Bērns melo? Kas par to jāzina vecākiem

Bērni mēdz melot, pat mazi bērni. Ne vienmēr tie ir meli - jaunākie bērni melus jauc ar veselīgām  fantāzijām, lielākiem ir savi iemesli sagrozīt patiesību, dažreiz to māca pieaugušo rīcība.

Kāpēc bērns melo? Šis jautājums uztrauc daudzus vecākus, jo, kurš gan ģimenē mācītu bērnu melot? Izrādās, ka bieži tas, ko  pieaugušie sauc par meliem, ir bērna fantāzijas vai pieaugušo rīcības sekas, portālam lsm.lv skaidro psiholoģe, biedrības „Skalbes” direktore Zane Avotiņa.

Vecākiem par bērnu uzvedību

Palīgs vecākiem bērnu audzināšanas un uzvedības jautājumos:

Mēs rakstīsim par: Disciplinēšanas kļūdām; Ķermeņa valodu; Audzināšanas sekvencēm; Sodīšanu;

Sagatavotās tēmas:

Maziem bērniem melus nevar nodefinēt

Agrīnā vecumā 2 – 3 gados bērns iepazīst pasauli, eksperimentē ar priekšmetiem un lietām, eksperimentē arī ar attiecībām. Šajā laikā nevar runāt par apzinātu melošanu. Ja vecāki jautā bērnam: “Vai tu apgāzi glāzi?” Bērns teiks: “Nē, tas nebiju es”. Bērna doma tajā brīdī ir pieaugušo nesadusmot, lai pieaugušais ir smaidošs,  nevis dusmīgs. Pieaugušā dusmīgā attieksme bērnu var sabiedēt, un tajā brīdī bērnam ir viena doma – atgriezties pie drošības sajūtas. Tas notiek neapzināti.

Bērns līdz trīs gadu vecumam apgūst pasauli, uzkrāj informāciju. Ja mazs bērns rāpo un ierāpo vannas istabā, kur glabājas sadzīves ķīmija, vecāki krata pirkstu un neļauj bērnam tur rāpot. Bērnam var aizliegt, bet viņam nav izpratnes par to, kāpēc nedrīkst. Tāpēc vecāki bērnu nedrīkst sodīt, tas neko neiemāca. Šajā gadījumā vecāka uzdevums ir nodrošināt drošību.

Spilgtas fantāzijas un realitāte

3-7 gadu veca bērna iztēles pasaulei ir salīdzinoši trausla robeža ar realitāti. Nereti bērniem nav vienkārši novilkt robežu starp iedomu pasauli un realitāti. Šajā laikā bērniem ir iedomu draugi, piemēram, mošķi gultā, no kuriem naktī tiešām bērnam ir bail. Iztēle tajā vecumā ir ļoti spēcīga un svarīga.

Vecākiem jāsaprot, ka reizēm šajā laikā realitāte un iedomu pasaule var pārklāties - bērni var ēst iedomu pusdienas un runāt pa iedomu telefonu. Reizēm paši pieaugušie veicina bērna iztēles uzturēšanu, stāstot par Ziemassvētku vecīti, Zobu feju un Lieldienu zaķi... Svarīgi atrast samērību, cik spēcīgu, pārspīlētu fantāziju vecāks rada ar savu stāstu. Jo ticamāks stāsts, jo lielāka vilšanās par to, ka tās bijušas pasakas.

Vecums, kad melo apzināti

Apmēram 5 – 10 gadu vecums ir laiks, kad bērnam izveido stabilu priekšstatu par to, kas īsti ir melošana un ko tā var nodarīt. Šajā vecumā bērniem ir īpaši izteikta taisnības izjūta un stipra atbildības sajūta. Bērns vēlas, lai viss notiek taisnīgi, lai visiem ir vienāds konfekšu daudzums, lai visi ir vienādi novērtēti.

Šajā vecuma pakāpeniski veidojas sapratne par to, kas ir meli, kas godīgums, un citkārt bērns samelot izvēlas apzināti.

Melošanai var būt dažādi iemesli. Bieži bērns sapiņķerējas dažādās situācijās un stāstos. Īpaši melošanu veicina prasīgi, neiecietīgi vai pat agresīvi vecāki. Tad bērns centīsies ar melošanu izvairīties no soda, jo vienkāršāk ir samelot, nekā klausīties pieaugušo kliegšanā.

12 gadus vecs bērns var melot arī tāpēc, lai iegūtu sev kādu labumu vai ja negrib veikt kādu darbu. Piemēram, ir noteikumi – izpildīsi mājas darbus, varēsi darboties ar datoru. Bērns var samelot, lai tiktu pie datora, vai samelot, ja mājas darbs ir grūts un bērns to nespēj izpildīt. Tātad bērns samelojot izvairīsies no atbildības un grūtībām.

Sociālie meli

Dažreiz bērns melo, jo nav sociāli pieņemts teikt taisnību. “Kā klājas?” - ”Labi?” – bieži tie ir meli. Bieži nav pieņemts teikt taisnību, jo tas var likt justies neērti. Nesakām taisnību par izskatu, par slikti nodziedātu dziesmu vai norunātu dzejoli, jo patiesība var aizvainot. Bērns ir dzejoli mācījies, bet uz skatuves uztraukumā sajaucis, mēs sakām, ka bija jau labi, bet patiesībā nebija. Pieaugušie māca bērnus melot, nesakot neglīto patiesību. Ja bērns uzdod neērtus jautājumus, tā vietā, lai samelotos, vecākam ir  jāatrod atbilstoša vieta un laiks un bērnam saprotamā veidā jāpaskaidro atbildes uz bērna uzdotajiem jautājumiem – “Kāpēc tas cilvēks klibo?”, “Kāpēc tā tante izskatās pēc žurkas?”

Vēlēšanās iederēties

Bērni melo arī tad, ja vēlas būt iederīgi kādā grupā, starp vienaudžiem. Viņi stāsta, lai būtu līdzvērtīgi, novērtēti, piemēram, ka viņiem ir daudz rotaļlietu u.t.t. Ja ģimenē nav kāda no vecākiem, bērni var vienaudžiem melot par to. Arī tad, ja ģimenē ir pārāk daudz ierobežojumu, īpaši pusaudžu vecumā, bērns var izdomāt melus.

Reizēm arī neveiksmīgs pieaugušo piemērs var pamudināt bērnus melot. Ir gadījumi, kad vecāki netieši māca melot arī ar savu rīcību – čipsi ir kaitīgi, bet paši ēd; televizoru daudz skatīties ir slikti, bet paši skatās; ielu var šķērsot tikai pie zaļās gaismas, bet paši pamanās to darīt pie sarkanās.

Vecākiem, reaģējot uz bērnu meliem, vispirms jāņem vērā bērna vecumposms. Vecumā līdz 3 – 4 gadiem ir grūti saprast, vai bērns apzināti melo, visticamāk, ka nē. Lielākā vecumā mainās bērna izpratne par meliem, vecākiem ir uzmanīgi jāizpēta situācijas - jāskaidro, kādēļ ir svarīgi teikt taisnību. Ja bērns jutīsies droši un uzticēsies vecākam, viņš nebaidīsies atzīties, ka ir nokļuvis ķibelē, tā vietā lai samelotos.

Jebkurā gadījumā  - svarīgākais ir sarunas. Vecākiem šādas situācijas vienmēr ir jāpārrunā ar bērniem, lai bērni saprastu robežas, kuras nedrīkst pārkāpt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt