Ģimenes studija

Ilze un Jānis Driksnas - četru bērnu vecāki un grupas "My Radiant You" radošais kodols

Ģimenes studija

Gēnu informācija palīdz agrīni diagnosticēt iedzimtas saslimšanas

Pieklājība bērniem jāmāca tikai ģimenē, vai tas ir arī skolas un bērnudārza ziņā

Kādas pieklājības normas mūsdienu sabiedrībā māca bērnam

Mainīgajā pasaulē sabiedrība sagaida, ka pieklājības normu pamatbaušļi paliks nemainīgi un cilvēku savstarpējās attiecības būs cieņpilnas. Bērns cieņu mācās ģimenē, arī skolā. Bieži pieaugušie gaida no bērna cieņpilnu attieksmi, kaut paši tā nerīkojas, pauž raidījuma “Ģimenes studija” viesi.

Lai raksturotu pieklājīgu bērnu, etiķetes eksperte Irma Kalniņa uzskata, ka nepieciešams zināt dažādus faktus par bērnu – bērna  vecumu, ģimeni, no kuras tas nācis un citus apstākļus, kas nosaka uzvedību. Bērns mēnesī var komunicēt ar apmēram 22 cilvēkiem. Bērnam var būt grūtības komunicēt ar visiem 22 pieklājīgi, uzsver eksperte.

“Es tieku aicināta uz skolām, lai palīdzētu bērniem kā speciāliste no malas, (...) tad bērni cītīgāk klausās un ir cita attieksme.”

Svarīgi, lai pieklājība ir ikdiena, ne uzspēlēta lieta dažreiz, īpašā sabiedrībā. Bērni mācās no tā, ko redz apkārt, un no vecākiem. Izglītības iestādes nav tās, kurās bērnam var visu iemācīt.

Teikt ''lūdzu, paldies'', pieturēt durvis, ja aiz cilvēka kāds nāk, labi uzvesties pie galda, cienīt vecākus cilvēkus, klausīties, kamēr cits runā, – šīs un citas ir vērtības, kuras jāatīsta un jānotur mūsdienu sabiedrībā, uzskata raidījuma viesi.

Bērna uzvedības paradumi sākas ģimenē. Rīgas Āgenskalna pirmsskolas skolotāja Karīna Āboltiņa pauž, ka dzīvojam straujā laikā, vecākiem nav laika pat pateikt “labdien”. Ja vecāki aizmirst sasveicināties, tad arī bērni var aizmirst sasveicināties. Bērnudārzā arī aizrāda vecākiem, kuri nesveicinās.

“Skola nevar pastāvēt bez iekšējās kārtības noteikumiem, sveicināšanās ir viena no to sastāvdaļām,” uzskata Ginta Revizore no Rīgas Imantas vidusskolas. Skolā ir pedagogu kolektīvs, kuri izvēlējušies šo profesiju, arī rādīt piemēru ir daļa no profesijas. Sasveicināšanās ir attieksme, tā ir atklātība un mīlestība, cieņa pret audzēkņiem, kolektīvu.

“Skolotāja loma skolā ir ļoti mainījusies – no augsta podesta līdz tādam, kam ir labas attiecības ar skolēniem, lai bērni justos droši un uzticētos,” pauž Rīgas Starptautiskās skolas angļu valodas un sociālo zinību skolotāja un „Iespējamās misijas” absolvente Līga Grundšteine.

Mūsu kultūrvēsturē skolotājam bija augstāka hierarhija. Vai skolotājam var teikt “tu”, uzrunāt vārdā - jā, mūsdienās var.

Līga Grundšteine uzsver, ka viņas skolas atslēgvārds ir “cieņa”, tā ir attieksme, pieklājība ir veids, kā cieņa izpaužas.

Irma Kalniņa uzsver, ka, ja valsts augstākā amatpersona - piemēram, prezidents (uzsver, ka ne Latvijas prezidents) var runāt, kā vēlas, tas mudina arī sabiedrību atļauties dažādas vaļības.

Bērni, kuri atgriežas Latvijā, saskaras ar lielāku agresivitāti, uzskata kāda radioklausītāja, uzsverot, ka tas ir viens no faktoriem, kāpēc grūti atgriezties Latvijā.

Ja cilvēks ciena sevi, tad cienīs arī pārējos. Sabiedrībā ir novērojama liela agresija – uz ielas, veikalos, vienkāršā ikdienas saskarsmē.

Pieaugušie gaida, ka bērni viņus respektēs, bet arī pieaugušajiem vajag respektēt bērnu. Cieņai jābūt savstarpējai.

“Mēs bieži aizmirstam par sevi kā pieaugušo, kas rāda piemēru,” pauž Ginta Revizore no Rīgas Imantas vidusskolas.

Mainās pasaule un attiecības tajā, bet nemainās fakts, ka attiecībām jābūt cieņpilnām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti