Aija ikdienā strādā būvniecībā, brīvajā laikā gan trenē jauno paaudzi, gan pati spēlē hokeju.
Agnese un Kristiāna hokeju profesionāli spēlē Austrijā. Agnese arī trenē jaunos sportistus, kā arī piepelnās, pieskatot bērnus.
Hokejā ir iesaistīts arī jaunākais brālis Markus. Viņš gan šobrīd ir pārtraucis trenēties un tikai tiesā hokeja spēles, lai vairāk varētu pievērsties mācībām un absolvēt 9. klasi. Savukārt Ričards vienīgais no Aijas bērniem nav izvēlējies hokeju, viņš nodarbojas ar jāšanas sportu.
Aija atzīst, ka viņai nav bijis stingru plānu, ka kādam bērnam vajadzētu būt hokejistam, jo pati to izvēlējusies. Jā, bijis skaidrs, ka bērniem jābūt aktīviem, jābūt nodarbībām pēc skolas.
Aija bilst, ka nenovēl nevienam bērnam būt bez ārpus skolas nodarbībām.
Meitas vēroja mammu treniņos jau no mazotnes, uz slidām uzliktas jau apmēram trīs gadu vecumā. Abas ir arī nopietni trenējušās peldēšanā, tāpat savulaik dejojušas. Mamma ļāvusi izvēlēties, kuram sporta veidam meitas dos priekšroku.
Aijai pašai pirmais sporta izvēle bijusi daiļslidošana. Šajā sporta veidā trenējies viņas brālis, mamma mazo māsu ņēmusi līdzi uz treniņiem un trenere piedāvājusi pamēģināt. Arī Aija jau trīs gadu vecumā uzlikta uz slidām.
"Diezgan labi man gāja, biju jau aizslidojusi līdz PSRS kandidātiem, izlasei, kas ir diezgan labi. Bet Padomju Savienība sabruka, un Latvijā daiļslidošana līdz ar to. Tajā brīdī halles direktors Andrejs Zaķis taisīja pirmo sieviešu hokeja komandu. Mani hokejs tad neinteresēja. Viņš saka - atnāc, paskaties tikai pie bortiņa. Tā es atnācu, paskatījos, tad uzvilku hokeja slidas un tā viss 1989. gadā sākās, un līdz šai dienai," stāsta Aija.