Zelta «Tet Rīgas maratons» kronēs Latvijas čempionus

Pirmo reizi Latvijas čempionāts maratonā risināsies Zelta kvalitātes zīmē, ko pašmāju lielākajam tautas sporta pasākumam piešķīrusi Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF). Tas nozīmē ne vien spēcīgāku “Tet Rīgas maratons” elites skrējēju sastāvu cīņā par uzvaru Rīgas ielās, bet arī iespēju kvalificēties nākamā gada Tokijas olimpiskajām spēlēm (OS) vai šī gada pasaules čempionātam (PČ) Katarā. Svētdien, 19.maijā, kopā ar pussimt elites skrējējiem 42,195 kilometru distancē startēs garo distanču karaliene Jeļena Prokopčuka, rekordisti Valērijs Žolnerovičs un Dmitrijs Serjogins, kā arī pašreizējā valsts čempione Karīna Helmane-Soročenkova.

Kopš 2007. gada, kad mainījās Rīgas maratona organizatoru komanda un 42,195 kilometru skrējiens galvaspilsētas ielās risinās gada 20. nedēļā, ir pieaudzis gan dalībnieku un pārstāvēto valstu skaits, gan rezultātu līmenis. Rīgas starptautiskā maratona (RSM) aizsākumos 1991. gada 27. jūlijā startēja nepilns tūkstotis dalībnieku, šogad pirmo reizi maratonistu skaits pārsniegs divus tūksotšus, pulcējot par trešdaļu vairāk skrējēju nekā pērn.

Pirmo desmit Rīgas maratonu laikā pa četrām uzvarām izcīnīja Laila Ceika (1994-2001) un Ziedonis Zaļkalns (1995-2001). Pēdējo reizi pašmāju skrējēja uzvaras garšu izbaudīja 2006. gadā, kad Laura Zariņa (3:04:31) bija ātrākā dāma. Jau pēc gada pateicoties jaunajiem organizatoriem, goda pjedestālu sāka dalīt ārvalstu skrējēji, un šogad aprit 10 gadi, kopš pēdējo reizi trijniekā redzējām pašmāju skrējēju, jo 2009. gadā trešo vietu izcīnīja Raivis Zaķis (2:28:19), kurš pirms pusotras nedēļas noskrēja Belfāstas maratonu (2:34:33), gatavojoties PČ 50 kilometros, kas 1. septembrī risināsies Rumānijā.

Tā pati organizatoru komanda Aigara Norda vadībā, kas 2007. gadā pārņēma maratona rīkošanu, šogad uz Rīgu uzaicinājusi virkni pasaules elites skrējēju, kas dalīs pjedestāla pakāpienus, balvu fondu un ceļazīmes uz vēl augstāka līmeņa sacīkstēm. Pērn jaunajā trasē etiopietis Cedats Abeje Ajana (2:11:00) un kenijiete Džordžīna Džepkirui Rono (2:28:22) laboja pasākuma rekordus, un retam ir šaubas, par to, ka Zelta līmeņa maratonā nekristu jauni rekordi. Šonedēļ Latvijā nebūs ne Rono, kurai treniņu pirms pāris nedēļām pārtrauca motocikls, ne arī Ajana, tādējādi par jauniem sasniegumiem cīnīsies citi.

Starp elites skrējējiem, kas pieteikti Zelta līmeņa “Tet'' Rīgas maratonam, ātrāk par pašreizējo trases rekordu šogad un pagājušajā gadā skrējuši 10 maratonisti. Viņu vidū ir 2019. gada Seviļas un Otsu (Japāna) maratonu otro vietu ieguvēji etiopieši Asefs Belejs Bedada (2:06:39) un vien 22 gadus vecais Tefers Asefs Mengisa (2:07:56), kuri februārī un martā šajās sacensībās laboja savus personīgos rekordus (PR). Šajā rādītājā lielākā uzmanība tiks pievērsta abu vīru tautietim Deribe Robi Melka, kura personiskais rekords ir zem divām stundām un sešām minūtēm (2:05:58), ko etipoietis realizēja 2015. gadā, taču pirms diviem mēnešiem Japānā (2:08:11) skriets ātrāk par pašreizējo Rīgas maratona rekordu.

Desmit skrējēju vidū, kas veikuši maratonu ātrāk par trases rekordu, Etiopija nav vienīgā pārstāvētā valsts. Starp Eritrejas viesi un pieciem kenijiešiem minams četrreiz Rīgā skrējušais Dunkans Čeruijots Koečs, kurš šeit trīsreiz kāpis uz pjedestāla un arī pērn Hanoverē (2:10:19) bija gana ātrs.

Nosacīti gludajā Rīgas trasē līderu grupai papildu motivācija būs piecu olimpisko ceļazīmju dalīšana, savukārt 10 labākie kvalificēsies šī gada PČ vieglatlētikā (izpildāmie normatīvi), kas ar pusnakts (23:59) maratonu startiem karstajā Katarā risināsies no 27. septembra līdz 6. oktobrim.

Favorītu saraksta otrajā desmitā ir Dienvidāfrikas, Ekvadoras, Taivānas, Turcijas, Igaunijas, Lietuvas un, protams, Latvijas pārstāvji rekordisti Valērijs Žolnerovičs un Dmitrijs Serjogins. Svētdien tūkstošiem skrējēju trasē uzmundrinās abus pašmāju skrējējus, lai veiksmes gadījumā izcīnītu vietu desmitniekā.

Valsts rekordists maratonā un pusmaratonā Valērijs Žolnerovičs savu labāko sniegumu (2:14:23) demonstrēja tieši pirms diviem gadiem Rīgā, kad laboja sev tolaik piederošo nacionālo rekordu (NR). Jāpiezīmē, ka olimpisko spēļu normatīvs (2:11:30; sievietēm 2:29:30) ir krietni augstāks par Latvijas rekordu, tāpēc pašmāju skrējējiem iespēja kvalificēties Tokijai ir TOP 5 kādā no IAAF Zelta līmeņa maratoniem.

No Ugāles nākušajam Žolnerovičam būs jāaizstāv pērn izcīnītais Latvijas čempiona tituls, uz kuru pretendē arī Dmitrijs Serjogins, kurš par valsts čempionu kļuva gadu iepriekš Valmierā. Pērnruden mārupietis turpat Valmierā savā trešajā maratonā sasniedza jaunu PR (2:22:14), taču viņa potenciālu raksturo 31. decembrī Spānijā labotais valsts rekords 10 kilometros (0:29:36), neklātienes cīņā par 20 sekundēm pārspējot tieši Valērija Žolneroviča 2009. gadā iespēto Palangā. Abi skrējēji aizvadījuši treniņnometnes ārzemēs un būs gatavi savam labākajam šābrīža sniegumam.

“Tet” Rīgas maratona lielākā zvaigzne viennozīmīgi būs divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, kuras PR (2:22:56) ir labāks par jebkuru citu elites skrējēju, kas līdz svētdienai papildinās starta sarakstu.

Pašmāju vieglatlētikas karalienei pēdējais maratona starts bija 2016. gada olimpiskajās spēlēs ar augstvērtīgu rezultātu (2:29:32) Brazīlijas karstumā. Ātrāk par Rīgas maratona trases rekordu citviet skrējušas vēl sešas sievietes. Par TOP 5 un biļetēm uz Tokijas olimpiādi cīnīsies etiopietes Birke Debele Bejene (2:25:28) un 2019. gada Mumbajas maratona uzvarētāja Vorkneša Alema Mola (2:25:459), kā arī pērnā Sidnejas maratona uzvarētāja kenijiete Mērsija Džerotiča Kibarusa (2:26:52). Rīgā startēs arī pērn augustā Eiropas čempionātā (EČ) Berlīnes ielās piekto vietu izcīnījusī baltkrieviete Anastasija Ivanova (2:27:49), no sešus gadus senā PR atpaliekot vien 25 sekundes.

Interesanti, ka elites dāmu vidū bez Ķīnas, Bahreinas, Kazahstānas, Ungārijas, Ukrainas, Beļģijas un Lietuvas pārstāvēm būs arī ultramaratoniste Nikolīna Šustiča no Horvātijas, kura PR (2:37:55) sasniedza šopavasar Itālijā. Pašreizējā pasaules čempione 100 kilometros (7:20:34) pērn septembrī šo titulu izcīnīja savās mājās Horvātijā, par divām minūtēm pārspējot Vācijas ultramaratonisti, taču pirms trim gadiem Portugālē izmēģināts arī PČ taku skriešanā.

Pēdējos piecus gadus horvātu skrējēja piedalījusies labdarības pasākumā “Wings for Life World Run”, kurā šogad pavisam nesen, 5. maijā, ierindojās trešajā vietā, ar 52,97 kilometriem Minhenē neklātienes cīņā zaudējot uzvarētājai Ņinai Zariņai (53,72 km) no Krievijas. Piebilstams, ka Latvijas taku skriešanas izlasi pārstāvošā Diāna Džaviza ieņēma 22. vietu ar 41,78 kilometriem Vīnē.

Taču Horvātijas pārstāve nebūs vienīgā ultra garo distanču skrējēja “Tet” Rīgas maratona elites koridorā. Tur atradīsies arī 2015. gada Latvijas čempione 50 kilometros Karīna Helmane-Soročenkova, kura pirms četriem gadiem pieveica ne tikai 107 kilometru skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera, bet arī veiksmīgi startēja PČ 50 kilometru distancē (3:43:49). Pašreizējā Latvijas čempione maratona distancē divreiz Valmierā (2014. un 2015.) izcīnīja sudraba godalgas, savukārt savā ceturtajā startā Berlīnes maratonā pērn septembrī uzrādīja ne tikai savu PR (2:44:49), bet sasniedza Latvijas dāmu labāko rezultātu 2018. gadā, par ko LČ pusmaratona apbalvošanas ceremonijā saņemts apsveikums arī no Jeļenas Prokopčukas. Šonedēļ Jūrmalas lepnums un angļu valodas skolotāja no Tukuma startēs no kopīga elites koridora.

Tūkstošiem Latvijas garo distanču skrējējiem pierasts, ka sezonas galvenais starts ir Rīgā, 11. novembra krastmalā gada 20. svētdienas rītā plkst.8.30. Šoreiz būs citādāk, jo Zelta līmeņa maratons nozīmē atsevišķu startu līdz 50 elites skrējējiem un viņu tempa turētājiem. Pārējiem vairāk nekā diviem tūkstošiem maratonistu un vairāk nekā pieciem tūkstošiem pusmaratonistu starta šāviens tiks dots 10 minūtes vēlāk, proti, plkst.8.40.

Šajā masu startā notiks bezkompromisa cīņa par LČ bronzas medaļām maratonā. Kopš pirmā Rīgas maratona 1991. gadā Latvijas skrējēju skaits četrkāršojies un šogad varētu pārsniegt tūkstoti, tomēr 75 dalībvalstu viesi skaita ziņā turpinās pārspēt mājiniekus. Vietējiem skrējējiem atliks koncentrēties uz rezultātu un personīgo mērķu izpildi, par spīti solītajam karstajam laikam nedēļas nogalē.

Potenciālie medaļnieki būs divkārtējs Latvijas čempions Kristaps Bērziņš no Kuldīgas, kurš pirmo reizi titulu nopelnīja 2013. gadā, taču pēdējo četru gadu laikā vienmēr ticis pie kādas no godalgām valsts meistarsacīkstēs. 2015. gadā kurzemnieks Rīgā atzīmējās ar PR (2:28:42). Ātrāk grasās skriet vārda brālis Kristaps Broks no Madonas, kura 2017. gada PR (2:32:51) pagaidām atpaliek no divarpus stundām.

Citi skrējēji ar augstvērtīgiem līdzšinējiem personiskajiem rekordiem (PR) maratonā ir Kārlis Vīksne (2:38:19), Māris Pakārklis (2:40:39), Mārtiņš Auziņš (2:41:15), Artūrs Caics (2:41:49), Sergejs Maslobojevs (2:46:15), Edgars Lankups (2:49:39), Jānis Vītiņš (2:50:09), triatlonists Mārtiņš Marnauza (2:53:44), Gatis Pūcītis (2:54:13), Raitis Gržibovskis (2:54:37), Edgars Caics (2:54:43), Valdis Miezītis (2:55:27) un Artūrs Blūmiņš (2:56:53).

Arī Jekaterina Sokunova pērn Valensijā skrēja ātrāk par trim stundām (2:57:24), tādējādi “Tet”  Rīgas maratona ietvaros pašreizējā vicečempione no Līvāniem kā galvenā kandidāte pretendē uz bronzas medaļu šogad. Aiz pēdējo piecu Stirnubuka posmu uzvarētājas paliks Amsterdamā skrējusī Dana Mačtama (3:12:31), Dace Banga-Hodžajeva (3:24:51), Jolanta Ivanova (3:28:14), Līga Rusiņa (3:29:15), Liene Allere (3:29:59), kā arī pēdējo divu gadu Latvijas čempione 100 kilometros Sandra Brāle (3:30:34) un bijusī čempione Marta Zumberga (3:17:41).

Kopā ar maratonistiem plkst.8.40 otrgadīgajā trasē dosies arī vairāk nekā pieci tūkstoši pusmaratonistu. Viņu vidū būs arī no Alūksnes puses nākusī Ilona Marhele, kas pirms pāris nedēļām, 5. maijā, Prāgā uzrādīja vienlaikus savu PR (2:37:29) un sezonas labāko maratona laiku starp šogad skrējušām dāmām. Šoreiz pusmaratonu skries arī Anita Siliņa, kurai maratona distance nav sveša – divreiz Latvija pārstāvēta PČ (2015. gadā Pekinā un 2017. gadā Londonā) un savulaik LČ nopelnīts viss medaļu komplekts.

Vīru konkurencē galvenais favorīts būs koknesietis Jānis Višķers, kurš vismaz līdz rudenim būs arī valsts čempions šajā distancē. Iespējams, ka Rīgā izdosies veikt pusmaratonu ātrāk par 66 minūtēm un labot pērn Tallinā sasniegto PR (1:05:58). Kamēr ierastie favorīti atradīsies maratona trasē, arī citiem skrējējiem būs cerība uzkāpt uz pusmaratonistu goda pjedestāla 11. novembra krastmalā. Iespējams, ka Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss ceļā uz jaunām virsotnēm Pasaules tūrē mēģinās labot PR (1:10:26), pusmaratonu noskrienot ātrāk par 70 minūtēm.

10 un 6 kilometru skrējējiem, kā arī lēnākajiem maratonistiem nedēļas nogalē jārēķinās ar sinoptiķu solīto karstumu, kas ietekmē ne tikai dalībnieku pašsajūtu un rezultātus. Lai neradītu liekas raizes par veselību, katram jau pirms starta jāizvērtē savas spējas un varēšana atbilstoši gaisa temperatūrai.

Palīgs noteikti būs "VSK Noskrien" nodrošinātās tempa turētāju brigādes, kas skries noteiktā tempā no starta šāviena līdz finišam, lai pārējiem būtu vieglāk pieveikt savu izvēlēto distanci vēlamajā tempā. Ierastie finiša laiki, kas būs attēloti gan uz baloniem, gan numuriem, ir 3h00 min, 3h15 min, 3h30 min, 3h45 min, 4h, 4h15 min, 4h30 min un 5h. Atsevišķi tempa turētāju laiki būs arī pusmaratona skrējējiem – 1h25min, 1h30min, 1h45min, 2h un 2h15min.

Pēcpusdienā plkst.12.30 un 12.45 divos viļņos startēs 10 kilometru distances dalībnieki. Tieši divas stundas vēlāk trasē dosies arī sešu kilometru satelītdistances dalībnieki, kopējam dalībnieku skaitam pārsniedzot 37 tūkstošus.

Nākamais maratons Latvijā risināsies Venstpilī 2019. gada 16. jūnijā - tieši pēc mēneša. Pēc tam būs iespēja piedalīties skarbajā Vilkaču maratonā, kas pa taciņām vedīs jūlija pilnmēnesī. Savukārt ar startu Rūjienā un finišu Igaunijā augustā gaidāms pārrobežu Mulgi maratons, kas uzskatāms kā trešais maratonu sezonā, kura Latvijā noslēgsies septembrī Valmierā.

Tuvākie Zelta līmeņa maratoni atrodas vairāk nekā tūkstoš kilometru tālu no Rīgas. Šogad augstākās kategorijas maratoni Eiropā risināsies vien septembra beigās Berlīnē, kā arī oktobrī Amsterdamā un Ļubļanā. Tāpēc daudziem maratona tūristiem šķiet pašsaprotami šajā nedēļas nogalē ierasties Latvijā un piedalīties pašmāju lielākajā tautas sporta spasākumā. Arī vietējie skrējēji tradīcijas nelauž un gadu pēc gada Rīgā pieveic maratona distanci. Divi vīri to darīs 29. gadu pēc kārtas, kā to plānojuši Arnis Vērmels no Ozolniekiem un Andulis Šmidlers no Salaspils. 24 maratonus Rīgas ielās veicis Modris Ābrams, kas līdzīgi kā pērn šogad plāno startēt pusmartona distancē.

Autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes satiksmes ierobežojumiem visu nedēļas nogali, jo bērnu skrējieni 11. novembra krastmalā risināsies sestdien, 18. maijā, dienu pirms paša maratona.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti