Informatīva un psiholoģiska atbalsta iespējas pirmsskolas vecuma bērniem un viņu vecākiem

Šobrīd jūtams Covid-19 ierobežojumu atslābums, tomēr jaunais mācību gads solās būt izaicinājumu pilns. Vecākiem nepieciešamības gadījumā ir piejama palīdzība un atbalsts, to dod gan mācību iestāžu pedagogi, gan atbalsta personāls, arī krīžu centri, ir pieejama bezmaksas psihologa palīdzība. Tomēr speciālisti kā pirmo palīdzību min tuvinieku atbalstu.

Covid-19 situācijas ietekme uz pirmsskolēniem

“Lsm.Lv.” rakstu sērijā izzinās Covid-19 situācijas sekas bērniem līdz skolas vecumam, apkopos ekspertu viedokļus par šīs situācijas ietekmi uz bērna emocionālo attīstību, publicēs speciālistu ieteikumus vecākiem.

ĪSUMĀ:

  • Ierobežojumu radīts izmisums, nogurums un dusmas var radīt vardarbības palielināšanos ģimenēs.
  • Jaunajā mācību gadā svarīgi ne tikai apgūt jaunas zināšanas, bet arī sekot līdzi vecāku un bērnu psihoemocionālajam stāvoklim.
  • Ir dažādi psihoemocionālā atbalsta veidi, visefektīvākais un pieejamākais tuvo cilvēku atbalsts.
  • Ļoti efektīva un ātri saņemama ir izglītības iestādes atbalsta personāla palīdzība.
  • Pēc palīdzības aicina vērsties pie psihologa, kas Latvijā pieejams arī bez maksas, bet krīzes situācijā – pēc krīzes palīdzības.

 

Atbalsts bērnam dažādos vecumos

LSM.lv redakcija iepriekšējās nedēļas apskatījusi Covid-19 attālinātā režīma ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērnu psihoemocionālo stāvokli. Secināts, ka līdz 1,5 gadu vecumam  bērniem situācijā, ja vecāki jūtas emocionāli stabili, Covid-19 ierobežojumu ietekmei nevajadzētu būt jūtamai, jo galvenās psihoemocionālās attīstības norises nodrošināmas mājas vidē, ģimenes lokā.

Bērnam pieaugot, pieaug arī Covid-19  ierobežojumu radītā ietekme uz psihoemocionālo attīstību, tomēr, saskaņā ar ekspertu teikto, negatīva tā kļūst, tikai bērnam sasniedzot septiņu gadu vecumu.

Bērna psihoemocionālā attīstība ir sarežģīts un komplekss process, kuru ietekmē ne tikai pašā bērnā, bet arī vecākos, ģimenē un tuvākajā lokā notiekošais. Attālinātais režīms pats par sevi ir tikai viens no kritērijiem, kas ietekmē bērnu; uz bērnu tieši attiecas, piemēram, tas, vai vecākiem ir stabils darbs, vai to ir iespējams veikt attālināti, vai ir saprotoša priekšniecība un kā vecāki paši jūtas.

Stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece Anda Sauļūna: “Vērtējot 2020. gada problēmu loku un salīdzinot to ar 2019. gadu – redzams, ka viena no aktualitātēm, kas ir pieaugusi, ir savstarpējās attiecības bērnu un vecāku starpā. Pieauguši ir arī emocionālas, fiziskas vardarbības un arī pamešanas novārtā gadījumi ģimenēs. Visstraujāk audzis emocionālas vardarbības gadījumu skaits ģimenēs pret bērniem. 2019. gadā par attiecību problēmām ar vecākiem tika sniegtas 534 psiholoģiskās konsultācijas, bet 2020.gadā – 739. Tāpat emocionālas vardarbības kontekstā 2019. gadā tikušas sniegtas 329 psiholoģiskās konsultācijas, bet 2020. gadā – 491. Nereti tieši vecāku izmisums, nogurums, dusmas, ko radījuši dažādi ierobežojumi un neparedzētas izmaiņas ierastajā dzīvē, veicina konfliktus ģimenē gan partneru, gan vecāku un bērnu attiecībās.”

Šobrīd, kad joprojām daudzi bērni bauda brīvlaiku, daudzi vecāki bauda atvaļinājumu un Covid-19  ierobežojumi nav tik jūtami kā citkārt, ir vairāk iespēju mainīt ierasto vidi un atpūsties. Tomēr ļoti lielais izglītības iestāžu, īpaši skolu klusums līdz pat augusta vidum rada iespaidu, ka šis nav parasts klusums, bet klusums pirms vētras. Eiropas Savienībā par nepieciešamību bērniem doties uz skolu jūlija sākumā paziņoja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC). Ieguvumi no tā, ka bērni apmeklē skolu, pārsniedz risku inficēties ar Covid-19 un to izplatīt, lai gan gaidāms, ka saslimšanas gadījumu skaits rudenī krasi pieaugs, teikts ECDC 9. jūlija ziņojumā

Kamēr Latvijas vecāki vēl gaida precīzu instruktāžu, kam gatavoties jaunajā mācību gadā, ir svarīgi atcerēties – jebkurā trauksmes situācijā pats galvenais ir apzināties: ja nepieciešama palīdzība, tā ir jāmeklē un jālūdz, jo no tā ir atkarīgs pašu vecāku un arī bērnu psihoemocionālais stāvoklis.

 

Atbalsta veidi

Kā secināts iepriekš, Covid-19  izraisīto ierobežojumu sekas radīja stresu daudzās ģimenēs, tomēr lielāks stress vērojams ģimenēs ar vienu pieaugušo, kur slodzi nav iespējams sadalīt. Lai vai kā, svarīgākais ir neignorēt trauksmes un diskomforta sajūtu, bet fiksēt to un lūgt palīdzību. Ja sākumā palīdzēt var kaut vai vienkārša saruna ar draudzīgu cilvēku, tad krīzes situācijā palīdzībai jābūt ātrai un profesionālai.

Apskatīsim aptaujāto ekspertu minētos palīdzības veidus.

 

Tuvo cilvēku atbalsts

Kā vienu no būtiskākajiem atbalstiem grūtos brīžos un pat krīzes situācijās eksperti un aptaujātie vecāki LSM redakcijai min ģimenes un tuvo cilvēku atbalstu, kas ir pieejams un vērtīgs resurss. LSM redakcijai stāsta māmiņa: “Ierobežojumu laikā tas bija  iknedēļas rituāls. Kad bērni aizmiguši, ielēju sev tēju vai vīna glāzi un zvanīju mammai, māsai vai draudzenei, kurai bija laiks mani uzklausīt. Reizēm kāds konkrēts jautājums bija, bet biežāk vienkārši pasūdzēties, novelt no pleciem smagumu. Man palīdz, ja kāds pasaka, ka saprot mani, tad es varu vēl kādu brīdi saņemties. Un tā pa solītim, pa solītim uz priekšu.”

Vēl kāda māmiņa saka, ka apbēdina, ja cilvēki apgalvo, ka labprāt palīdzētu, bet neesot iespējams. “Covid, protams, tiešām izraisīja to, ka reizēm palīdzēt nav iespējams, bet es jau tiešām neprasu naudu aizņemties, dažreiz man pietiktu ar stundu, divām, kad izgulēties vai iziet ārā pastaigāties vienai pašai, kaut vai uz veikalu vienai aiziet. Ir ļoti grūti saņemties un palūgt palīdzību, šāds atraidījums katru nākošo reizi padara vēl grūtāku.”  

Psihologi iesaka grūtos brīžos uzrunāt cilvēkus tuvajā lokā – draugus, ģimenes locekļus, radus – sazvanīties, izmantot video zvanus. Ja iespējams – satikties, lūgt atbalstu un laiku atpūsties. Covid-19  ierobežojumi un to radītās sekas ir ietekmējušas daudzus, tāpēc šādus lūgumus ieteicams uztvert ar sapratni un atbalstīt, īpaši tad, ja ģimenē bērnus audzina viens pieaugušais. Šāds neliels atbalsts var novērst stresa, trauksmes un pārguruma situācijas, kas noved pie fiziskas un emocionālas vardarbības pret bērnu vai arī pieaugušā izdegšanu. Turklāt draugu vai radu bērniņa pieskatīšana var būt ne tikai būtisks atbalsts bērna vecākiem, bet arī pašam bērnam.

 

Pedagogu atbalsts

Ja bērns apmeklē izglītības iestādi, pirmo palīdzīgo roku vai padomu bērna audzināšanā vai attiecību regulēšanā var dot cilvēki, kas ārpus ģimenes bērnu pazīst vislabāk, – tās ir bērnu auklītes, audzinātājas un skolotājas. Ir vērtīgi atcerēties, ka tieši auklītes, audzinātājas ir bērnam tuvākais pedagoģijas profesionālis, kurš var sniegt padomu dažādās jomās tieši par konkrēto bērnu un konkrēto situāciju, tas būs vērtīgāk, nekā atbildes meklēt internetā. Vecāki varētu būt pārsteigti, cik daudz šie pedagogi zina par bērnu un cik vērtīgs var būt viņu viedoklis bērnu audzināšanas jautājumos. Kā LSM redakcijai stāstīja kāda māmiņa, piemēram, Rīgas Valdorfa skolā individuālas pārrunas ar klases audzinātāju notika regulāri – gan tad, kad bija iespējamas klātienē, gan arī attālināti. Tika pārrunāts ne tikai bērna sniegums skolā, bet arī psihoemocionālais stāvoklis, stiprās un vājās puses, kam iesaka pievērst uzmanību, kurās jomās ir drošs, kurās nepārliecināts. Šādas sarunas var būt gan skolotāja, gan vecāku iniciētas un ir ieteicamas ne tikai krīzes situācijās, bet regulāri. 

Par atbalstu vecākiem bērnudārzā stāsta Ādažu bērnudārza “Strautiņš” pirmsskolas skolotāja Daina Boroduška: “Vecāki bērnu audzināšanas jautājumos pie mums vēršas diezgan bieži. Jautājumu spektrs ir ļoti dažāds – pirmās pārrunas ir par bērnu ģērbšanās, ēšanas un gulēšanas paradumiem. Ir situācijas, kad vecāki ir pārliecināti, ka, piemēram, bērns diendusu neguļ un negulēs arī bērnudārzā, bet mums nav iespējami šādi izņēmumi, turklāt, bērni bērnudārzā guļ labprāt. Vai, piemēram, vecāki uzstāj, ka bērns nevarēs iztikt bez kādas mīļmantiņas, bet, līdzko vecāki ir prom, bērni paši noliek mantiņu skapītī un dodas grupā, aizmirstot par to, jo zina, ka visi bez tās iztiek. Ir daudz jautājumu arī mācību vielas un trauksmes jautājumos. Iespēju robežās mēs iedziļināmies katra bērna situācijā un palīdzam saprast gan to, kā strādā psihosomatika, gan to, kāpēc bērnudārzā, piemēram, bērns var būt čakls un izteikti kārtīgs, bet mājās ne.”

Ir situācijas, kad audzinātāja novēro un vecākiem rekomendē arī psihologa konsultāciju. Tas nepieciešams, kad risinājuma rašanai vajadzīga īpaša iedziļināšanās vai tam jānāk steidzami, jo apdraud pašu bērnu vai apkārtējos. “Ir bijusi situācija, kad bērns regulāri cenšas aizbēgt no bērnudārza. Lai arī rekomendējām vecākiem par bērniņu aprunāties ar psihologu, vecāki izvēlējās viņu no bērnudārza izņemt pavisam un šo konsultācijas iespēju neizmantot,” papildina D. Boroduška.

 

Izglītības iestāžu atbalsta personāls

Ādažu novada pirmsskolas izglītības iestādes “Piejūras” Siguļos vadītāja Antra Krasta pauž, ka vecāki ir aicināti vērsties pie izglītības iestādes atbalsta personāla gan jautājumos, kas saistīti ar bērnudārzu, gan arī citos jautājumos par bērnu: “Mēs aicinām vecākus jebkuru bažu gadījumā vērsties pie mūsu psihologa, logopēda, jo šie speciālisti ir gatavi palīdzēt, viņi pazīst bērnu, piedevām šīs konsultācija ir bez maksas. Tai nav obligāti jābūt problēmai – šie speciālisti ir atsaucīgi profesionāļi, kas var konsultēt arī par vecumposmu īpatnībām un citiem ar bērnu saistītiem jautājumiem. Reizēm vecāki divējādi uztver aicinājumu sazināties ar mūsu psihologu, bet tas ir sens aizspriedums, kas palicis no padomju laikiem.”

Padomju laikos šādu speciālistu piesaiste tiešām varēja nozīmēt to, ka bērnā tiek meklētas novirzes no normas, bet mūsdienu bērnudārza atbalsta personāls ir ļoti labs, ērti pieejams resurss vecākiem un bērnam, kura galvenais mērķis ir palīdzēt bērnam jebkurā situācijā. “Covid ierobežojumu laikā kādas īpašas problēmas izcelšanos nejutām. No vecāku puses jautājumu loks atbalsta personālam bija apmēram tāds pats, kā iepriekš,” stāsta A. Krasta.

Joma, kuru Covid-19  ierobežojumu darbība bērnudārzā ietekmēja ļoti būtiski, bija logopēda darbība. Speciālista maskas  nēsāšana un distances ievērošana logopēdijai raksturīgo nodarbību padarīja praktiski neiespējamu, tāpēc nācās rast radošus risinājumus, kā strādāt ar bērnu, ja tāda nepieciešamība radās.

