“Šobrīd nāk tie, kas ir pārslimojuši un kam ir saglabājušās sekas pēc Covid-19. Ir daļa, kas [nāca] uzreiz pēc pārslimošanas, ir, kas nedaudz vēlāk. Pieraksts ir pilns. Parasti vasarā ir mierīgi, jo astmatiķu ir mazāk. Vasaras periodā parasti nav plaušu slimību uzliesmojuma,” stāstīja Biraua.
Ikdienā viņa strādā ar tuberkulozes pacientiem un cilvēkiem ar citām plaušu saslimšanām. Viņa arī aktīvi iesaistās dažādās nevalstiskās organizācijās, palīdzot cīnīties ar tuberkulozi un tās izraisītajām sekām. Covid-19 pandēmijas laiks gan viņai, gan citiem kolēģiem bijis ļoti izaicinošs.
“Ja skatās uz Covid-19 laiku, tad klāt nāca liela darba sadaļa attiecībā uz personālu, kuri nesaprot, kāpēc vajadzētu darīt tā saistībā ar aizsardzības līdzekļiem, jo tas ir pietiekami sarežģīti un grūti. Psiholoģiski diezgan liela spriedze visas nodaļas ietvaros,” stāstīja virsmāsa.
Covid-19 uzliesmojuma laikā virsmāsai ne vienā brīdi nav bijis bail nākt uz slimnīcu. Risks ir daļa no darba. Arī tagad viņas darba vietā Covid-19 nav beidzies un tā sekas, iespējams, nāksies izjust ilgi.
Kolēģi virsmāsu Birauu raksturo kā cilvēku īstajā vietā un laikā. Ikdienā viņa strādā ar tuberkulozes pacientiem un cilvēkiem ar citām plaušu saslimšanām.
“Ģimenē neviens no radiniekiem nav mediķis. Visi drīzāk distancējas no tādām lietām, no asinīm, no ķirurģijas,” stāstīja virsmāsa.
Birauas ikdienas darbs lielākoties saistīts ar darbu organizēšanu. Paralēli tam viņa veic arī izmeklējumus pacientiem un aktīvi komunicē ar sasirgušajiem.
“Kas notur tik ilgus gadus nostrādāt vienā vietā? Pateicība noteikti jāsaka kolēģiem, kas mani nepārtraukti māca, liek domāt, virzīties uz priekšu,” atzina Biraua.
