Pēc tam kad sabiedrībā tika plaši apspriests kāds programmas darbs, kurā 30 no 430 pētījuma lappusēm bija veltītas ēdienu gatavošanas tehnoloģiju kartēm jeb gatavošanas receptēm, piemēram shēma “Dārzeņu uzkodas”, Izglītības un zinātnes ministrija solīja vērtēt pētnieku darbu un atgūt naudu, ja rezultāti būs slikti.
Pirmdien notika Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā sprieda par visā programmā paveikto.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs skaidroja: “Kopumā programma ir salīdzinoši liela – 450 zinātnieki, 52 apakšprojekti. Protams, ka ne visi projekti vienlīdz sekmīgi īstenojas.”
Programmas mērķis bija gūt padomus un risinājums Covid-19 krīzes mazināšanā, un veiktie pētījumi tika vērtēti atzinīgi.
“Vai šī programma ir radīta, lai atbalstītu zinātniekus vai palielinātu zinātnes finansējumu – atbilde ir – nē. Šīs programmas mērķis ir radīt risinājumus un iesaistīt zinātniekus krīzes pārvarēšanā,” norādīja Stepanovs.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka atzina: “Tieši šīs novitātes dēļ Eiropas Komisija augsti novērtēja mūsu sniegumu.”
Sēdes locekļi gan norādīja uz kādu neskaidrību par to, kā pētījumi būtu izmantojami ikdienā. Pētījumi ir pabeigti, bet arī deputāti dzirdējuši tikai par šo ēdienu karšu skandālu.
“Es noteikti neapšaubu zinātnieku spējas izstrādāt kvalitatīvu materiālu, pēc kura varētu vadīties. (..) Šobrīd publiski esmu dzirdējis informāciju par šīm ēdiena kartēm, kuri ietverti šajos pētījumos,” pauda Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (“KPV LV”).
Saeimas deputāte Ļubova Švecova atklāja: “Ja tagad zinātnieki izstrādāja rīcībpolitikas par 5 miljoniem eiro, bet tās politikas neviena no ministrijām nav ņēmusi vērā un rīkojas savādāk. (..) Ja mēs no sākuma iztērējam naudu, bet pēc tam neņemam par nopietnu ko zinātnieki piedāvā – tas nav pieļaujami.”
Daļa pētījumu gan bijuši sekmīgi. Pozitīvs piemērs, ka, pateicoties šai programmai, Latvijā bija iespējams atklāt jaunā koronavīrusa paveidu.
Siekalu testi, kas ieviesti un tiek izmantoti, arī ir programmas nopelns, tāpat arī koronavīrusa testēšana notekūdeņos. Piemēram, Jelgavā tas bija konstatējams piecas dienas iepriekš, pirms šajā teritorijā tika novērots saslimstības pieaugums.
KONTEKSTS:
Valsts atvēlēja piecus miljonus eiro valsts pētījumu programmai Covid-19 apkarošanai. Zinātniekiem bija dažādas idejas, kuras īstenot. Kāda zinātnieku grupa finansējumu negaidīja un ķērās pie pētījuma, kur izsekot Covid-19 varētu palīdzēt kanalizācija.
