Piecgadnieka mācīšana – labāk bērnudārzā vai ģimenē? Vērtē speciālisti

Trīs līdz piecu gadu veciem bērniem būtiska ne tikai socializēšanās, bet arī izglītošanās. Katrs vecāks rīkojas pēc saviem ieskatiem attiecībā uz bērna pieskatīšanu. Bērniem ir jāmācās, lai apgūtu vecumposmam paredzēto, bet no psihoemocionālā viedokļa – viss gūstams arī ģimenē, socializēšanās trūkums šajā vecumposmā nevar būt attīstību kavējošs.

Covid-19 situācijas ietekme uz pirmsskolēniem

“Lsm.Lv.” rakstu sērijā izzinās Covid-19 situācijas sekas bērniem līdz skolas vecumam, apkopos ekspertu viedokļus par šīs situācijas ietekmi uz bērna emocionālo attīstību, publicēs speciālistu ieteikumus vecākiem.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā 42 921 bērns ir trīs līdz piecu gadu vecumā.
  • Trīsgadnieku krīze – izaicinājums bērniem un vecākiem, bērns piedzīvo gan fiziskas, gan psiholoģiskas pārmaiņas.
  • Socializēšanās trūkums pats par sevi nevar būt attīstību kavējošs, bet nepieciešama bērna vispusēja izglītošana.
  • Ja mīloši vecāki ir gatavi ieguldīt laiku bērna audzināšanā un izglītošanā, uz izglītības iestādi var nesteigties.
  • Izglītības programmu, kas nepieciešama bērnam trīs līdz piecu gadu vecumā, sagatavo izglītības iestādes.

 

LSM. lv redakcijas rakstu sērijas turpinājumā pētīsim trīs līdz piecu gadu vecu bērnu psihoemocionālo stāvokli Covid-19 ierobežojumu rezultātā. Ap trīs gadu vecumu, atšķirībā no bērna pirmā dzīves gada, komunikācija ar vienaudžiem un cilvēkiem ārpus ierastā ģimenes loka ir būtiska bērna psihoemocionālajai attīstībai, jo tas liek pamatus cilvēka pārvērtībai no egocentriskas būtnes par sabiedrības locekli. Turklāt 5 gadu vecumā saskaņā ar Latvijas izglītības likumu bērniem tiek uzsākta pirmsskolas izglītības apguve, tas nozīmē, ka bērnam izglītības iestāde jāapmeklē obligāti.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvades datiem Latvijā uz 2021. gada 1. janvāri vecumposmā trīs līdz pieci gadi (neieskaitot) bija 42 921 bērns.  Teorētiski katram no viņiem būtu jābūt iespējai apmeklēt bērnudārzu, praktiski gadās visādi – gan vietu trūkuma dārziņos, gan vecāku nostājas dēļ, kas Covid-19 ierobežojumu laikā bija viens no būtiskiem argumentiem bērna atstāšanai mājās. 

 

Trīsgadnieku krīze

Katram vecumposmam raksturīgi savi attīstībā sasniedzamie sliekšņi, trīs gadu veca bērna raksturīgākā attīstības krīze ir balstīta fiziskās izmaiņās. Bērns no mazā kunkulīša lēnām kļūst par lielo bērnu. Interesanti, ka viena no raksturīgākajām pazīmēm, ka trīs gadus vecs bērns ir veiksmīgi pārvarējis fiziskās attīstības krīzes posmu, ir spēja stabili lekt uz abām kājām (pirms tam bērnam raksturīgi it kā pieklibot, vienu kāju izvirzot otrai priekšā). Vēl viena vecumposmam raksturīga īpatnība: bērns  beidz sevi saukt trešajā personā (piemēram, “Alfrēds arī grib konfekti”), bet pāriet uz pirmās personas lietojumu (“es arī gribu konfekti”), kas ir tieši saistīts ar pašapziņas veidošanās procesiem.

Eksperti ir vienisprātis: šī krīze visbiežāk ir labi pamanāma, jo izmaiņas, kas bērnā notiek, no vecākiem prasa daudz nervu un pacietības. Bērns kļūst niķīgāks, daudz ko dara pretēji norādītajam, sāk runāt pretī. No vienas puses, bērns kļūst patstāvīgāks, bet no otras, – atkal sāk prasīt daudz vairāk uzmanības. LSM redakcijai, uzrunājot vairākus vecākus, radās priekšstats, ka trīsgadnieku krīzi  savos bērnos ir pieredzējis katrs no viņiem. Ko maina tas, ka bērnam bija mazāk iespēju socializēties ārpus ģimenes Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ?

