Kultūras ziņas

Zīmējumi un domraksti atgādina par līdzjūtību

Kultūras ziņas

Romāns, kas iezīmē Gunāra Astras dzīves fonu

"Latvijas lepnums. Un aizspriedumi" Valmierā

Skatītāju vērtējumam nodota izrāde «Latvijas lepnums. Un aizspriedumi» Valmieras teātrī

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirmo divdesmit skatītāju vērtējumam nodota izrāde "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi" Valmieras Drāmas teātrī. Vienlaikus tā ir ilgi gaidītā satikšanās ar skatītājiem un jaunās kārtības testēšana. Radošā komanda iestudējumam Valmierā izvēlējusies portretēt skaudru sociālu problēmu, kas mūsu valsti atmet atpakaļ dziļos padomju gados, un uzdot neērtus jautājumus: “Vai mums ir tiesības būt egoistiem un cīnīties tikai par sevi? Kāpēc mēs vēl aizvien nodarbojamies ar cilvēku šķirošanu? Kāpēc veidojam tādu valsti, kurā cilvēki nejūtas vajadzīgi un gaidīti un aizbrauc prom?”

Valmieras teātris ir viena no četrām kultūrvietām, kas aizvadītajā nedēļas nogalē pilotprojektu ietvaros beidzot satikās ar skatītāju. Pirms izrādes varēja pārbaudīt, kā darbojas jaunā kultūrvietu apmeklēšanas kārtība – uzrādot Covid-19 sertifikātu vai uz vietas veicot Covid-19 testu.

Izrāde, kurai dots nosaukums “Latvijas lepnums. Un aizspriedumi”, ir pirmais Reiņa Botera režijas darbs Valmieras teātrī. Balstīta un patiesiem notikumiem un par cilvēkiem, kuri nejūtas mūsu valstij vajadzīgi. Izrādes radošās komandas pārstāvis, horeogrāfs Rūdolfs Gediņš ieskicē izrādes tapšanu: “Evita [Ašeradena] uzaicināja Reini taisīt izrādi par kādu sociāli aktuālu tēmu, un viņš izvēlējās šo, izejot no savas pieredzes, kur viņš ir sevī saskāries ar nespēju runāt ar cilvēkiem, kuriem ir kaut kādā ziņā radikāli vai pamatā citāda dzīves pieredze. Un tā nu sanāca, ka viņa gadījumā tas bija saistīts ar invaliditāti.”

“Stāsti tur ir vairāki – mazliet pielāgoti, bet principā balstīti uz patiesiem notikumiem. Un tie tika ievākti pirms mēģinājuma procesa, kur mēs ar radošo komandu mēģinājām uzzināt pēc iespējas vairāk par šo tēmu,” turpina Gediņš.

Iestudējuma centrā ir Roberts Jurka un viņa pieredzes stāsts. Dzīves pirmajos mēnešos ārsti Roberta vecākiem teica, ka viņš nekad nestaigās un nerunās, un ieteica mazuli atstāt [bērnunamā]. Vecāki nepadevās. Tētis Ints gadiem pavadīja dēlu uz skolu un 2019. gadā saņēma arī “Latvijas lepnuma” balvu. Roberts ir pabeidzis teātra klasi Valmieras Viestura vidusskolā un sapņo par sporta komentētāja karjeru.

“Ir ļoti maz cilvēku – tādi kā es –, kas var parunāt un runāt par šīm sarežģītajām lietām. Un tāpēc es uzskatu, ka man ir arī pienākums dalīties ar savu pieredzi un dot uz āru, lai arī citiem to parādītu.

Un šis ir viens no tādiem veidiem, kā to izdarīt,” par dalību izrādē stāsta Roberts Jurka.

Izrādi paspējuši novērtēt pirmie skatītāji. Skatītāja Aija Vilde, daloties pārdomās, atzīmē: “Šī izrāde radīja gan tādu absolūtu prieku, gan arī milzu skumjas. Bija jāraud. Viņa raisa mūs domāt, un, manuprāt, tas ir tas mākslas uzdevums, kas mani visvairāk uzrunā, ja pēc izrādes tas kaut ko atraisa, uzlabo un tiešām liek aizdomāties.”

“Redziet – te ir runa par apli, kurā ir iestrēdzis cilvēks, un šādu iestrēgušu cilvēku Latvijā ir diemžēl daudz. Iestrēgušu cilvēku Latvijā ir ļoti daudz,” uzsver skatītājs Agris Māsēns.

Savukārt skatītāja Ingūna Štulberga spriež: “Man liekas, ka ir izdevies ļoti labi, aizkustinoši un patiesi. Un arī sāpīgi. Jā, es arī esmu strādājusi ar šādiem cilvēkiem, un es zinu, cik viņiem ir svarīgs atbalsts no visiem pārējiem. Un cik daudz viņi var dot mīlestības mums pārējiem. Jo ne par velti viņi mums ir tādi uz Zemes. Bez tādiem cilvēkiem arī pasaule nevar iztikt.”

Kā atzīmē aktieris Kārlis Freimanis, šī izrāde savā ziņā ir aicinājums uz sarunu: “Līdzīgi kā mums izrādē ļoti svarīga tēma ir saruna un sarunāšanās, mēs varam pieņemt, ka šis ir tāds pirmais teikums no mūsu puses, mēs iesaistāmies šajā sarunā.

Kurš vēl grib ar mums parunāt? Re, kur ir mūsu viedoklis, varbūt tev ir, ko teikt?”

Izrādes nākamā tikšanās ar skatītājiem gaidāma 20. jūnijā, kad varētu būt apkopoti arī pilotprojektu secinājumi.

KONTEKSTS:

Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, 1. jūnijā valdība vienojās, ka darbu varēs atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji. Jau iepriekš lemts, ka var notikt izlaidumi un vasaras nometnes. Vēl ir arī atvieglojumi tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 vai arī potējušies pret to, – no 1. jūnija var sniegt un saņemt individuālus pakalpojumus, kā arī no 15. jūnija varēs apmeklēt kultūras pasākumus.

Lai pārbaudītu praksē Covid-19 sertifikātu izmantošanu vakcinētām un vīrusu izslimojušām personām, kuras no 15. jūnija varēs atsākt apmeklēt kultūras pasākumus, un izzinātu, kā epidemioloģiski droši rīkot kultūras pasākumus arī vēl nevakcinētiem iedzīvotājiem, Kultūras ministrija, kultūras norišu un pasākumu rīkotāji ciešā sadarbībā ar epidemiologiem un Veselības ministrijas, Slimību un profilakses kontroles centra speciālistiem turpināja pilotprojektu īstenošanu kultūrā. Kopumā tika veikti sešus pilotprojekti četrās kultūrvietās – 10. jūnijā divi kino seansi "Forum Cinemas" kinoteātrī “Kino Citadele”, 11. jūnijā brīvdabas koncerts Dzintaru koncertzālē, 12. jūnijā divas teātra izrādes Valmieras Drāmas teātrī un 13. jūnijā izrāde īpaši izbūvētā āra terasē kultūras un izklaides centrā “Hanzas perons”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti