Reģionālās koncertzāles joprojām neziņā par valsts atbalstu krīzē

Reģionālo koncertzāļu liktenis Covid-19 krīzē joprojām ir neskaidrs, jo atbalsta smagums gulstas gan uz valsti, gan pašvaldībām. Koncertzālēs nācās atlaist daļu darbinieku, jo dīkstāves pabalsti pašvaldību kapitālsabiedrībām nepienācās. Koncertzāles valstij prasa 700 000 eiro, lai varētu turpināt darbu.

ĪSUMĀ:

  • Reģionālās koncertzāles prasa 700 000 eiro izdzīvošanai, bet joprojām neziņā par valsts atbalstu.
  • “Goram” vajadzīgi 300 000 eiro, jo tam nav orķestra vai mūzikas skolas finansējuma.
  • “Lielais dzintars” nepārtrauks darbu, ja dabūs 163 000 eiro.
  • Koncertzāles “Cēsis” darbinieku algām vajag 90 tūkstošus eiro.
  • Cēsu mērs norādījis, ka koncertzāle ir visa reģiona, kā arī valsts bagātība, par ko jārūpējas.
  • Arī kultūras ministrs norādījis uz apņemšanos atbalstīt koncertzāles.

Reģionālās koncertzāles joprojām neziņā par valsts atbalstu krīzēMāra Rozenberga

    Lēmumu par nacionālas un reģionālas nozīmes koncertzāļu tīkla izveidi valdība pieņēma 2006. gadā. Pirmais 2013. gadā durvis vēra “Gors” Rēzeknē, gadu vēlāk dzima Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, 2015. gadā - “Lielais dzintars” Liepājā, bet pērn tām pievienojās koncertzāle “Latvija” Ventspilī. To struktūras un finansējuma modeļi atšķiras, bet visām budžetu veido pašvaldības finansējums, ieņēmumi no biļetēm, nomas līgumiem un citas saimnieciskās darbības, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos”.

    “Goram” nav orķestra vai mūzikas skolas finansējuma

    Ārkārtējā situācija koncertzāļu darbību faktiski apstādināja. Nācās atlaist lielu daļu darbinieku, jo dīkstāves pabalsti kā pašvaldības kapitālsabiedrībām nepienācās. Rēzeknes koncertzāles “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa gan pašvaldības dārziņā akmeni nemet, uzsverot: pilsēta ik gadu dotē vairāk nekā 600 tūkstošus eiro no koncertzāles budžeta un arī krīzē sniedz atbalstu.

    “Pilsēta nav samazinājusi mums dotāciju, neskatoties uz to, ka mums deleģētos uzdevumus nevaram veikt pilnā apjomā. Ir arī pieņemts lēmums, kas mūs atbrīvo no nomas maksas pašvaldībai par šo ēku. (..) Arī pašvaldībām pašlaik aug sociālais slogs. Un, redzot Rēzeknes pašvaldības finansējuma īpatsvaru “Gorā”, protams, ir viss pamats runāt par to, ka mums jāskatās arī uz valsts atbalsta iespējām,” stāsta Zirniņa.

    Četras reģionālās koncertzāles lūgušas valsts atbalstu aptuveni 700 tūkstošu eiro apmērā, tai skaitā “Gors” - apmēram 300 tūkstošus, jo tam atšķirībā no citām koncertzālēm nav nomas līgumu ar valsti par kādas mūzikas skolas vai orķestra darbu, kas kalpotu kā drošības spilvens.

    “Ir visai nežēlīgi, ka pašvaldības un valsts uzņēmumu darbiniekiem bija liegti dīkstāves pabalsti.

    Ja tie būtu pieejami, tad mēs nerunātu par tik sarežģītu situāciju. Darbinieki maksāja pilnus nodokļus, bet pretī pabalsta nebija, un šis ir rezultāts,” norāda Zirniņa.

    “Lielais dzintars” cer nepārtraukt darbu

    Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons stāsta, ka vajadzīgi 163 tūkstoši eiro. Arī viņš uzsver, ka valsts atbalsts šādā situācijā būtu cieņpilns žests, novērtējot pašas savulaik izveidoto reģionālo koncertzāļu tīklu un tā ietekmi uz Latvijas kultūrtelpu kopumā, ne tikai konkrētajā pašvaldībā.

    “Tas būtu labs žests no valsts puses, un tas ir diezgan samērīgs pret visu mūsu finansējumu kopumā.

    Šobrīd visas puses pietiekami iesaistās – gan mēs, kas samazinām savus izdevumus, gan pašvaldība, kas sedz mums visus izdevumus, lai varam turpināt darbību. Valsts puse iedotu mums piešprici, lai mēs ne tik sāpīgā veidā varētu iziet no šīs krīzes,” norāda Tomsons.

    Koncertzāles “Cēsis” darbinieki pašlaik ir bezdarbnieki

    Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska stāsta, ka nācies atlaist divas trešdaļas no 37 darbiniekiem, un bez viņiem koncertzāle darbu atsākt nevar. Atalgojuma pamatā bija pašu ieņēmumi, ko krīze aprāva. Rēķinus ēkas uzturēšanai un ar to saistīto darbinieku algām, piemēram, apsargiem, palīdzējusi apmaksāt Cēsu pašvaldības neatņemtā dotācija par amatierkolektīvu mēģinājumiem koncertzāles telpās, lai gan tie reāli nenotika. Bet tā ir tikai piektā daļa no budžeta, tādēļ arī koncertzāle “Cēsis” vērsusies pie valsts.

    “Lūdzām 90 tūkstošus eiro līdz 1.oktobrim darbinieku atalgojumam, lai varētu pieņemt atpakaļ darbā,” stāsta Zagorska. Viņa secina – trūkst ilgtermiņa plāna, kā starp pašvaldību un valsti tiek sadalīta atbildība par reģionālajām koncertzālēm.

    “Tā taču nav tikai viena vienīgā, nelielā Cēsu pašvaldība!

    Mēs taču strādājam gan uz Vidzemes reģionu, saucamies Vidzemes koncertzāle “Cēsis”, gan visai Latvijai. Koncertzāles attīsta visu iekšējo tūrismu. Tā ir nacionālas nozīmes koncertzāle,” uzsver Zagorska.

    Politiķi runā par vajadzību piešķirt naudu koncertzālēm

    Uz šo faktu 20. maija Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja arī Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”), atgādinot par reģionālo koncertzāļu lomu profesionālās mākslas pieejamībā ārpus Rīgas:

    “Divarpus mēnešus pašvaldības jau ir uzturējušas koncertzāles no sava budžeta. Ja ārkārtas situācija beigtos un rīt varētu sākt organizēt pasākumus, tad droši vien koncertzāles un pašvaldības nevērstos ar lūgumu pie valsts. Bet, tā kā šobrīd ir diskusija par 1. oktobri vai 1. janvāri, tas periods jau kļūst diezgan garš. Un atstāt to tikai uz pašvaldību pleciem būtu diezgan sarežģīti.”

    Tajā pašā sēdē politisku apņemšanos valstiski atbalstīt reģionālās koncertzāles pauda arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība):

    “Šajā brīdī būtu grūti izdalīt tikai vienas, otras vai trešās, jo tikai kopīgā darbā mēs varam veidot Latvijas kultūrtelpu.

    Tādēļ šis kompensācijas mehānisms, mūsuprāt, būtu attiecināms uz pilnīgi visiem minētajiem, tai skaitā arī uz reģionālajām koncertzālēm.”

    Vai un kāds atbalsts reģionālajām koncertzālēm būs pieejams kultūras nozarei piešķirtajos 32 miljonos eiro, Kultūras ministrijā pagaidām neprecizē, norādot, ka pie šīs summas sadales darbs vēl turpinās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti