Panorāma

Pastiprina drošības pasākumus pie ASV Kapitolija

Panorāma

Iespējamo vardarbību Bruknā vērtēs pašvaldības

Bērnu basketbols balstās uz negodīgu komercpraksi attiecībās ar vecākiem

Bērnu basketbolu Latvijā balsta negodīga komercprakse attiecībās ar vecākiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē Eiropas čempionātos basketbolā valsts nebūs pārstāvēta ne vīriešu, ne sieviešu konkurencē. Ilggadējais basketbola skolas “Rīga” vadītājs Guntis Šēnhofs par galveno iemeslu Latvijas basketbola nedienām nosauca zemo atalgojumu jaunatnes treneriem, kā rezultātā spējīgākie nemaz nesāk mācīties par treneriem, turpretim esošā darbaspēka noturēšanai lietā jāliek metodes, kas balansē uz kriminālpārkāpumu robežas.

ĪSUMĀ:

Lai celtu treneru ienākumus, tiek izdomāti dažādi radoši veidi, kā iekasēt papildus samaksu no vecākiem. Viens no populārākajiem ir naudas samešana autobusam, lai arī pašvaldība to jau ir piešķīrusi.

Vēl populāri slēptas piepelnīšanās veidi ir vecāku dažāda apmēra līdzmaksājumi par nometnēm, turnīriem, inventāru un citām vajadzībām, kas jau paredzētas budžetā.

Šāda lielākoties skaidras naudas aprite dod iespēju paslepus celt treneru ienākumus, kas Latvijas jaunatnes basketbolā svārstās 700–900 eiro robežās pirms nodokļiem.

BS “Rīga” direktors Šēnhofs uzsvēra, ka par jauniešu basketbolā sporta skolās ierasto praksi ir runājis arī iepriekš. 

"Kas arī notiek visus 30 gadus [kopš valsts neatkarības atjaunošanas] bērnu un jauniešu basketbolā. Sporta skolās, kurās es strādāju. Es to nekad neesmu slēpis, ne pirmo reizi to stāstu," teica Šēnhofs. "Varbūt pirmo reizi tik plašā publiskā variantā, bet es esmu par to runājis gan Rīgas domes Sporta departamentā, gan Izglītības un zinātnes ministrijā individuālās pārrunās ar ministriem un arī [sporta skolu] direktoru sanāksmēs, kur arī klāt ir pārstāvji no ministrijas. Atklāti runājis."

Šēnhofs atzina, ka piever acis uz īstenoto praksi, kamēr tā nepārkāpj veselā saprāta robežas un nespiež vecākus maksāt.

Valsts spējai un vēlmei atrisināt sporta skolu treneru algu jautājumu Šēnhofs kategoriski netic, bet atzīst, ka definēt veselā saprāta robežas nav iespējams ne matemātiski, ne kādā citā veidā. Pēdējoreiz vēstuli premjerministram Šēnhofs rakstījis, kad šajā amatā bija Māris Kučinskis, bet rezultātu nav spējis panākt. 

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) Šēnhofa atklāsmes esot jaunums. IZM pārstāve Anda Mičule norādīja, ka ar oficiālu iesniegumu ministrijā Šēnhofs nekad nav vērsies. Viņa arī nevar komentēt Šēnhofa privātās sarunas ar vairākiem ministriem, bet basketbola skolas direktora publiskas uzstāšanās reizes Mičule neatminas.

Šēnhofs aicina izstrādāt tādus likumus, lai sporta skolu vadībai un treneriem nebūtu tik sasaistītas rokas, kā arī viņiem nevajadzētu tik uzkrītoši riskēt nonākt pat krimināla rakstura piedzīvojumos. Trīs BS "Rīga" treneri darbu ir zaudējuši par uzstājīgu naudas prasīšanu audzēkņu vecākiem.

"Diemžēl, tā ir realitāte, ar kuru nevar nerēķināties, ja gribi strādāt uz rezultātu," piebilda Šēnhofs.

Pilna intervija ar Gunti Šēnhofu 
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Līdzīgi paņēmieni tiek piekopti daudzviet Latvijas jaunatnes basketbolā, kā arī citos populāros sporta veidos. Bērnu sportu Latvijā galvenokārt balsta pašvaldību dibinātas sporta skolas. Valsts iesaistās, dotējot treneru darba samaksu, tiesa,

pēdējos 5 gados valsts līdzfinansējums nespēj pilnībā nosegt pat likumā noteikto minimālo likmi, tādēļ iztrūkumu no sava budžeta sedz pašvaldības.

IZM vēlētos celt kritērijus profesionālās ievirzes programmu akreditācijai - tā rezultātā mazinātos iesaistīto skaits un būtu vieglāk īstenot atalgojuma celšanu. IZM Sporta departamenta direktora vietniece Anda Mičule uzskata, ka augstu rezultātu sasniegšana būtu jānošķir no mērķa veicināt fizisko aktivitāti.

"Iespējams, šobrīd ir pienācis brīdis, kad mums ir jāsāk vērtēt atšķirība starp profesionālas ievirzes izglītību, kuras mērķis ir orientēts uz pēc iespējas augstāku rezultātu sasniegšanu, savukārt fizisko aktivitāšu mērķis jeb tā saucamā interešu izglītība – šim izglītības veidam ir pavisam cits sasniedzamais rezultāts," sacīja Mičule.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) prorektors Jānis Žīdens atzīst, ka

pēdējos gados ir krities jauniešu skaits, kas vēlas iegūt basketbola trenera specialitāti.

Turklāt Šēnhofs novērojis, ka talantīgākie LSPA absolventi trenera gaitas tā arī neuzsāk un izvēlas labāk atalgotas profesijas. Latvijā ir 262 sertificēti basketbola treneri, bet zemā atalgojuma dēļ profesija strauji zaudē prestižu.

"Es nevaru nepiekrist, bet absolutizēt, ka tā ir masveidīga tendence, tā es arī negribētu teikt," savu skatījumu uz intereses kritumu trenera profesijas apgūšanai atklāja Žīdens.

LSPA prorektors norādīja, ka basketbola treneru kvalitātes izvērtēšanai būtu jāveic atsevišķs pētījums. Žīdens gan uzsver sporta veidu federāciju atbildību, stimulējot savu sportistu interesi apgūt trenera profesiju.

Tiesības papildus dotēt savus trenerus no valsts budžeta līdzekļiem ir arī federācijai, tai skaitā Latvijas Basketbola savienībai (LBS).

To paredz IZM noslēgtais sadarbības līgums ar Latvijas Sporta federāciju padomi. Pagaidām sporta skolu treneru atalgojuma celšanā LBS nav piedalījusies. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti