Ziņojuma autori gan brīdina, ka “šos datus nevajadzētu uztvert kā ceļvedi personīgo izbraucienu plānošanai.”
Šobrīd iegūtie dati ir salīdzināti ar agrāku periodu no 2020. gada 3. janvāra līdz 6. februārim. Kā bāzes rādītājs izmantota apmeklētības mediāna katrai konkrētai nedēļas dienai.
Salīdzinot šos datus ar martā ievākto informāciju, var secināt, ka pēc koronavīrusa uzplaiksnījuma 8. martā līdz 29. martam mēneša beigās Latvijā uz pusi (50%) ir samazinājies tādu publisku atpūtas vietu kā restorāni, kafejnīcas un kinoteātri apmeklējums. Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir sākuši par 22% mazāk doties uz aptiekām, tirgiem un pārtikas veikaliem.
Cilvēku skaits centrālajos satiksmes mezglos ir samazinājies par 48%, bet darba vietās par 25%. Mājās iedzīvotāji atrodas par 7% vairāk nekā ierasts. Tāpat arī secināts, ka cilvēki par 18% mazāk apmeklē parkus, lai gan, visticamāk, atpūtas īpatsvars brīvā dabā ir pieaudzis.
Lietuvā situācija ir līdzīga, tomēr tur izmaiņas ir manāmas vairāk. Kopš 16. marta valstī ir izsludināta karantīna un ir atcelti visi publiskie pasākumi, ieviesta attālinātā mācīšanās skolās, slēgti bērnudārzi un kafejnīcas, kā arī lielākā daļa veikalu.
Rezultātā atpūtas vietu apmeklējums ir samazinājies par 72%, bet uz veikaliem un aptiekām iedzīvotāji iet par 38% retāk nekā parasti. Arī parku apmeklējums ir samazinājies par 28%, lai gan uzreiz pēc karantīnas ieviešanas šis skaitlis bija sācis nedaudz augt. Tranzīta stacijas lietuvieši apmeklē par 63% retāk, uz darbu dodas par 33% mazāk, bet mājās sēž par 11% vairāk.
Igaunijā tendence ir līdzīga, par 60% krities kafejnīcu un restorānu apmeklējums, par 28% mazāk apmeklētas aptiekas un pārtikas veikali, par 51% - lielo tranzīta mezglu apmeklējums, bet par 31% - darba vietu. Audzis ir mājās sēdētāju skaits (10%) un to skaits, kuri atpūšas dabā (4%). Ārkārtas stāvoklis Igaunijā ir spēkā kopš 12. marta.
Lielbritānijā karantīna ieviesta no 24. marta un cilvēki mājas drīkst pamest tikai reizi dienā, lai pasportotu, kā arī lai dotos uz darbu un iegādātos pirmās nepieciešamības preces.
Rezultātā sabiedriskās ēdināšanas un citu izklaides vietu apmeklējums ir samazinājies par 85%. Pārtikas veikalus un aptiekas briti īsi pirms karantīnas sākuši apmeklēt biežāk, bet pēc tās ieviešanas šo vietu apmeklējums nokritis par 46%. Tranzīta staciju apmeklējums samazinājies par 75%, darba vietu apmeklējums par 55%, bet mājās Lielbritānijas iedzīvotāji atrodas par 15% vairāk nekā iepriekš.
KONTEKSTS:
LSM.lv jau ziņoja, ka Latvija ir pieņēmusi papildu pasākumus koronavīrusa epidēmijas apturēšanai, kopš 17. marta slēdzot starptautisko pasažieru satiksmi. Savukārt ārkārtas stāvoklis, kas ir spēkā līdz 14. aprīlim, paredz dažādus pasākumus vīrusa ierobežošanai, tai skaitā darba laika ierobežojumus sabiedriskām vietām, tirdzniecības centriem, kā arī mācību iestāžu slēgšanu.
Lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās risku, kopš 29. marta ir ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz cilvēku pārvietošanos sabiedriskās vietās. Nedrīkst pulcēties vairāk par diviem cilvēkiem, kā arī jāturas no apkārtējiem vismaz 2 metru attālumā. Tas attiecas arī uz bēru rīkošanu, šie rituāli vairs nedrīkst notikt telpās, bet ārpus tām dalībniekiem ir jāievēro 2 metru distance citam no cita. Kopš 31. marta ir stājies spēkā valdības lēmums, kas paredz daudz augstākus sodus par epidemioloģisko prasību neievērošanu.
Neatliekamās palīdzības dienests gatavojas lielam Covid-19 pacientu pieplūdumam. Tas tiek darīts, ņemot vērā citu valstu pieredzi šajā situācijā. Līdz ar to ir ļoti svarīgi ievērot piesardzības pasākumus. Pagaidām saslimstības līmenis Latvijā turas 3% robežās, tomēr citu valstu pieredze liek pamatu epidemiologu bažām, ka šis līmenis var sākt pieaugt. Pēc viņu prognozēm, šobrīd var sākt pieaugt to Covid-19 slimnieku skaits, kas inficējušies valsts iekšienē.
