Zinātnieki: valstis ar zemāku vakcinācijas aptveri gaida smagāki Covid-19 saslimšanas viļņi

Eiropas zinātnieki ir vienisprātis, ka Covid-19 pandēmija atsevišķas Eiropas valstis skars smagi, bet citas – salīdzinoši viegli. Viss atkarīgs no vakcinācijas aptveres: valstīs, kur vakcinēto daudz, pietiks vien ar nelieliem piesardzības pasākumiem, savukārt valstīs, kur iedzīvotāji vakcinējas kūtri, kā tas līdz šim bijis Latvijā, sagaidāma smaga ziema ar plašiem ierobežojumiem.

Vairāk nekā 30 aptaujātie Eiropas zinātnieki, tostarp arī Latvijas Universitātes profesors infektologs Uga Dumpis, rakstā respektablajā izdevumā "The Lancet" brīdina, ka uz pandēmijas fona šoziem citas aukstā laika slimības, piemēram, gripa, nesnaudīs un var būt pat agresīvākas nekā citus gadus. Labā ziņa – arī Latvijai joprojām ir iespējams piedzīvot salīdzinoši vieglu ziemu, ja iedzīvotāji neatliks vakcināciju.

Prognozes 2021. gada rudenim un ziemai

Kā norāda zinātnieki, tas, kā Eiropa pavadīs  2021. gada rudeni un ziemu, vai spēsim atgriezties pie ierastās normālās dzīves, lielā mērā ir atkarīgs gan no aizvadītās vasaras vakcinācijas programmu panākumiem Eiropā un pasaulē, gan jauno vīrusa paveidu izplatības.

Jārēķinās, ka rudens un ziema attiecībā uz Covid-19 radīs papildu sarežģījumus, kas saistīti ar nelabvēlīgo sezonālo ietekmi.

Palielinoties cilvēku kontaktiem iekštelpās, palielināsies dažādu citu infekciju izplatība. Līdz ar to tādi sezonālie vīrusi, kā, piemēram, gripa un respiratori sincitiālais vīruss (RSV), var izraisīt lielāku spiedienu uz veselības aprūpes pakalpojumiem nekā 2020. gadā. Tas ir tāpēc, ka ilgstošo ierobežojumu dēļ iedzīvotāju imunitātes līmenis var būt zemāks, nekā ierasts, jo viena vīrusa pārnešanas sezona pandēmijas dēļ ir tikusi “izlaista”, līdz ar to citi sezonālie vīrusi šogad, iespējams, cirkulēs lielākā apjomā nekā 2020. gadā.

Cilvēki Valmieras pilsētas ielās

Kopumā, pēc zinātnieku ieskata, valstis ar augstu piekļuvi vakcīnām un augstu vakcinācijas līmeni sliktākā pandēmijas scenārija gadījumā var sagaidīt pieticīgu Covid-19 viļņa kāpumu šī gada ziemā, taču ar nosacījumu, ja tiks saglabāti mēreni ierobežojumi (piemēram, cilvēku skaita ierobežojumi, pulcējoties iekštelpās, tiek valkātas sejas maskas, noteikta fiziska distancēšanās, nodrošināta laba ventilācija un higiēna).

Turpretī valstis, kurās ir zemāka vakcinācijas aptvere, piedzīvos smagākus vīrusa viļņus, ja vien netiks īstenoti atbilstoši ierobežojumi, uzsver zinātnieki.

Jārēķinās, ka arī jebkuri jauni vīrusa paveidi var ierobežot veiksmīgu vīrusa ierobežošanas stratēģiju. Līdz ar to vakcinācija pret Covid-19 ir drošākais veids, kā ikviena pasargāt no smagas slimības gaitas un nāves ne tikai sevi, bet arī nodrošināt ātrāku atgriešanos pie normālas ikdienas bez nogurdinošiem ierobežojumiem.

