Kā secina laikraksts "Financial Times", agresorvalsts uzbrukumi kļuvuši mērķtiecīgāki un precīzāki, bet nav tik plaši kā kara pirmajā gadā.
Objektu atjaunošana var prasīt mēnešus
Krievija mainījusi taktiku un tagad uzbrūk Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, izmantojot augstas precizitātes raķetes. Par mērķi tā izvēlas apgabalus, kur pretgaisa aizsardzība nav tik spēcīga kā galvaspilsētā Kijivā.
Daži no pēdējā laikā triecienos cietušajiem enerģētikas objektiem ir tā bojāti, ka to pilnīga atjaunošana prasīs vairākus mēnešus. Bet dažus līdz nākamajai ziemai pat nevarēs salabot.
Laikā no 22. līdz 29. martam Krievija uzbruka septiņām termoelektrostacijām reģionos, kur nav tik spēcīga pretgaisa aizsardzība kā Kijivā. Ienaidnieka raķetes trāpīja arī divām hidroelektrostacijām. Ukrainas lielākais enerģijas ražotājs DTEK šajos uzbrukumos zaudēja aptuveni 80 procentus savas ražošanas jaudas.
"Ja nebūtu silto laikapstākļu, enerģijas importa no Eiropas Savienības un atjaunīgās enerģijas ražošanas pieauguma, Ukraina būtu piedzīvojusi plašus elektroapgādes pārtraukumus, kā tas notika 2022. un 2023. gadā," atzina DTEK izpilddirektors Maksims Timčenko.
Tikpat daudz raķešu, cik Krievija raidīja pirmajā ziemas uzbrukuma kampaņā, tagad tiek virzītas uz pieciem līdz sešiem enerģijas objektiem vienā reģionā, norāda Ukrainas nacionālās elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Ukrenergo".
Ukrainai nepieciešamas pretgaisa aizsardzības sistēmas
Šie uzbrukumi atkal un atkal uzsver – Ukrainai kritiski nepieciešams Rietumu militārais atbalsts, īpaši pretgaisa aizsardzības sistēmas. Turklāt kavēšanās ar militāro palīdzību ir piespiedusi ukraiņus atdot agresoram iniciatīvu kaujas laukā.
Tā norādījis gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan citas augsta ranga militārpersonas. Ukrainas armija nevar plānot veiksmīgu pretuzbrukumu un aizsardzību, ja nezina, kad un kādu palīdzību saņems.
"Pasaulē ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas varētu palīdzēt. Vienīgais, kas ir vajadzīgs, – tā ir politiskā griba nodot šīs sistēmas Ukrainai. Esmu pateicīgs tām valstīm, kuras jau ir palīdzējušas," teica Ukrainas prezidents Zelenskis.
"Būt aktīviem šī uzdevuma izpildē ir mūsu diplomātu atbildība, kuri strādā jomās un valstīs, kur ir pieejamas nepieciešamās sistēmas. "Patriot" sistēmas Ukrainā jāizvieto tagad, lai vēlāk tās nebūtu jāizmanto visā NATO austrumu flangā."
Krievijas karaspēks pastiprinājis uzbrukuma operācijas visā frontes līnijā, jaunākajā ziņojumā pauž Kara studiju institūta analītiķi. Viņi uzsver – tā kā kavējas ASV militārā palīdzība, Ukrainas armijai būs jāuzkrāj resursi un jāpieņem sarežģīti lēmumi par aizsardzības prioritātēm.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
