Valmierā, Jāņa Dāliņa stadionā, šonedēļ atklāta Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā jauniešu izaugsmes nometne “Personības akadēmija”, kas ilgs līdz pat 21. jūnijam. Nometne pulcē 50 bērnu no 23 dažādām Latvijas skolām.
Bērnu sporta uzrēķini
Jau 2020. gada rudenī vairāki jauno hokejistu vecāki centās pamest Mārupes Hokeja savienību (MHS). Jautājuma risināšanā bija iesaistīts plašs instanču loks, sākot ar tiesībsargu un sportu pārraugošajām organizācijām, beidzot pat ar tiesu. Divu gadu laikā gan nekas būtiski nav mainījies.
Kampaņā “Bērnu sporta uzrēķini” savus argumentus pauda gan vecāki, gan amatpersonas, gan treneri. Visas iesaistītās puses atzīst, ka izmaiņas sistēmā ir jāveic, taču to ieviešanai vispirms jāizprot situācijas būtība no visiem skatpunktiem.
Kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini” Latvijas Televīzijas Sporta ziņu redakcija mēneša laikā uzklausīja milzum daudz vecāku stāstu par reālajiem tēriņiem, sūtot savas atvases uz sporta nodarbībām. Daļa izmaksu esošajā sistēmā vecākiem ir skaidras, bet arvien pastāv arī nezināmie un mainīgi lielumi. Finanšu slogu vecākiem varētu samazināt, ieviešot citviet Eiropā sevi jau apliecinājušus risinājumus.
Latvijas Televīzijas (LTV) kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini" izkristalizējās gan problēmas bērnu sportā, gan iespējamie risinājumi. Viens no pētniekiem – jurists un LTV sporta ziņu vadītājs Juris Valdovskis – norādīja, ka daudzu problēmu sakne ir meklējama pārāk vispārīgā sporta nozares darbības regulējumā.
Sporta skolas Kurzemē izvērtē dažādas iespējas pilnvērtīgai darbības nodrošināšanai un attīstībai apstākļos, kad treniņu organizēšana bērniem izmaksā dārgi, bet tajā pašā laikā ir jārēķinās, ka vecāku līdzfinansējuma iespējas var būt ierobežotas.
Hokejs ir starp populārākajiem sporta veidiem Latvijā, taču arī viens no dārgākajiem un finansiāli nesakārtotākajiem. Pusaudžu vecumu sasniegušu bērnu vecākiem izmaksas Rīgas klubos sasniedz pat 10 000 eiro gadā.
Spēkā esošie ierobežojumi pamatīgi satricinājuši bērnu sporta sistēmas pamatus. Laikā, kad ir aizliegti jebkādi treniņi pat ārā, vecāki izmisīgi meklē iespējas bērniem turpināt sportot. Basketbola treneri Agris Galvanovskis un Kristaps Kozlovskis sarīkoja nepilnu nedēļu ilgu nometni Igaunijā, treniņu grupu nokomplektējot pāris stundās.
Vislielākās izmaksas sportojošo bērnu vecākiem rada izdevumi par nometnēm, sacensībām un inventāru - valsts budžets netiek tieši novirzīts izdevumu mazināšanai šajās pozīcijās. Lielākais valsts atbalsta mehānisms bērnu sportā ir dotācijas treneru algām – aptuveni 17 miljoni eiro, kas katru gadu veido teju pusi Latvijas sporta budžeta.
Vienīgais atbalsta mehānisms, kādu valsts patlaban piedāvā sportojošo bērnu vecākiem, ir attaisnotie izdevumi ienākumu deklarācijā ar slieksni 600 eiro gadā. Turklāt sporta apguve jeb interešu izglītība ir tikai viens no vairākiem attaisnoto izdevumu objektiem.
Vecākiem Rīgā jārēķinās ar iespēju maksāt vairāk par savu bērnu iesaistīšanos valsts akreditētās un līdzfinansētās privātās sporta skolās, kam galvaspilsētas pašvaldība atšķirībā no savām skolām finanses neparedz. Lai gan privāto sporta skolu audzēkņi dzīvo Rīgā, kur viņu vecāki maksā nodokļus.
Kādam vecākam basketbola skolā “Rīga” vienlaicīgi trenējās divi bērni. Lai gan papildus ikmēneša maksājumiem basketbola skolai tika veikts arī brīvprātīgs ziedojums, pie viena trenera tas būtiski mazinājis maksājumus par turnīriem, bet pie otra – nav mainījis neko.