, 20% no Krievijas Federācijas flotes vairs neeksistē," teica Daņilovs.
"Turklāt tās nav kaut kādas laiviņas ar 5–30 cilvēku apkalpi.
Tie ir milzīgi karakuģi, kurus esam nosūtījuši turpat, kur 2022. gada 13. aprīlī tika nosūtīts Krievijas Melnās jūras flotes flagmanis "Moskva"."
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs arīdzan norādīja, ka šonedēļ īstenotais trieciens ir apliecinājums tam, ka Ukrainas Bruņotajiem spēkiem ir stingra nostāja Krimas jautājumā.
"Un mums Krima ir ārkārtīgi svarīga, tāpat kā pārējās mūsu teritorijas", paziņoja Daņilovs.
Nogrimis vēl viens kuģis
Tīmeklī ir parādījušies pēc uzbrukuma uzņemtie Feodosijas ostas satelītattēli. Tajos var redzēt, ka līdz ar Krievijas desantkuģi daļēji nogrimis T-43 klases mācību kuģis. Tāpat no attēliem var secināt, ka vēl divi Krievijas kuģi pametuši Feodosijas līci.
Tas esot noticis uzreiz pēc Ukrainas bruņoto spēku īstenotā uzbrukuma. Lielā attāluma dēļ kuģus nav iespējams identificēt. Taču, spriežot pēc izmēra, runa ir par vienu karakuģi un vienu Krievijas Melnās jūras flotes militāro kuteri.
Photos and Satellite Imagery from the Port of Feodosia in Eastern Crimea indicate that the Ropucha-Class Amphibious Landing Ship of the Russian Black Sea’s Fleet, Novocherkassk (BDK-46) as well as a Former-Training Ship waiting to be Scrapped, UTS-150 were both Sunk and Totally… pic.twitter.com/dROnfwyk2m
— OSINTdefender (@sentdefender) December 26, 2023
Krievijas Iekšlietu ministrija izsludinājusi meklēšanā Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku komandieri Mikolaju Oļeščuku pēc tam, kad viņš paziņojis par veiksmīgu lielā Krievijas desantkuģa iznīcināšanu.
Par to Krievijas propagandisti raksta, atsaucoties uz Krievijas Iekšlietu ministrijas datubāzēm. Tiek apgalvots, ka Oļeščuks aizmuguriski tiek apsūdzēts "terora aktā pēc drona uzbrukuma Krievijas Federācijas teritorijā".
Oļeščuks izdevumam "Ukrainskaja Pravda" komentējis agresorvalstī izsludināto meklēšanu: "Šāds teroristiskās valsts noziedzīgā režīma "tiesu" sistēmas lēmums ir tikai apstiprinājums tam, ka es visu daru pareizi, tas tikai apliecina Ukrainas Gaisa spēku efektīvo darbību, paziņojis Oļeščuks.
Ukraina plāno veikt mobilizējamo pilsoņu uzskaiti
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs tikmēr ir paziņojis par Kijivas plāniem veikt no Ukrainas teritorijas izbraukušo un armijā mobilizējamo pilsoņu uzskaiti. Pēc Umerova teiktā, Aizsardzības ministrija ir pārbaudījusi visas datubāzes un zina, cik mobilizējamo ir Ukrainā un cik ārvalstīs.
Ukrainas aizsardzības ministrs norādīja, ka ir nepieciešams, lai visi mobiliziācijai pakļautie pilsoņi, kas atrodas ārvalstīs, izietu reģistrācijas procesu. Tāpat viņš piebilda, ka tiek skatīts jautājums par iespējamiem šādu cilvēku tiesību ierobežojumiem, notiek konsultācijas ar likumsargiem un Tieslietu ministriju.
Naktī uz trešdienu Krievija ir veikusi kārtējos dronu uzbrukumus Ukrainas teritorijai.
Ap pusnakti Krievijas spēki palaiduši 19 dronus no okupētās Krimas pussalas vairāku Ukrainas pilsētu virzienos. Odesas, Hersonas, Mikolajivas un Hmeļnickas apgabalos bija dzirdami sprādzieni. Virs šiem apgabaliem Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 13 Krievijas palaistos dronus, paziņoja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvji.
Savukārt Poltavas, Harkivas, Dņipropetrivskas, Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas apgabalos bija izsludināta gaisa trauksme. Krievija palaidusi dronus arī šo apgabalu virzienos.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".
