Ukrainas amatpersonas nesen brīdināja, ka okupanti uzkrāj dzīvā spēka resursu virzienā Harkiva–Luhanska, pie Bahmutas, pie Avdijivkas, kā arī Zaporižjas apgabala rietumos. Taču ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi pauž pārliecību, ka ienaidnieks savu cilvēkresursu un plānošanas ierobežojumu dēļ spēs uzsākt koordinētu liela mēroga uzbrukuma operāciju tikai vienā no šiem virzieniem.
Analītiķi uzskata, ka Krievijas armija cer izmantot sava karaspēka nenozīmīgo, bet vienmērīgo virzību Doneckas rietumu sektorā, un tieši tur varētu tikt īstenota ofensīva.
Kopš šī gada sākuma Krievijas armija Ukrainā spējusi virzīties uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Jāatgādina, ka Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņojis par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas, kas sastāv no 14 divīzijām un 16 brigādēm. Lielbritānijas izlūkdienesti gan apšauba to efektivitāti ierobežotas apmācības, novecojuša ekipējuma un infrastruktūras problēmu dēļ.
Krievija turpina spiest uz ukraiņu pozīcijām, zinot par Ukrainas armijas sarežģīto situāciju ieroču un munīcijas trūkuma dēļ. Tiek vēstīts, ka Krievija netālu no Avdijivkas pirms pāris dienām īstenoja vienu no lielākajiem tanku uzbrukumiem visā kara laikā. Krievija uzbrukusi ar 36 tankiem un 12 kājnieku kaujas mašīnām. Ukrainas bruņotajiem spēkiem uzbrukumu izdevās ne tikai veiksmīgi atvairīt, bet arī nodarīt būtiskus zaudējumus, iznīcinot trešdaļu tanku un teju visas kaujas mašīnas. Eksperti sprieda, ka šādus zaudējumus izdevies nodarīt, izmantojot dronus, kas noteikuši Krievijas spēku pārvietošanās vietas, un pēc tam raidīta precīza artilērijas uguns.
Tuvākajās nedēļās un mēnešos ukraiņi, visticamāk, turpinās aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, koordinējot aizsardzības pasākumus ar droniem un pielietojot haubices.
Un, lai gan Ukraina ievērojami paretinājusi Krievijas Melnās jūras flotes rindas, piespiežot to atvirzīt kuģus tālāk prom no Krimas, briesmas Ukrainas teritorijai no Melnas jūras joprojām pastāv. Uz to norādījusi Ukrainas dienvidu aizsardzības spēku preses centra vadītāja Natālija Humeņuka:
"Tas, ko mēs novērojam mūsu atbildības zonā, ir tas, ka ienaidnieka kuģi ir ievērojami saspiesti Melnās jūras dienvidaustrumu daļā, tie nav aktīvi. Bet objektīvi mēs saprotam: briesmas, un jo īpaši raķešu draudi, no jūras nav pazudušas, jo vispārējā pretinieka raķešu nesēju gatavība joprojām ir augsta."
Humeņuka atzīmēja, ka apstākļos, kad Krievijas flote ar kuģiem un citiem peldlīdzekļiem nevar kontrolēt Melnās jūras ziemeļrietumu daļu, tā cenšas izdarīt spiedienu ar lidmašīnām un demonstrēt savu gaisa spēku pārākumu konkrētajā apgabalā.
Savukārt Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz saviem izlūkošanas datiem, ziņo, ka Krievija cenšas stiprināt Novorosijskas jūras ostas aizsardzību. Tur pārvietoti vērtīgi Melnās jūras flotes kuģi, un šai ostai tagad ir izšķiroša loma Krievijas Melnās jūras flotes aizsardzībā. Ostas aizsardzība tiek stiprināta, lai aizsargātos pret Ukrainas jūras spēku dronu uzbrukumiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