 

Socializēšanās trūkums trīs līdz piecus gadus veciem bērniem, tā sekas

LSM. Lv aptaujāto psihologu un pedagogu viedokļi pārsvarā sakrīt – trīs un četrus gadu vecam bērnam, kurš aug ģimenē, socializēšanās trūkums nevar būtiski ietekmēt psihoemocionālās attīstības norises.

Komentē pedagoģijas maģistre Anita Šaicāne: “Jā, varbūt bērns ir kautrīgāks. Jā, varbūt bērns nav tik drošs un atvērts. Jā, socializēšanās ir ļoti nozīmīga bērnam šajā vecumposmā. Tomēr, ja bērns ģimenē jūtas labi, socializēšanās trūkums nevar būt attīstību kavējošs.”

Ir viegli iedomāties vairākas jomas, kuras šajā vecumposmā bērns uztver tikai un vienīgi ar savas ģimenes starpniecību un tikai teorētiski –

lasot grāmatas, skatoties filmas, izglītojošus raidījumus vai lietotnes, bērns tiek iepazīstināts ar lietām un priekšmetiem, kurus dzīvē nekad nav sastapis, – dzīvniekiem, augiem, transporta līdzekļu veidiem utt.

Arī par to bērnam var veidoties vecāku radīts priekšstats, līdzīgi kā par attiecībām ar cilvēkiem ārpus ierastā ģimenes loka. 

 

Mājās līdz pirmajai klasei?

Vai tas varētu nozīmēt, ka bērns gluži labi var nesocializēties līdz pat skolas vecumam? LSM lasītāja pie raksta par bērnu psihoemocionālo stāvokli komentē: “Līdz septiņu gadu vecumam bērnam ir jākontaktējas ar vecākiem un brāļiem un māsām, ja tādi ir. Tas, kas šobrīd uz zemes notiek, daļēji ir pateicoties tam, ka ir izjaukta enerģētiskā un fiziskā harmonija tieši bērnībā, – būšana kopā ar māti, brāļiem, māsām un tēvu. Bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur mazulim jāatrodas līdz skolas vecumam. Diemžēl liela daļa sabiedrības nenovērtē mātes lomu mazuļa attīstībā, dodot priekšroku bērnudārziem un auklēm. Ko lai dara – iet cīņa par izdzīvošanu, bet tai ir maz sakara ar harmonisku dzīvošanu.”

Ir māmiņas, kas piekrīt šim viedoklim, kurām ir iespēja būt mājās ar savu bērnu, tādā gadījumā Covid-19 ierobežojumi bērna dzīves apstākļus ietekmē mazākā mērā. Vairāki aptaujātie vecāki, kas izvēlējās šādu modeli, atzina, ka trūka muzeju un teātra, izklaižu ārpus mājas, jo mājās laiks ar trīs līdz piecus gadus vecu bērnu ir piesātināts un aizraujošs, ja vien ir laiks, spēks, vēlēšanās un iespēja ar viņu nodarboties.

“Ja piekrītam, ka visā sliktajā jāmāk saskatīt kaut kas labs, tad varu teikt, ka Covid-19 laiks ir bijis vērtīgs laiks manam bērnam, mūsu attiecībām.

Jā, mēs nesatikāmies ar cilvēkiem, mēs daudz laika pavadījām mājās, bieži bija stresa situācijas. Bērnudārza audzinātāja sūtīja dažādus darbiņus – krāsojamas lapas un dzejoļus, ko mācīties, bet tam mums nebija laika, ar vīru attālināti strādājam un mājās ir arī skolas vecuma bērni. Toties dēls piedalījās ēst gatavošanā, mājas kārtošanā, veļas izkāršanā, paklāju dauzīšanā. Es teiktu, ka viņš daudz iemācījās un mēs ļoti daudz laika pavadījām kopā. Kas šajā situācijā cieta? Domāju, ka tikai mana profesionālā pašapziņa un darbs,” stāsta māmiņa.  

Cik ģimeņu, tik viedokļu

LSM redakcija lūdza šo situāciju komentēt radošā psiholoģijas centra "Ģimenei" psiholoģei, Junga psihoterapijas speciālistei apmācībā Ivetai Gēbelei:

“Tāpat kā visi jautājumi, kuri ir skāruši mūsu sabiedrību pēdējo gadu laikā, arī šie nav atbildami viennozīmīgi.

Vienā ģimenē bērniem ir labāk palikt mājās, citā – doties uz bērnudārzu. Tas ir atkarīgs no kopējās situācijas gan fiziskā, gan psiholoģiskā fona.”

Tas apstiprina iepriekš secināto, ka vienotas receptes nav, katrs gadījums jāskata īpaši. Un tomēr – vai bērnam, kļūstot vecākam, komunikācija ar vienaudžiem tiešām kļūst obligāta prasība?

Turpina psiholoģe: “Šajā vecumposmā svarīga ir komunikācija ar vienaudžiem, bet visvairāk bērnam ir vajadzība pēc paša autoritātes un autonomijas izjūtas, viņš vēl ir pieķēries piesaistes objektam un ir vajadzība no tā separēties, tāpēc psihoemocionālajai attīstībai veselīgāka būs tā vide, kur viņš varēs piedzīvot šīs attīstības vajadzības īstenošanu.”

Vaicāta par vecāku refleksijām attiecībā uz Covid-19 ierobežojumu ietekmi uz bērna ikdienas gaitām, Iveta Gēbele stāsta: “No vairākiem vecākiem esmu dzirdējusi, ka ir labi, ja var izvēlēties.

Bet tas var attaisnoties, ja ģimene var palīdzēt bērniem apgūt arī nepieciešamo prasmju apguves materiālu.”

Arī LSM.lv redakcijas aptaujāto vecāku lokā daļa izmantoja iespēju vest bērnus uz bērnudārzu, bet tikpat nozīmīga daļa, īpaši tie, kam bija iespēja strādāt attālināti, uzskatīja par pareizu bērnu atstāt mājās. Stāsta māmiņa Vita Dzērve: “Tikko bijām izslimojuši gripu, kad nāca Covid-19 pirmais vilnis. Sabijos, paņēmu atvaļinājumu un divus mēnešus pavadīju mājās kopā ar bērniem. Bērnudārzs sūtīja uzdevumus pildīšanai, bet tiem laika nebija, jo mājās bija arī skolēni un attālinātās mācības. Ar dēlu tomēr daudz sanāca darboties – dārzā, mājās, ēst gatavošanā, pužļu likšanā – domāju, ka viņš no mājās pavadītā laika nezaudēja.”

Covid-19 pirmā viļņa situāciju bērnudārzā raksturo Ādažu novada pirmsskolas izglītības iestādes “Piejūras” Siguļos vadītāja Antra Krasta: “Pirmajā Covid-19 vilnī tiešām mēdza notikt tā, ka no 19 bērniem grupā bēnudārzu regulāri apmeklēja tikai divi trīs. Mazākie bērni ne uzreiz pierada pie tā, ka audzinātājas un auklītes ir maskās. Ir bērni, kuriem mīmikas vērošana ir ļoti būtiska.” Vaicāta, vai uzskata trīs līdz piecus gadus veca bērna ilglaicīgu nevešanu uz izglītības iestādi par traucējošu bērna psihoemocionālajai attīstībai A. Krasta saka: “Nē. Uzskatu, ka šajā vecumā pašas galvenās attīstības norises balstās ģimenē – pie nosacījuma, ka vecāki velta bērnam laiku, ka vecākiem pietiek līdzekļu bērna uzturēšanai un vecāki ir emocionāli stabili. Tomēr regulāri novērojam, ka bērnudārzā atgriežas bērni, kas pārāk daudz laika pavadījuši viedierīcēs. Mēs to labi redzam.”

 

Izglītības programma, arī darbam ar bērnu mājās

Kā norāda Anita Šaicāne – trīs līdz piecu gadu vecumposms tiktu vēl mazāk Covid-19 ierobežojumu ietekmēts, ja vecāki painteresētos par vecumposma izglītības programmu.

Kā stāsta uzrunātie pedagogi – bērni pēc ilgāka laika mēdz atgriezties bērnudārzā, un ir jūtama atšķirība no tiem bērniem, kas regulāri izglītojušies dažādās jomās.

“Tas nenozīmē, ka vecāki ir pievērsuši par maz uzmanības bērna izglītībai, tomēr kaut kāda iemesla dēļ, piemēram, nav sanācis pārrunāt jautājumu par gadalaiku maiņu,” piemēru min eksperte.

Parasti izglītības iestādes rūpīgi izstrādā vecumposmam nepieciešamos uzdevumus, arī tīmeklī ir atrodama vērtīga informācija bērna izglītošanas jautājumos. Kā pastāstīja Antra Krasta, apmēram 30–40% vecāku dod  atgriezenisko saiti par bērnudārza izveidotajiem uzdevumiem: “Tas sniedz fantastisku gandarījuma sajūtu, ka vecāki novērtē mūsu darbu un dalās ar savām un bērnu emocijām.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt