Raimondam Martinovam ir divas lielas mīlestības. Viņš ļoti mīl savu profesiju un ļoti mīl dabu un dzīvniekus. Jau ilgāku laiku viņš vēlējās tās abas apvienot arī baleta mākslā. Sākotnēji izveidoja vairākas baleta miniatūras, tomēr bija sajūta, ka, lai pateiktu to, ko patiešām viņš vēlas, ir vajadzīga daudz apjomīgāka izrāde. Vienā brīdī viņš atskārta, ka grūti iedomāties pateicīgāku materiālu viņa iecerei kā Radjarda Kiplinga "Džungļu grāmata". Pats baletam veidoja ne tikai horeogrāfiju, bet arī libretu. Aizraujošo un krāšņo tajā centās savienot ar nopietnām tēmām, stāsta horeogrāfs: "Es esmu dzīvnieku aizstāvis dzīvē, un to es ieliku arī šajā darbā. Tā ka tas būs tāds fantāzijas lidojums pēc izlasītās grāmatas, tas nebūs tiešs atstāstījums. Bet dejas valoda noteikti atspoguļos dzīvnieku pasauli. Kā piemērs varētu būt vilku deja. Tā kā vilki skrien ļoti lielas distances dabā, viņi aizņem ļoti lielu teritoriju, un arī deja visu laiku tiek veidota ar kustību, ar virzību uz priekšu. Šimpanzes vairāk vai mazāk dzīvo vienā teritorijā, tāpēc viņiem nebūs tik dinamiska deja.
Es esmu ņēmis vērā visu zinātnisko literatūru un dzīvnieku pasauli, veidojot horeogrāfiju."
Izrādei būs krāšņs un izteiksmīgs vizuālais tēls, kurā ļoti svarīga loma būs Elīnas Miltas-Niedrājas veidotajiem kostīmiem. Tie atspoguļos dabas un cilvēka nedalāmo vienību, viņa skaidro: "Tāpēc mēs arī kostīmos apzināti izvēlējāmies rādīt gan cilvēku, gan zvēru, neslēpjot cilvēku sejas. Maskas tiek risinātas uz abām pusēm, lai rādītu šo mainīgo pasauli mūsos pašos.
Maskas veidotas ļoti reālistiskā manierē, lai mēs sajustu šo zvēru klātbūtni, īstenību, realitāti. Savukārt ķermenis kostīmā vairāk tiek veidots kā fantāzijas atspoguļojums."
Baleta tērpus radot, vienmēr jādomā, lai dejotājiem tajos ir arī ērti dejot, šoreiz daļai dejotāju tomēr būs nedaudz neērtāki tērpi, bet viņi ar tiem labi sadzīvojot. "Visu cieņu mūsu izrādes dejotājiem, jo mūs būs kostīmi, kas būs ļoti lieli. Būs lieli gorillas, būs lācis, krauklis, cūka, kas būs apjomīgāki, nekā baletā pienāktos, bet tas mums dod iespēju stāstīt šo stāstu," atklāj Elīna Milta-Niedrāja.
Ar kostīmiem saspēlēsies arī Didža Jaunzema veidotā scenogrāfija, kurā reālistiskais cieši savīsies ar abstrakto. "Mēs arī veidojām divas vides. Viena ir džungļi, otra – pilsēta. Kā tādi pretnostatījumi," stāsta Jaunzems.
"Jo, lai mēs saprastu, kas ir džungļi, mums ir jāsaprot, kas ir pilsēta, un otrādi – kas ir tā vide, kur mājo viss dabiskais."
Maugļa lomā izrādē dublēsies Dariuss Florians Katana, Eidens Viljams Konefrijs un Aleksandrs Osadčijs, bet viena no Vilku mātes lomas dejotājām būs Alise Prudāne-Spridzāne. Dejotāja stāsta: "Es pieņemu Maugli un uzaudzinu viņu. Tā Vilku mātes misija ir iemācīt Mauglim galvenās dzīves vērtības, kas ir uzticība, drosme, mīlestība. Man ļoti patīk, ka arī izrādes kontekstā var redzēt, ka Mauglim pieaugot, ir atsauces no mātes mīlestības. Tas tā ļoti simboliski un skaisti."
Kārļa Lāča un Raimonda Martinova baleta "Džungļu grāmata" pasaules pirmizrāde būs skatāma 12. aprīlī Nacionālajā operā.