Vakcinācijas svarīga visos vecumos

Zinātnieki norāda arī uz sabiedrības izpratnes vājināšanos par pandēmijas radītajiem draudiem, ko nedrīkstētu pieļaut. Tā kā par vakcinācijas prioritāti ir izvirzītas vecākās un visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, kurām ir vislielākais nāves risks no Covid-19, paredzams, ka kopējais iedzīvotāju mirstības līmenis un SARS-CoV-2 radītais veselības slogs samazināsies. Līdz ar to kopējā Covid-19 radīto draudu  uztvere sabiedrībā var vajināties. Taču zinātnieki atgādina, ka vakcinācija ir būtiska visām iedzīvotāju grupām, ne tikai gados vecākiem cilvēkiem, jo Covid-19 sekas var būt ļoti smagas jebkurā vecumā: 10% inficēto indivīdu var ciest no t.s. “garā Covid”  sekām, kuru simptomi var būt elpas trūkums, hronisks nogurums un muskuļu vājums.

Vakcinācija Daugavpils sporta kompleksā

Ņemot vērā, ka pieaug cilvēku starptautiskā mobilitāte, zinātnieki brīdina, ka ir pamats bažām par jaunu vīrusa paveidu uzliesmojumiem. Šo procesu neapturot, var sākties vienlaicīgi vīrusa uzliesmojumi vairākās valstīs un reģionos, iespējams, pakļaujot valstu veselības aprūpes sistēmas jaunam spiedienam. Ņemot vērā šīs reālās briesmas, visām Eiropas valstīm būtu jāīsteno pasākumi, lai novērstu jaunu vīrusu parādīšanos un apriti, tostarp nodrošinot plašu iedzīvotāju vakcināciju.

Vairāk vakcinēto – ar sabiedrības atbalstu

Zinātnieki ir vienisprātis, ka tieši sabiedrības ierobežotā gatavība vakcinēties un nevēlēšanās ievērot vīrusu ierobežojošos pasākumus šobrīd ir tā, kas kavē pandēmijas izbeigšanu, kam var būt nopietnas sekas, – sliktākajā gadījumā jaunie vīrusa paveidi esošās vakcīnas var padarīt mazāk efektīvas. Tāpēc ikviens aicināts nekavēties un vakcinēties pret Covid-19, lai ātrāk izbeigtu pandēmijas radīto postu.

Ekspertu ieskatā veiksmīgai SARS-CoV-2 vīrusa izraisītās pandēmijas novēršanai būtu nepieciešama vienota politiska apņemšanās un sabiedrības līdzdalība. Lai sasniegtu minēto mērķi, izšķiroši svarīga ir skaidra, uz pierādījumiem balstīta un kontekstam atbilstoša stratēģija, kā arī saskaņoti centieni un rīcība, piemēram,  ātras vakcinācijas programmas visu vecumu cilvēkiem, plaši pasākumi vīrusa ierobežošanai, kurus var atcelt tikai tad, ja uzņēmība pret vīrusu samazinās,  vīrusa ieplūšanas no reģioniem ar augstāku saslimstību ierobežošana u.c..

Zinātnieki uzskata – šobrīd plašā vakcīnu pieejamība sniedz ievērojamu atvieglojumu cīņā ar pandēmiju, taču vakcinācija vien nepasargās no postošiem vīrusa uzliesmojumiem tuvāko gadu laikā, ja tā netiks papildināta ar visaptverošām vīrusa ierobežošanas stratēģijām un sabiedrības atbalstu tām.

Iftekhar, E. N., Priesemann, V., Balling, R., Bauer, S., Beutels, P., Calero Valdez, A., Cuschieri, S., Czypionka, T., Dumpis, U., Glaab, E., Grill, E., Hanson, C., Hotulainen, P., Klimek, P., Kretzschmar, M., Krüger, T., Krutzinna, J., Low, N., Machado, H., … Willeit, P. (2021). A look into the future of the COVID-19 pandemic in Europe: an expert consultation. In The Lancet Regional Health - Europe. Elsevier Ltd. Links šeit.

 

Raksts tapis Nacionālā veselības dienesta Zinātnes komunikācijas projekta ietvaros
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt