Valsts finansējuma sadale sporta federācijām Latvijā izvērtusies nesamērīgi smaga un sarežģīta, rosinot Latvijas Televīziju (LTV) izvērtēt, kādus kritērijus un pamatprincipus federāciju finansēšanā pielieto citās Baltijas jūras reģiona valstīs. Somijā par svarīgāko uzskata pēc iespējas vairāk sportā iesaistīto dalībnieku, un Igaunijā tāpat sportistu skaits ir viens no galvenajiem kritērijiem lielāka valsts finansējuma saņemšanai.
Sports / Sporta politika
Latvijā jau trešo mēnesi nerimst kaislības ap valsts finansējuma sadalījumu sporta federācijām. Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija divas reizes atsauca lēmumus par naudas sadalījumu, jo atklājās, ka federācijas atkal un atkal iesniegušas realitātei neatbilstošus datus par savām aktivitātēm un masveidību.
Par sporta nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau divas reizes atlikusi valsts finansējuma piešķiršanu sporta federācijām pamatdarbības nodrošināšanai. Abos gadījumos iemesls ir šaubas par federāciju iesniegtajiem datiem, pēc kuriem aprēķināts finansējums un noteikti 15 prioritārie sporta veidi, kas saņems ievērojami lielāku finansējumu.
Tautas sporta pārstāvji trešdien tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), lai meklētu risinājumus, kā padarīt iedzīvotāju dzīvesveidu fiziski aktīvāku. Veselības ministrija (VM) paredz ar tautas sporta organizācijām izstrādāt kopīgu memorandu, lai rastu ceļu uz krietni augstāku fizisko aktivitāšu īpatsvaru sabiedrības ikdienā.
Daudzu jauno sportistu vecāku ieskatā Latvijas jaunatnes sporta sistēma joprojām ir ļoti stīva un neelastīga, jo tās mugurkaulu veido pašvaldību dibinātās sporta skolas, nevis privātie sporta klubi. Igaunija ir pārgājusi uz privāto sporta klubu sistēmu, kas paredz iespēju saņemt finanses arī no Kultūrkapitāla fonda, savukārt Slovēnijā līdzīgu sporta fondu balsta loteriju un azartspēļu nodokļi.
Lai arī pirms nedēļas tika paziņotas 15 prioritārās sporta federācijas, kam pēc kritērijiem pienākas vislielākais valsts finansējums, naudas piešķiršanas process ir uzskrējis uz sēkļa. Iemesls ir vairāku federāciju aizdomīgi augstā pozīcija sporta veidu rangā un bažas par falsificētu reģistrēto sportistu skaitu.
Pēc izmaiņām valsts sporta politikā dažādu individuālo sporta veidu federācijas vienojās saliedēt spēkus, lai kļūtu pamanāmākas un kopīgi spētu labāk pārstāvēt savas intereses. Mēneša laikā kopš olimpisko individuālo sporta veidu federāciju apvienības izveidošanas tajā ir iesaistījušās 11 federācijas.
Kalnu slēpotāja Dženifera Ģērmane ir kļuvusi par jauno Latvijas sporta sensāciju, 20 gadu vecumā triumfējot pasaules junioru čempionātā un iekļūstot labāko desmitniekā Pasaules kausa sacensībās. Latvija nav kalnu zeme, tāpēc ielaušanos pasaules elitē gaidīja vien retais, un viņas straujais uznāciens ir nepieredzēta situācija arī Latvijas sporta finansēšanas sistēmai.
Piektdien Ministru kabinetā notika ilgi gaidītā Nacionālās sporta padomes sēde. Sporta federācijas joprojām nav saņēmušas valsts finansējumu un līdz pat piektdienai arī nezināja, kāds naudas daudzums katrai ir paredzēts. Vairāku valdības ministru klātbūtnē sporta sabiedrība tika iepazīstināta ar valsts finansējuma sadalījumu, kas tika arī apstiprināts. Tomēr tajā nav atrodams finansējums Latvijas Jaunatnes olimpiādei un sporta veterānu pabalstiem.
Jaunie kritēriji 15 prioritāro sporta federāciju noteikšanā šogad ir labvēlīgāki sporta veidiem ar bērnu un jauniešu dalības lielu īpatsvaru, kā arī daudzu sacensību rīkotājiem, bet augstu sasniegumu ietekme valsts finansējuma aprēķinos ir samazināta. Izglītības uz zinātnes ministrijā (IZM) kritērijus pārskatīt šogad neplāno, bet pēc gada varētu izvērtēt, cik pamatotas ir ledusrenes sporta veidu bažas par finansējuma dalīšanu.
Aizvadītajā nedēļā sporta sabiedrības uzmanību pievērsa Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atklātā vēstule valsts augstākajām amatpersonām, vēršot uzmanību uz to, ka sporta veidu federācijas februāra sākumā joprojām nav saņēmušas valsts budžetā paredzēto bāzes finansējumu. Tas paredzēts, lai nodrošinātu federāciju pamatdarbību. Sekoja par nozari atbildīgās ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") skaidrojumi, ka bažas ir pārspīlētas un situācija tiks sakārtota, bet atbildi ministrei sociālās saziņas platformā "X" veltīja viens no vadošajiem latviešu šosejas riteņbraucējiem Toms Skujiņš. Sarunā ar LSM.lv riteņbraucējs uzsvēra, ka sportistiem no svara ir katrs sīkums.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta paustās bažas par to, ka sportisti vēl nav saņēmuši valsts finansējumu šim gadam, ir pārspīlētas, jo līgumi gadu no gada tiek pārslēgti vienā laikā, un jau drīzumā nauda tiks pārskaitīta. To intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").