Panorāma

Ap 100 skolēnu netiek uz vidusskolas eksāmeniem

Panorāma

Apēst pudu sāls – bīstami

Ko līdz šim nācies pārvērtēt par Covid-19?

Ko līdz šim nācies pārvērtēt par Covid-19, un uz ko ir cerības?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Zinātnieki faktus par jauno koronavīrusu pūlas izpētīt arvien vairāk, bet daudz kas vēl joprojām paliek nezināms. Tomēr - kā ir mainījušies uzskati? Ko ir nācies pārvērtēt par Covid-19?  

Kopš pasaule uzzināja par vīrusa rašanos Ķīnā, pagājuši nepilni četri mēneši, un līdz 25. aprīlim inficējušies vairāk nekā 2,8 miljoni cilvēku 185 valstīs un teritorijās.

Ko šodien zinām un ko nezinām par Covid-19?

Taču nav zināms, cik patiesībā ir saslimušo, jo daļa, piemēram, nomirst mājās un nav uzskaitīti kā Covid-19 pacienti, bet citi izslimojuši, paši to nezinot.

Priekšstats par to, vai inficēties var tikai no tā, kurš saslimis, arī nav pareizs, jo vīrusa nēsātājs pats var neslimot un tādi, iespējams, ir teju katrs piektais jeb 18%.

Kad tas noskaidrojās, ar atvieglojumu varēja pārvērtēt mirstību.

Bija uzskats, ka nomirst ap 2%-3% no inficētajiem, bet īstenībā šis rādītājs ir mazāks, jo statistikā nav to, kas izslimo bez simptomiem. 

Sākotnēji populārais priekšstats, ka Covid-19, lai gan ir dzīvībai daudzkārt bīstamāks un  ievērojami lipīgāks, tomēr ir kaut kas līdzīgs gripai un pāries ātri, nav apstiprinājies. Tagad tiek atzīts, ka šis vīruss būs ar mums ilgi.

Un izpratne par imūnsistēmas lomu cīņā ar vīrusu arī ir piedzīvojusi izmaiņas.

Iepriekš domāja, ka tie, kuriem ir stipra imunitāte, ar vīrusu neslimo, bet tā tas nav. Un nav skaidrs – kāpēc.

To atzīst arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Latvijā Mišels Tīrens.  

“Mēs esam novērojuši, ka slimības smagums ir saistīts ar imūnsistēmas pārmērīgu reakciju, kas pilnībā izmainās un atbrīvo daudzas toksiskas šūnas. Dažu cilvēku organismi pret vīrusu reaģē pārmērīgi un ar to sāk nodarīt kaitējumu paši sev,” skaidroja Tīrens.

“Mēs esam redzējuši arī asimptomātiskus pacientus, kas ir izveidojuši noturīgāku imunitāti, bet esam redzējuši gadījumus, kad imunitāte nesaglabājas. Tādējādi par nožēlošanu es nevaru nākt klajā ar atbildi, ka, ja jums ir bijis vīruss, tad jūs pret to esat ieguvis imunitāti uz visiem laikiem. Vai, ka esat ieguvis imunitāti kaut vai uz vienu sezonu. Vai arī uz vienu stundu,” atzina PVO pārstāvis.

Un nebūt nav skaidrības arī par antivielām. Uz tām tika liktas lielas cerības, domājot, ka līdzīgi kā citām infekcijām, pārslimojušajiem asinīs rodas antivielas, kas neļauj saslimt vēlreiz.

Diemžēl daudziem Covid-19 pacientiem antivielas veidojas pārāk mazā daudzumā. Un tas liek domāt, ka var saslimt atkal.

Pat ja tests ir precīzs un parāda, ka antivielas ir.

Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis skaidroja, ka “nekādā veidā šie testi nepadarīs cilvēku dzīvi vienkāršāku. Bet, nu, varbūt ātrāk varētu laist darbā cilvēkus vai pārbaudīt ģimenes locekļus, piemēram, kuriem neveica šo testu, kuri tāpat jau ir bijuši slimi mājās”.

“Tad paņem tās antivielas un, ja viņiem ir antivielas, tātad pieņem, ka viņi ir pārslimojuši un nav jāievēro kaut kādi tālākie pasākumi. Bet radikālas izmaiņas es šeit neredzu. Vismaz tādā stadijā, kā Latvijā, kur ļoti nedaudz cilvēku ir pārslimojuši,” atzina Dumpis.

Vīrusa dīvainā uzvedība liek pārvērtēt arī inficēšanās apstākļus. Neviens gan neapšauba, ka vīruss izplatās ar pilieniem pa gaisu un pēc tam nogulstas uz virsmām.  Bet cik ilgi tas paliek?

Ir fiksēti gadījumi, kad, pētot gaisa sastāvu Covid-19 slimnieku palātās, vīruss nav atrasts. Bet aiz braucoša velosipēdista tas gaisā konstatēts pat 20 metru garā joslā.

Nekas vēl nav skaidrs, atzīst Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis.   

“Ļoti daudz kas ir atkarīgs no mitruma, temperatūras un citiem parametriem, kas ietekmē gaisu. Mēs patiešām nezinām, cik uzņēmīgs ir vīruss pret šiem parametriem. Pats vīruss arī izplatās ar dažāda lieluma pilieniem,” skaidroja Tīrens.

“Lai pateiktu, ka vīruss paliek gaisā stundu vai tikai minūti, - drīzāk gan stundu, nevis minūti, – mums pagaidām  nav precīzu datu par to. Kas ir ļoti svarīgi un būtu svarīgi, ja varētu uzzināt, kā šī vīrusa izplatību iespaido mitrums, temperatūra, ultravioletie stari laikā, kamēr vīruss atrodas ārpus cilvēka ķermeņa. Tas attiecas gan uz vīrusa atrašanos gaisā, gan arī uz vīrusa atrašanos uz dažāda veida virsmām. Eksperimenti dažādos apstākļos dotu sapratni – vai vīruss noturas 5 minūtes vai 5 stundas,” stāstīja Tīrens.

Ar lielām cerībām tiek gaidīta vakcīna pret vīrusu. Sākumā prognozēja, ka tā būs tikai pēc vairāk nekā pusotra gada, bet tagad Pasaules Veselības organizācijai ir labāka ziņa – vakcīna varētu būt pusgada līdz gada laikā.  

Bet, kamēr tās nav, speciālisti iesaka atcerēties – briesmonis nav nogalināts. Mēs vēl tikai mācāmies to savaldīt. Un sadzīvot ar to.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti