"2023. gadā notika pirmie Ukrainas uzbrukumi uz laiku okupētajā Krimā," intervijā Francijas laikrakstam "Le Monde" sacīja Budanovs, piebilstot, ka "tas ir tikai sākums".

Ukraina ir arī vairākkārt uzbrukusi Krievijas Melnās jūras flotei, kas bāzējas Sevastopolē, Krimas pussalā.

"Krieviem nācās steidzīgi visu pārcelt uz dienvidaustrumiem," sacīja Budanovs, piebilstot, ka Maskava tagad cenšas izveidot jūras kara flotes bāzi separātiskā Gruzijas reģiona Abhāzijas Melnās jūras piekrastē.

Viņš atzina, ka frontes līnijas Ukrainā lielā mērā ir iesaldētas.

"Ļoti intensīvā lidrobotu izmantošana abās pusēs ir padarījusi gan Krievijas, gan Ukrainas ofensīvu neiespējamu," sacīja Budanovs.

"Vēl viens faktors ir mīnu lauku blīvums, kāds nav pieredzēts kopš Otrā pasaules kara," viņš piebilda, atzīstot, ka Krievijas ekonomikas noturība viņu ir pārsteigusi un ka pašreizējās Rietumu sankcijas nav pietiekamas, lai piespiestu Kremli mainīt savu uzvedību.

"Mani pārsteidza zināms Krievijas paradokss. Visi domāja, ka Maskavai ir spēcīga armija un vāja ekonomika. Izrādās, ka ir tieši otrādi," sacīja Budanovs.

"Ekonomika varbūt ir vāja, bet valsts necieš badu, tālu no tā. Ar šādiem tempiem tā pat varētu pastāvēt diezgan ilgi," viņš atzina, piebilstot, ka sankcijām vajadzētu būt vērstām pret Krievijas galvenajām ekonomikas nozarēm un visu finanšu sistēmu.

Budanovs aicināja Rietumus turpināt militāri atbalstīt Kijivu.

"Tiem, kas ārzemēs domā, ka ir noguruši no Ukrainas, būs jāstājas pretī krieviem, kad viņi nāks okupēt to teritorijas," norādīja Budanovs.

Savulaik viņš precīzi prognozēja, ka Krievija uzbruks Ukrainai 2022. gada 24. februārī.

Budanovs sacīja, ka tagad nav īstais laiks sarunām ar Krieviju. "Sarunas sākas tad, kad vienai vai abām pusēm ir interese. Šis nav tas gadījums," norādīja Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.