#LV99plus: Inflācija Daugavpilī sasniedz nebijušus augstumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. līdz 1919. gadam, kas ļāva dibināt unn nostiprināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viena no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Jekaterina Pavlova

Jekaterina Pavlova

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.

Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture"

Fakts aiz stāsta: 1919. gada 27. septembrī sākās kaujas starp Polijas armiju un Sarkano armiju pie Daugavpils. Tikmēr Daugavpilī un Latgalē kopumā turpināja plosīties bads un inflācija uzdzina cenas nebijušos augstumos.

Kara skaņas Dvinskas pievārtē vieš cerības – varbūt murgs beigsies. Vienalga, lai pār mums nāk kaujas, kaut tik ātrāks gals boļševiku ellei. Agrāk tik lepnā pilsēta ir pārvērtusies rēgā. Ielās norit šaušalīgs nāves un posta karnevāls.

Boļševiku kareivji ir armijas karikatūra. Staigā basām kājām, daļai pat nav munīcijas. Izsalkuši kā siseņi viņi nomāc Latgales laukus, noēdot visu līdz pēdējam stiebram. Tikmēr strādnieki kļuvuši par pasakainu summu turētājiem. Nav retums, ja iekrāti ir 10 000 vai vairāk tūkstoši rubļu. Bet ko ar šādu naudu darīt, ja mārciņa sviesta maksā 600 rubļus, sāls 160, bet maizes cena vispār pasakaina. Tas, protams, ja vispār ir ko pirkt. Bet, tā kā bieži nav ko pirkt, nauda iekrājas.

Tam visam klāt arī parādījies kāds produkts, kura eksistenci šajos apstākļos patiesi nespēju saprast. Laiku pa laikam veikalos ir iespējams nopirkt smalkmaizīti pa 120 rubļiem. Tāds īpatnējs smalkmaizīšu komunisms bada laikā. Kāds no boļševiku vietējiem kundziņiem izdomājis, ka šādi varētu celt morāli. Absurds!

Lai vai kā, šāviņu skaņas mani šonakt ieaijās ciešā miegā. Tā ir cerība!

*1919. gada 27. septembra ieraksts dienasgrāmatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti