Diāna Meiere ieved mazā telpā ar zili zaļu apgaismojumu. Te ir silts un mitrs. Tā ir sēņu audzēšanas istaba.
"Sēnēm vajag īpašu apgaismojumu. Nav tā, ka sēnes pavisam tumsā aug. Kamēr aug micēlijs, tikmēr var aug arī tumsā. Tad, kad sāk veidoties augļķermeņi, tad drusku gaisma ir vajadzīga un arī gaiss. Ja nav pietiekami gaisa apmaiņa, tad arī sēnes sāk izstīdzēt, ja nav mitruma pietiekami, tad sāk kalst. Kā jau jebkurā lietā ir daudz visādu knifiņu. Redziet, mēs drusku izvēdinājām, un tagad sāk nākt mitrums," stāstīja Diāna.
Diāna Meiere ir Nacionālā dabas muzeja mikoloģe. Viena no labākajām sēņu pazinējām valstī un viena no ''Lielās sēņu grāmatas'' autorēm. Taču, kā sacīja Diāna, viņa joprojām mācās, kā audzēt sēnes mājas apstākļos.
"Ar šo lietu sāka nodarboties mana meita ar domubiedriem. Viņa ierīkoja, izpētīja visu un sāka audzēt ļoti skaistas rozā, dzeltenās un pelēkās austersēnes.
Sanāca tā, ka vienu brīdi nevarēja pasūtīt micēliju. Un es izdomāju, kādēļ gan neiemācīties kaut ko jaunu. Un tā es, mikoloģe būdama daudzus gadu desmitus, beidzot iemācījos arī šo aspektu – praktiskās mikoloģijas aspektu – kā var sēni uzsēt uz barotnes un kā pēc tam likt graudos, tad substrātā un beigu beigās izaudzēt savas sēnes. (..) Sēni ieaudzēt uz barotnes nav nemaz tik viegli. Jo tur ir baktērijas un citas konkurējošās sēnes. Ja grib ko konkrētu, vajag sterilo vidi," stāstīja Diāna.
Iekštelpās var audzēt sēnes, kuras par barības avotu izmanto koksni un augu atliekas, skaidas, salmus, kartonu un pat kafijas biezumus.
"Ir doma atjaunot rozā un dzeltenās austersēnes. Un vēl man aug petri platēs kokpūkaines. Ir tādas sēnes. Un substrāta formātā vēl ir dižadatene. Skaista sēne, ceru, ka izaugs."
Bet baravikas šādi gan gan izaudzēt nevar, jo tām vajadzīga simbioze ar noteiktām koku sugām. ''Telpās mežu neiestādīsi'', sacīja Diāna.
Bet ar sēņu audzēšanu telpās kā hobiju sācis aizrauties ne viens vien pilsētnieks.
"Pasaulē, it īpaši pēdējā gada pandēmijas laikā, kad cilvēki ir spiesti atrast kādas nodarbošanās papildu mājās, šī ir nodarbošanās ar pozitīvu un ēdamu gala rezultātu. Tā lieta ir ļoti plaši aizgājusi pasaulē. Latvijā mēs tā kā drusku atpaliekam, es gribētu teikt. Bet arī pie mums aizvien vairāk parādās cilvēku, kas ar šo lietu nodarbojas vai grib nodarboties," atzina Diāna.
No brīža, kad sēņu sporas nonāk petri platē līdz šķīvim, paiet divi mēneši. Bet, kad sēne jau ir izlīdusi no spaiņa, tās attīstība norit ļoti strauji. Tās ir 3–4 dienas, un sēnes jau ir liekamas galdā.
