#LV99plus: No Krievijas Rīgā iebraukušie strādnieki prasa lielākas algas nekā vietējie strādnieki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Buržuji svētās dusmās lādē no Krievijas atgriezušos strādniekus. Padomā tik, nelieši tādi vēlas lielākas algas nekā Rīgā palikušie. Varētu pat padomāt, ka viņi vēlas par darbu saņemt cienīgu algu, ar kuru var arī pabarot sevi un savas ģimenes.

Rīgā izmisums līdz šim ir bijis tik liels, ka strādnieki gatavi strādāt par baltu velti. Tikmēr Krievijā strādnieku algas ir nemitīgi kāpušas. Lielinieki rūpējās, lai proletariātam šķistu, ka viņu intereses tiek ievērotas. Tas, protams, izraisa vēl straujāku cenu celšanos, kam atkal lieliniekiem jāatbild ar algas pielikumiem.

Rīgā algas celt zem vācu iekārtas neviens nevēlas. Bet pat bez algu celšanas cenas tik un tā aug. Situācija kļūst smagāka ik dienas. Cik ilgi vadzis turēs?

*1918. gada 19. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti