Ketleru dinastijas radītais – viņu pilis, viņu vide un priekšmeti – tas viss ir izgaisis bez pēdām, tā it kā viņi būtu dzīvojuši pirms daudziem tūkstošiem gadu, tā kā tāda zudusi civilizācija, saka Imants Lancmanis, savās mājās Rundālē datora ekrānā rādot gleznu fotogrāfijas ar Kurzemes un Vidzemes hercogu Ketleru dinastijas pārstāvjiem, no kuriem zināmākais ir hercogs Jēkabs. Taču Latvijā esot palicis pats galvenais – šo cilvēku pīšļi.
"Kurzemes hercogu kapenes atradās Jelgavas pilī. Tās ir gadsimtu gaitā vairakkārt postītas. Pēdējā postīšana notika tūdaļ pēc Otrā pasaules kara, kad Sarkanā armija izlaupīja kapenes. Vienā sarkofāgā, hercoga Vilhelma – hercoga Jēkaba tēva –, atradām 26 automātu šāviņu pēdās. No 1976. gada jau restaurējām kapenes. Tas var izklausīties pretdabiski un dīvaini – mūsu inventāra grāmatā ierakstīti visi hercogu sarkofāgi, bet kopā ar viņu mirstīgajām atliekām. Tas tā diezgan vājprātīgi skan, ka lielais, dižais hercogs Jēkabs ir mūsu inventāra grāmatā ar kaut kādu numuru," stāsta Imants Lancmanis.
Pētnieks piemin, ka Ketleru stāsts aktualizēts pagājušā gadsimta 30. gados, kad Kurzemes hercogiem izdomāts latviskots apzīmējums – "Kurzemes lielkungi", arī valsts galva Kārlis Ulmanis uzskatījis šo vēstures lappusi par īpašu nacionālu vērtību.
"Ulmanis ļoti pareizi traktēja, ka Kurzemes hercogiste bija sava veida Latvijas neatkarības protoforma. Hercogi bija vācieši, bet viņi visi labi prata latviešu valodu, viņi visi orientējās uz savu pavalstnieku latviešu dzīves izkārtošanu. Ne velti Ulmanis bija licis 30. gados savā rezidencē Rīgas pilī savākt visu Kurzemes hercogu portretus, no kuriem daļa tagad ir mūsu pilī," uzsver Lancmanis.
Pirms 60 gadiem sācis strādāt Rundālē, Imants Lancmanis vadīja ekspedīciju, kas pirmo reizi kopš 1946. gada, kad kapenes aizmūrēja, pārtraucot izlaupīšanu, atvēra tās izpētei. Kopā ar sievu Ievu un māsu Laumu mērīja zārkus un vērtēja nelaiķu stāvokli.
Lasījis arī agrāko kapeņu pētnieku veiktās inventarizācijas lietas un Ketleru ģenealoģiju, Lancmanis smejas, ka Ketleru dinastiju uztverot gluži kā radus.
Jau 1979. gadā viņš stāstu par Ketleru kapenēm iekļāva grāmatā par Jelgavas pili, un grāmata piedzīvoja trīs izdevumus.
9. aprīļa lekcijā Lancmanis izlēmis izcelt liecības, kas par Ketleriem tomēr saglabājušās – ārpus Latvijas: "Metropoles muzejā – kā jums patīk? – ir hercoga Jēkaba tēva, hercoga Vilhelma pistole, ko viņam dāvinājis Anglijas karalis Džeimss I. Es gribu mēģināt uzmirdzināt… Nu, piemēram, ja mēs nolasām Jelgavas pils gobelēnu aprakstus, redziet, simtiem gobelēnu ir glabājušies, lai varētu telpas izdekorēt pēc vajadzības. Hercoga Jēkaba dēla, hercoga Fridriha Kazimira laikā bija izrakstīti astoņi tapsētāji no Francijas, kuri tieši ar to nodarbojās – tāpat kā tas bija arī Versaļā."
Vai Ketleru stāsts ir svarīgs šajos laikos, kad kāds atkal mēģina izrādīt ambīcijas uz mūsu teritoriju? Imants Lancmanis spriež: "Vienkārši smieklīgi par to runāt, ja ņem vērā, ka šīs agresorvalsts [Krievijas] eiropeiziācija, tā notika ar Eiropas palīdzību. Vācieši uzbūvēja jurisprudences sistēmu, piemēram, un vēl līdz Pirmajam pasaules karam daudzos svarīgos amatos bija vācieši."
Bet Ketleru kapenes Jelgavā ir viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas pieejamas publiskai apskatei.
