Kas un kāpēc jāzina par Latvju operas dibināšanu pirms 100 gadiem

1918. gada 15. septembrī Rīgas pilsētas otrajā teātrī notika Latvju operas atklāšanas koncerts. Vācijas armijas okupētajā Rīgā tas bija ilgi gaidīts notikums. Tas bija arī svarīgs solis ceļā uz Latvijas Nacionālās operas izveidošanu.

Latvju operas izveidošana

#LV99plus

Šī publikācija ir daļa no seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917.,1918. un 1919. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Projekta diskusijas platforma ir "Facebook" grupa "Dzīvā vēsture". 

Operas tradīciju aizsākumi Latvijā meklējami jau 18. gadsimta beigās. Tomēr tikai 1912. gadā Rīgas Ķeizariskās mūzikas skolas dziedāšanas skolotājs Pāvuls Jurjāns izveidoja pirmo Latviešu jeb Latvju operu. Tas darbību pārtrauca 1. pasaules karš, trupu evakuēja uz Krieviju.

Latvju operas dibinātājs Pāvuls Jurjāns (1866-1948)

Latvju operas atjaunošana

Latvju opera atjaunoja savu darbību Rīgā 1918. gada septembrī. Kara nomocītie pilsētnieki ar lielu nepacietību gaidīja operas darbības atjaunošanu, kas gan asociējās ar piemirstajiem miera laikiem, gan latviešu vidū kalpoja nacionālās pašapziņas paaugstināšanai vācu okupācijas apstākļos.

Latvju operas atklāšanas koncerts Rīgas 2. teātrī (mūsdienu Latvijas Nacionālais teātris) radīja lielu ažiotāžu. Koncerts notika svētdienā, 15. septembrī. Tas sākās pulksten pustrijos dienā. Koncertā atskaņoja Alfrēda Kalniņa darbus "Dziesma par dzimteni" un "Svētku uvertīra". Pirmais no tiem bija jau piedzīvojis atskaņojumus Pēterburgā un Maskavā. Bet otrais, kas bija veltīts operas mecenātam Andrejam Frīdenbergam, Rīgā piedzīvoja pirmatskaņojumu.

Komponists Alfrēds Kalniņš (1879-1951), pirmās latviešu operas autors.

Aculiecinieku iespaidi

Laikraksts "Baltijas Ziņas" par pieredzēto koncertā rakstīja: "Ar lielu ziņkārību gaidītais Latvju operas atklāšanas koncerts vakar noritēja lieliski. Nams bij pārpildīts un svētku sajūsma uz visu sejām. Skatuve ir par mazu, lai uzņemtu lielo mūziķu skaitu, tādēļ tā paplašināta pāri orķestrim, tā ka skatuve un skatītāju telpas saplūst kopā.

Jaunais diriģents iedauza klusu, klusu ar savu zizli. Un mūzikas skaņas ceļas un dzimst tik maigi, tik vareni, kā mēs kopš 4 gariem gadiem neesam dzirdējuši. Diriģents Reiters, kurš Rīgai vēl ir gluži svešs, bij pratis ārkārtēji īsā laikā padarīt orķestri pilnīgi paklausīgu savai gribai un nolūkiem. Viņa personā Latvju opera ieguvusi ārkārtēji lielu personību.

Koncerts bija tik latvisks, tik īpatnējs kāds mums vēl līdz šim nekad nebij bijis. Un mākslas ziņā tik saskaņots, tik lielisks, kādu vecā Rīga kopš gadiem nav pieredzējusi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti