Kultūras ziņas

Sācies 3. Starptautiskais dzejas festivāls "Page Break"

Kultūras ziņas

Zīmju valodā. Kultūras ziņas

Nacionālajā teātrī tapis dialogs "Marats/Sads"

Vai pārmaiņām jāsākas sabiedrībā vai īpatnī? Uzskatu sadursmē Nacionālajā teātrī tiksies Marats un Sads

Latvijas Nacionālajā teātrī ceturtdien, 25. aprīlī, būs pirmizrāde Klāva Meļļa un Rūdolfa Gediņa iestudējumam "Marats/Sads", kam viņi devuši žanra apzīmējumu – vājinieku opera. Tās pamatā ir vācu dramaturga Pētera Veisa lugas motīvi, kurā viņš ļauj satikties diviem vēsturiskiem personāžiem – Maratam un Sadam – un risināt kaislīgu diskusiju par revolūcijas jēgu un sekām. Luga ir ļoti neparasta formā un izteiksmē, un tieši tāda pati būs arī izrāde, ko paši veidotāji raksturo kā nepieradinātu muzikālu piedzīvojumu ar akordeonu orķestri uz skatuves.

Vai pārmaiņām jāsākas sabiedrībā vai īpatnī? Uzskatu sadursmē Nacionālajā teātrī tiksies Marats un Sads
00:00 / 04:30
Lejuplādēt

Vācu dramaturgs Pēters Veiss lugu sarakstīja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, tā jau piederas pie klasikas, tulkota daudzās valodās, daudzviet iestudēta, bet Latvijā ir visai maz zināma.

Lugā runāti teksti un dzeja savijas ar dziesmām, mūziku un īpašu kustību partitūru, tieši Nacionālā teātra izrādei oriģinālmūziku komponējis Edgars Mākens.

Izrādes darbība notiek Šarantonas psihiatriskajā klīnikā, kur patiešām pēdējos dzīves gadus vadīja bēdīgi slavenais un skandalozais rakstnieks marķīzs de Sads. Uzskatot to par mākslas terapiju, klīnikas vadītājs ļāva viņam tur iestudēt paša rakstītas lugas, kurās piedalījās pārējie dziednīcas pacienti.

Izrādē varam ielūkoties vienā no de Sada iestudējumiem – muzikālajā uzvedumā par franču revolūcijas līdera Žana Pola Marata slepkavību, viņa nāvi vannā, ko Žaks Luijs Davids atspoguļojis arī savā slavenajā gleznā "Marata nāve". Maratu nogalināja Šarlote Kordē, kura arī ir viena no izrādes varonēm.

Pati lugas forma un izteiksme jau paredz, ka arī iestudējumam ir jābūt netradicionālam jeb nepieradinātam, kā to raksturo režisori Klāvs Mellis un Rūdolfs Gediņš.

"Par spīti tam, ka tēmas, kas tiek cilātas, ir filozofiski pielādētas un smagas, formas ziņā mēs esam gājuši pretējā virzienā.

To jau savā lugā paredzējis arī Veiss, ka tā ir tāda mazliet nepieradināta svētku svinēšana. Tā arī ir vieglāk šos tekstus cilvēkiem piedāvāt," teic Gediņš.

"Mēs gribējām, lai tas būtu nepieradināts, muzikālas piedzīvojums. Lielākā daļa aktieru, kas ir šajā izrādē, ir visu mēģinājumu laiku mācījušies spēlēt akordeonus, tā kā izrādē būs akordeonu orķestris uz skatuves, kas gan dzied un dzejo, gan krīt un ceļas, gan dara visu, kas jādara," papildina Mellis.

Skatītāji kļūst arī par lieciniekiem kaismīgai diskusijai, kas notiek starp Maratu un Sadu, kad viņi apspriež revolūcijas jēgu un sekas, tostarp arī jautājumus – vai šajā pasaulē vispār ir iespējams taisnīgums un cilvēku vienlīdzība?

Marķīza de Sada lomu atveido Ināra Slucka, kura stāsta par, viņasprāt, svarīgākajiem izrādes jautājumiem: "Tās ir pārdomas par to, kas ir kas? Kas tad ir svarīgākais – ola vai vista? Es sev esmu noformulējusi, ka marķīza de Sada uzskats ir, ka vispirms cilvēkam ir jākļūst iekšēji brīvam un tikai tad viņš var būt ārēji brīvs. Savukārt Marats uzskata, ka vispirms vajag šo ārējo brīvību, šo revolūciju, kas visu gāž, un tikai tad var nonākt pie iekšējās brīvības. 

Tātad tāda divu uzskatu sadursme. Par izrādi saka, – tā ir vājinieku opera, bet man šķiet, ka tā drīzāk ir tāds hepenings."

Iestudējuma "Marats/Sads" pirmizrāde skatāma ceturtdien, 25. aprīlī, Nacionālajā teātrī. Lomās: Ināra Slucka, Kārlis Reijers, Indra Burkovska, Matīss Budovskis, Ivars Kļavinskis, Daiga Kažociņa, Anna Klēvere, Ance Kukule-Sniķere, Laura Siliņa, Līga Zeļģe, Romāns Bargais, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Artis Drozdovs un Egils Melbārdis. Mākslinieciskā komanda: režisori – Rūdolfs Gediņš un Klāvs Mellis; tulkotāja Silvija Brice; dramaturgi – Arvis Viguls, Klāvs Mellis, Rūdolfs Gediņš; atdzejotājs Arvis Viguls; scenogrāfs, kostīmu mākslinieks un grima koncepcijas autors Adriāns Toms Kulpe; komponists Edgars Mākens; gaismu mākslinieks Oskars Pauliņ; producente Anna Vekmane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti