Ģimenes studija

Iedomu draugi ir 40-65% bērnu. Tas ir normāls bērna attīstības process

Ģimenes studija

Ģimenes studija: par karjeras izglītību skolās un nākotnes profesijām

Kārtība bērna istabā: vecāku un pašu bērnu uzskati par tās uzturēšanu

Psiholoģe par kārtību bērna istabā: Viegls haoss ir labāks par perfekcionismu

Cilvēki ir dažādi un viņu uzstādījumi – kas ir kārtība - arī dažādi. Pat vienas ģimenes ietvaros vecāku redzējums uz kārtību var būt diametrāli pretējs, bērns no visa mācās. Lai bērnu radinātu pie kārtības uzturēšanas, nepieciešams noteikt kārtošanas noteikumus un kārtības struktūru, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.

Bērna kārtības izjūtas audzināšana

Bērnam nestrādā aicinājums – sakārto istabu! Bērnam labi saprotamas konkrētas norādes, vislabāk par vienu lietu – sakārtot rotaļlietas, grāmatas, rakstāmgaldu. Svarīgs arī pozitīvais pastiprinājums, ko vecāki saka bērnam par paveikto darbu.

Iespējams, bērns visu istabu nav spējīgs sakārtot, tad jānosaka kārtības noteikumi un kārtošanas struktūra – sakārtota gulta, galds, grāmatas, darba vides.

Bērns redz un kopē pieaugušos; vienu vecumu, kad bērns spējīgs uzturēt kārtību, nosaukt nevar, tas ir atšķirīgi. Bet kopēji var nosaukt piecu gadu vecumu kā laiku, kad bērnam ir interese par iesaistīšanos mājas darbos. Pusaudžu vecumā varētu sagaidīt, ka daļēju kārtību savā istabā varēs bērns nodrošināt arī tāpēc, ka pusaudzis tā var izvairīties no vecāku darbībām un klātbūtnes pusaudžu istabā. Speciālisti uzskata, ka bērna pusaudžu un skolas vecumā nevajag tik ļoti satraukties par kārtību.

Bērns arī rīkosies tā, kā viņam būs ērtāk, tā arī veidos apkārtni. Bērna kārtības sajūtu var strukturēt, nosakot – kur kādas lietas atrodas un tiek noliktas.

Vecākiem kārtības uzturēšanā iesaka izmantot dažādas kastes un atvilktnes.

Arī mantu daudzums ir noteicošs, lai vieglāk būtu ieviest kārtību.

Kopīga kārtošana, ierobežots mantu daudzums, katrai mantai sava vieta – trīs kārtības baušļi, kurus ievērot, bērnu pieradinot pie kārtības.

Bērns nosaka kārtību savā teritorijā

Pastāv uzskats, ka bērnam ir sava teritorija, kurā pieaugušajiem nav tiesības ko mainīt vai iejaukties.

Speciālisti uzskata, ka tik striktas robežas nevajadzētu novilkt. Kārtošanas darbus var saskaņot ar bērnu, nepārkāpjot robežu (ja bērnam ir šāda nostāja un lūgums respektēt viņa teritoriju). Tomēr ģimenes mijiedarbība notiek visā ģimenē, tāpēc vecākiem būtu tiesības noteikt kārtības robežas un pienākumus.

“Ja mēs visi te kopā dzīvojam, tad kārtību ieviešam un visi kopā darām ko interesantu,” kārtības noteikumus raksturo pedagoģe Kate Pelēce.

Ir jābūt veselīgam skatam uz kārtību mājā, lai neprasītu par daudz no sevis un bērna. Jāatceras, ka mājās bērns attiecībā uz kārtību rīkojas citādi, jo mājās ir brīvāka vide, bērns uzvedas citādi, nekā esot citā vidē, piemēram, bērnudārzā.

Mazā platībā kārtošanas jēga ir vēl lielāka, jo ne visiem bērniem ir sava bērnistaba. Kārtības izjūta bērniem var būt dažāda vienas ģimenes ietvaros.

Psiholoģe Inese Muceniece uzsver, ka grūtāk dzīvē ir sadzīvot ar perfekcionismu nekā harmonijā ar vieglu haosu.

Ir bērni, kuriem par kārtību jāatgādina vairākkārt, citi vecāku teikto realizē uzreiz – bērni mācās no pieredzes.

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti