Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Šodien lieli svētki un brīvdiena – Rīgā un Kurzemē ar lielu vērienu tiek svinēta Vidzemes atbrīvošana. Svētku galvenais iemesls ir ziņas par Tērbatas ieņemšanu. Pie visām mājām ir izkārti Vācijas karogi, un visu dienu aizpilda plaša svētku programma. Ikvienā baznīcā tiek noturēti svētku dievkalpojumi, un ik pa laikam Mītavu pārņem zvanu skaņas. Arī visi uz ielām satiktie cilvēki šķiet svētku pārņemti.
Kurzemes vāciešiem Vidzemes ieņemšana ir viņu uzvara karā. Viņiem svarīgākais kara mērķis ir sasniegts. Pēc visiem šiem šausmu stāstiem par boļševiku izdarībām cilvēkiem ir beidzot pārliecība – viņu radinieki, draugi un paziņas otrpus frontei ir nonākuši drošās rokās.
Pēcpusdienā sākas arī svinīgo sēžu sērija visdažādākā veida iestādēs. Ikviena organizācija cenšas demonstrēt savu sajūsmu par šiem notikumiem. Arī mani pārņem šis prieks. Lai nu kā arī nebūtu dzīvot zem vāciešiem, vismaz karš beigsies vienā frontē. Jāsāk pierast pie tā, ka turpmākais mūžs, visticamāk, būs jāpavada kā vācu ķeizara pavalstniekam.
*1918. gada 26. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