Kopumā A. Krasta vērtē, ka atbalsta personāla darbība ir ļoti efektīvs veids kā risināt jebkādus jautājumus saistībā ar bērna audzināšanu vai psihoemocionālo stāvokli, jo problēmas analīzē var tikt iesaistīts gan psihologs, sociālais pedagogs, bērna grupas audzinātājs, gan arī vecāki, kopā veidojot komandu, kas vienoti strādā bērna labā. Turklāt tas ir diskrēts process, par kura esamību zina tikai šī komanda, un ārpus tās robežām tas netiek apspriests.

 

Psihologa konsultācija

Situācijās, kad draugu, tuvnieku atbalsts un pedagogu padoms situāciju neatrisina, iespējams, jāmeklē profesionāļa palīdzība. Kā minēts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapā, psihologa palīdzība jāmeklē, ja bērnam ir valodas attīstības traucējumi, mācīšanās grūtības, miega un apetītes traucējumi, bērns norobežojas no apkārtējiem un citas pazīmes, kas vecākus vai pedagogus dara bažīgus.  Covid-19  ierobežojumu dēļ daudzkārt dzirdēts par koncentrēšanās un mācīšanās grūtībām, vientulības izjūtu un citiem sarežģījumiem, kuru skaits pieauga tieši ierobežojumu un attālinātā režīma laikā.

 

Uzticības tālrunis vai čats

Uzticības tālruņi jāizmanto krīzes situācijās vai arī tad, ja cita palīdzība nav pieejama. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta veidotais uzticības tālrunis 116111 un mājas lapa www.uzticibastalrunis.lv ir pielāgota tieši bērnu un pusaudžu auditorijai, bet Latvijā ir virkne palīdzības dienestu, kas paredzētas gan bērniem, gan arī viņu vecākiem un citiem krīzē nonākušiem cilvēkiem. 2020. gadā tika uzsākta psiholoģiskas palīdzības sniegšana tiešsaistes konsultāciju jeb čata veidā. Uzticības tālruņa 116111 saņemto zvanu skaits no bērniem līdz 6 gadu vecumam 2020. gadā nav liels: 29 zvani. Lielākoties šie zvani saistīti ar vienaudžu attiecību jautājumiem, draudzību, garlaicību, kā arī vecāku brāļu vai māsu mudinājumu piezvanīt, tajā skaitā saistībā ar bērna atstāšanu novārtā, kas  arī uzskatāma par vardarbību.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 statistika:

  2019 2020
Psiholoģiskās konsultācijas kopā 7 921 6 728
t.sk. zvani 7 897 6 425
t.sk. čats 0 215
t.sk. e-konsultācijas 24 88

Avots: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departaments.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 un elektronisko resursu problēmu tematikas statistika:

 

Vecākiem ar bērniem 2019 2020
Disciplinēšanas grūtības 169 252
Grūtības saskarsmē ar bērnu 150 280
Bērns ar veselības problēmām 54 107
Uzvedības problēmas 144 174
Atņemtas bērnu aprūpes tiesības 33

47

Avots: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departaments.

Latvijā ir vairāki palīdzības dienesti, kur vērsties situācijā, kad ierastie apstākļi ir dramatiski mainījušies un nepieciešams psiholoģisks atbalsts, lai tiktu ar to galā. Iepriekš minētais uzticības tālrunis paredzēt ģimeņu ar bērniem atbalstam, taču ir visdažādākās jomas, kurās specializējas šie dienesti – krīzes centrs “Skalbes” atbalstīs ikvienā dzīves situācijā, centrs “Marta” orientēts uz palīdzību sievietēm. Atbalsta iespējas pieejamas arī bērniem, pusaudžiem, māmiņām ar bērniem līdz 3 gadu vecumam, vīriešiem.

Sarakstu ar Latvijas Veselības ministrijas apkopotiem krīzes un palīdzības centru kontaktiem var aplūkot šeit. Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas minēto informāciju, Covid ierobežojumu periodā 2020. gadā pieauga gan fiziskas, gan emocionālas vardarbības gadījumi pret bērniem, pieauga arī novārtā atstāto skaits. LSM redakcija atgādina, ka neatkarīgi no tā, vai pārmērīga noguruma, trauksmes un stresa izraisītājs ir Covid-19 pandēmijas radītie  ierobežojumi vai to izraisītās sekas, ir nepieciešams meklēt un lūgt palīdzību tuviem cilvēkiem vai profesionāļiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt