Latvijas Televīzijas raidījuma “Panorāma” uzrunātā vecāka pieredze liecina, ka vienā klubā dažādiem treneriem katram ir sava pieeja finansēm. 

"Atšķirība abos divos gadījumos bija tāda, ka varēja nosvērt. Basketbola skola viena, treneri dažādi," atzina basketbolistu vecāks. "Viens [treneris] saka, ka par nelielu turnīru ir papildus jāsamaksā, otrs jau sapulcē ir skaidri nodefinējis: tāpēc tas ziedojums ir, lai varētu amortizēt izmaksas, kas parādās no malas."

Kuluāros par negodprātīgajām finansiālajām attiecībām ar sportojošo bērnu vecākiem runāts jau sen.

Februāra beigās basketbola skolas “Rīga” ilggadējais direktors Guntis Šēnhofs intervijā “Panorāmai” pirmoreiz publiski atzina, ka viņa vadītajā basketbola skolā treneriem dota zaļā gaisma gūt papildu ienākumus, vēršoties pie audzēkņu vecākiem.

"Es pieveru acis uz šīm darbībām. Ar tādu piebildi – nepārkāpt veselā saprāta robežas šajās darbībās," teica Šēnhofs.

Papildus ievāktais finansējums visbiežāk paliek treneriem.

Šāda situācija Latvijas jaunatnes sportā ir ļoti izplatīta un neaprobežojas tikai ar vienu konkrētu sporta skolu. Minimālā atalgojuma likme par pilnu slodzi sporta pedagogam ir 830 eiro pirms nodokļu nomaksas. Daudz vai maz – katram būs savs viedoklis, taču treneru un iestāžu vadītāju negodprātīgās epizodes tas neattaisno.

Treneru atalgojums varētu būt lielāks, ja pašvaldības nebūtu spiestas kompensēt valsts nepildītos solījumus un ietaupītos līdzekļus varētu investēt pedagogu algu celšanā.

Izglītības un zinātnes ministrija sporta skolu direktoriem savulaik apsolīja, ka no 2016. gada pilnībā segs treneru darba samaksas minimālo likmi, sociālās iemaksas un pat sporta skolu administratīvos izdevumus.

Par atalgojumu solījums pildīts tikai 2017. un 2018. gadā, norādīja Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes (LSIIDP) vadītāja Diāna Zaļupe. Šogad treneru atalgojumam pietrūkst trīs miljoni eiro, kurus kompensē pašvaldības. 

"Tātad pašreiz 15%–20% no minimālās treneru darba algas sedz pašvaldības," paskaidroja Zaļupe.

Viens no veidiem, kā izskaust nelegālos maksājumus, ir prasīt čekus.

Taču vecāki ne vienmēr ir ieinteresēti to darīt, jo summa, ko var iekļaut attaisnotajos izdevumos un par to saņemt nodokļu atmaksu, ir 600 eiro gadā.  

Turklāt kopā ar izdevumiem par medicīnu, izglītību un jau legāli samaksāto par bērnu interešu izglītību tā bieži vien tiek pārsniegta. Salīdzinājumam – Igaunijā šāds slieksnis ir 1200 eiro.