Kādus Covid-19 pētījumus varētu attīstīt par valsts atvēlētajiem 5 miljoniem?

Covid-19 jautājumu pētniecībai izveidotās Valsts pētījumu programmas konkurss notiks jau šomēnes. Ministrijas vel izstrādā programmas nolikumu un konkrētu pētījumu jomu pasūtījumu, savukārt pētnieki Latvijas zinātnes padomē jau dalījušies ar vairāk nekā 200 idejām dažādiem projektiem. Valdība programmai kopumā atvēlējusi 5 miljonus eiro šogad, un prioritāri būs medicīnas un sabiedrības veselības pētījumi.

Kādus Covid-19 pētījumus varētu attīstīt par valsts atvēlētajiem 5 miljoniem?Sintija Ambote

    Valdība pirms nedēļas lēma vīrusa un tā radītās krīzes seku pētniecībai novirzīt 5 miljonus eiro. Jaunās valsts pētījumu programmas konkurss notiks pāatrinātā procedūrā jau šī mēneša laikā, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā. Patlaban izvirzīti trīs pētniecības virzieni, un no tiem prioritāra būs medicīnas un sabiedrības veselības joma, kurā pētījumu uzdevums ir zinātniska vīrusa cirkulācijas un epidemioloģijas izpēte Latvijā, piedāvājot arī risinājumu un tūlītējus ierobežošanas pasākumus, skaidroja ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

    "Šobrīd daudziem pacientiem jāventilē plaušas. Un šī procedūra ir ļoti smaga, un tas nozīmē, ka plaušas cilvēkam vairs nevarēs būt tā kā pirms slimības. Līdz ar to zinātniekiem jāiedāvā risinājumi, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt. Tās ir sekas. Protams, ir arī terapijas līdzekļi. Ir skaidrs, ka Latvijas zinātnieki vieni paši nestrādās pie savas vakcīnas, viņi sadarbosies ar citiem zinātniekiem Eiropā un strādās pie šiem risinājumiem. Ir arī kaut kādi ārstniecības līdzekļi. Šeit ir viens virziens skatīties jau esošās zāles, jāizpēta, vai viņas var pielāgot," stāstīja Stepanovs.

    Ministrijā lēš, ka jaunās valsts pētījumu programma ļaus jau šogad īstenot vismaz desmit projektus. Finansējumu atvēlēs arī saistītiem inženiertehniskiem risinājumiem, kā arī tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jautājumu pētījumiem.

    "Mēs saskārāmies ar problēmu, ka Latvijā ir iespēja ražot individuālos aizsardzības līdzekļus, bet nav iespējas testēt un sertificēt. Līdz ar to šeit būtu viens no uzdevumiem, izveidot laboratorijas, nodrošinot sertifikāciju," norādīja Stepanovs.

    Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes departamenta vadītāja Liene Ņikitina-Zaķe pastāstīja, ka RSU pētnieki plāno pētīt faktorus, kas var ietekmēt slimības gaitu - to vai attīstās komplikācijas, kā pacienti var ātrāk atveseļoties, kā arī cik ilgi vīruss saglabājas organismā, lai veiktu epidemioloģisko analīzi.

    "RSU ir arī sociālo zinātņu platforma. Līdz ar to mēs neaprobežosimies tikai ar medicīnas projektu piedāvājumu. Mums ir juristi, kas ir gatavi analizēt tiesisko regulējumu pandēmijas laikā. Mums ir ekonomisti, kas ir gatavi analizēt dažādus ekonomikas faktorus un izvirzīt priekšlikumus par to, kā ekonomisko situāciju varētu uzlabot. Tāpat komunikatori ir gatavi iesaistīties un analizēt mediju pratību, viltus ziņu izplatību," stāstīja Ņikitina-Zaķe.

    Pirms pētniecības aktuāli arī pacientu ētikas jautājumi, ko pētnieki risina jau patlaban uzsāktos pētījumos. Vīrusa pacientu dati ir būtiski, jo katrā populācijā slimība izplatījusies citādi.

    "Ir izveidots iesniegums Centrālajā medicīnas ētikas komitejā, un tas šobrīd tiek izvērtēts. Mēs esam gatavībā. Tikko kā mums būs visas atļaujas, tā mēs ejam klīnikās. Sāksim uzrunāt pacientus, respektīvi, pacientus uzrunās tas pats medicīnas personāls, kas ikdienā tur strādā. Un tad mēs arī uzzināsim. Mēs, protams, ļoti ceram uz atsaucību, jo šī slimība ir tāda, kas skar ne tikai Latviju, bet visu pasauli. Un līdz ar to mūsu ieguldījums varētu būt diezgan liels. Kā jau mēs zinām, mūsu populācija izrādījās diezgan izturīga pret šo vīrusu. Vai tas ir tāpēc, ka tie ir mūsu iekšējie faktori, kas kaut kādā veidā ļauj vieglāk vai asimptomātiskāk slimot? Vai arī šī te veselības iestāžu reakcija un valsts vadības reakcija par to, kā mēs visi izolējamies, un tāpēc mums ir mazāk kontaktu, un varbūt tāpēc mēs mazāk slimojam? Šie te ir ļoti interesanti jautājumi," stāstīja pētniece.

    Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš savukārt papildināja, ka pētnieki patlaban iesūtījuši vairāk nekā 200 idejas valsts pētījumu projektiem. Kloviņš uzskata, ka topošajā konkursa nolikumā ir jāliek arī būtisks uzsvars uz institūciju sadarbību, jo pieteikumos netrūks tēmu, kuras pārklāsies.

    Rīgas Tehniskās Universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna papildināja, ka tehnisko zinātņu pētnieki strādā pie vairākām projektu idejām, kas vairāk saistītas ar aizsarglīdzekļu ražošanu, ātru vīrusa diagnostiku, kā arī ar tehnoloģiju risinājumiem darbam digitālā vidē.

    "Primāri šie ir īstermiņa risinājumi, bet šīs izstrādes, proti, ja jūs, piemēram, sākat strādāt pie jaunām maskām un izdomājat jaunu pārklājuma veidu. Tādu risinājumu var izmantot arī nākotnē," stāstīja Juhna.

    Ministrija par zinātnisko pētījumu pasūtījumu vēl tuvākajās dienās konsultēsies ar nozaru valstiskā un nevalstiskā sektora ekspertiem. Taču jauno valsts pētījumu programmu cer valdībā saskaņot līdz 19. maijam. Zinātniekiem jārēķinās, ka būs saīsināts projektu iesniegšanas laiks un starptautiskie eksperti projektus konkursā vērtēs arī īsākā laikā nekā ierasts.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti