Eiro fokusā

Kā plānotās nodokļu izmaiņas varētu ietekmēt mazos uzņēmējus?

Eiro fokusā

Vai krīze maina cilvēku finanšu paradumus?

Latgales vēstniecības GORS vadītāja: šobrīd neko prognozēt nevar

«Gora» vadītāja: Ierobežojumu mīkstinājumi finansiālo situāciju neatrisina, bet mūsu virsmērķis nav naudas plūsma

Ierobežojuma mīkstinājumi attiecībā uz distances ievērošanu kultūrvietās līdz 1000 cilvēkiem, nosakot vismaz viena metra distances ievērošanu, ļauj cerīgāk skatīties uz pasākumu norises iespējamību un plašāku kultūras klāsta piedāvājumu, atzīst Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa. Mīkstinājumi gan neatrisinot koncertzāles sarežģīto finansiālo situāciju.

“Neko šobrīd nevar prognozēt,” tā Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa raksturo pašreizējo stāvokli, domājot, gan par to, cik lieli būs finansiālie zaudējumi, gan organizēto pasākumu skaitu un cilvēku interesi par tiem.

Ir skaidrs, ka arī šogad, sākoties septembrim, kas, kā vienmēr pēc vasaras mierīgāka perioda, būs aktīvāks darba cēliens, gan pateicoties ierobežojumu mīkstinājumiem, gan Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirtajiem papildu 100 tūkstošiem eiro, profesionālās mākslas pasākumu programmas klāsts būs daudzveidīgāks un būs pieejams plašākai auditorijai.

Zirniņa skaidro: “Tas, ka mēs varam pulcēt lielāku cilvēku skaitu, ir vērtējams ļoti pozitīvi. Jā, visi pasākumi uzreiz nevarēs notikt pilnā apmērā, bet 500 apmeklētāju – tas ir daudz. Tūkstotis nevarēs būt, jo ir jāievēro konkrētie kvadrātmetri. Protams, tas neatrisinās finansiālo situāciju, bet mums ir jādomā arī par mūsu virsmērķi, un mūsu virsmērķis nav naudas plūsma.

Mūsu virsmērķis ir kultūras procesa nepārtrauktība un arī pasākumu organizēšana."

Savukārt tie, kuri “Gorā” zāli nomā, pasākumus izvēlas pārcelt uz nākamo gadu, jo pašreizējie noteikumi nav izdevīgi. Taču, lai neveidotu milzīgu pasākumu klāsta pieblīvējumu 2021. gadā, “Gors” meklē risinājumus, kā ieinteresēt pasākumu rīkotājus tos organizēt vēl šogad. Tie ir pasākumi, kuri jau tikuši pārcelti, un cilvēki uz tiem ir iegādājušies biļetes.

“Lai neveidotu tādu milzīgu pasākumu skaitu sablīvējumu, kad viņi savā starpā konkurē, mēs piedāvājam pašreizējo līgumu ietvaros, kas paredzēja vienu zāli, 100 krēslus, atdot pasākumam, organizēt uz tādiem pašiem noteikumiem divus koncertus. Mēs zināmā mērā zaudējam. Jā, mēs saprotam, ka pasākuma rīkotājs zināmā mērā zaudē, bet mēs jūtam, ka cilvēki paliek nepacietīgi. Viņi negrib tik ļoti nākt uz koncertu, kurš ir pārcelts vienu reizi un tad [vēlāk to] sola nākamajā gadā. Cilvēki sāks prasīt biļešu naudas atgriešanu. Man prieks, ka vairāki producenti ir piekrituši, un mēs tā arī darām,” stāsta Zirniņa.

Kopumā koncertzāle par 60% samazinājusi darbinieku skaitu, kas iesaistīti pasākumu organizēšanā. Pakāpeniski, palielinoties pasākumu skaitam, arī darbinieku vajadzēs vairāk.

“Augusta beigās nākot pirmajam vienam 500 cilvēku pasākumam un septembrī tiekoties koncertos – gan Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar Vestardu Šimku, gan Annas Rancānes “Latgales freska”, gan ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” oktobrī -, tur mēs jau plānojam izmantot mūsu maksimālo kapacitāti, kur ir nepieciešams iepriekšējais darbinieku skaits. Bet es neizslēdzu iespēju, ka mums nāksies meklēt papildu cilvēkus, jo šobrīd mēs apzinām tos darbiniekus, kas ir bijuši bezalgas atvaļinājumos, vai viņi tiešām atgriezīsies, vai nav atraduši iespēju citur strādāt,” norāda “Gora” vadītāja.

Pirmajam gaidāmajam koncertam zāles vietas ir jau teju piepildītas, tomēr koncertzālē cer, ka arī uz turpmākajiem pasākumiem cilvēkiem būs vēlme tos apmeklēt, un viņi nebūs atradinājušies no kultūras.

KONTEKSTS:

Reģionālās koncertzāles Covid-19 krīze skāra īpaši smagi, nācās atlaist daļu darbinieku, jo dīkstāves pabalsti pašvaldību kapitālsabiedrībām nepienācās. 

Koncertzāles valstij prasīja 700 000 eiro, lai varētu turpināt darbu.

Pārdalot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta līdzekļus, fonda padome par 400 000 eiro palielināja finansējumu reģionālo koncertzāļu un citu kultūras iestāžu darbības atbalstam.

Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti