#LV99plus: Spekulanti no karavīru kapiem nozog koka krustus

Publikācija veidota LSM.lv seriāla #LV99plus ietvaros, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas no 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt un izcīnīt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Fakts aiz stāsta: Visu kara laiku malka bija deficīts Rīgā. Jau 1917./18. gada ziemā koka namu saimnieki sāka nojaukt savus namus, lai izpārdotu tos kokmateriālos. Bet 1919. gada vasarā spekulanti nozaga vairākus koka krustus Brāļu kapos.

Lielu sašutumu izraisījuši notikumi Brāļu kapos. Tur teju visiem karavīru kapiem pazuduši koka krusti. Pāris nakšu laikā krusti ir, visticamāk, pārvērsti malkā un nonākuši tirgošanā. Man gan šāds svēts sašutums šķiet divkosīgs. Reliģijai nesekoju, un tās simboli man vienaldzīgi. Turpretī ciešanas, ko rada kurināmā trūkums, man labi saprotams. Pat ja mājas nav jāapsilda, bez malkas pat kārtīgu ēdienu nevar pagatavot. Un malka Rīgā ir deficīts. Labāk, lai krusti tiek dzīvajiem. Vien nedaudz žēl, ka spekulanti no tā visa nopelnīs.

*1919. gada 25. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti