Pasaules čempionātā 100 kilometru skrējienā Laucis uzvar senioru ieskaitē

Horvātijā notiekošajā pasaules čempionātā Normunds Laucis no Aizkraukles 100 kilometrus noskrēja 7 stundās 48 minūtēs un 8 sekundēs, uzrādot ne tikai labāko Latvijas rezultātu, bet arī izcīnot uzvaru vecumgrupā V55-59, pārspējot 10 konkurentus. Nacionālajā komandu ieskaitē Latvijas skrējēji izcīnīja 20. un 23.vietas starp sieviešu un vīriešu izlasēm. Tikmēr šogad pasaules rekordu labojušais japānis ierindojās vien 6.pozīcijā.

Pirms gada Normunds Laucis triumfēja savā vecumgrupā pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā, tāpēc par šī gada mērķi tika izvirzīts 100 kilometru sacīkstes Horvātijā. Vasaras mēnešos aizkrauklietim sanācis daudz laika pavadīt savā darba vietā Rīgas Centrāltirgū, un treniņiem atlicis mazāk laika, tāpēc prieks par uzvaru ir dubultliels. Tikai pēc finiša Latvijas pārstāvis uzzināja, ka otrajā vietā esošais spānis (7:58:49) zaudēja vien 10 minūtes, jo sacensību laikā komandas kapteinis Andris Dudels informēja par austrieti, kas atpalika par nepilnām divām stundām un nākamo sekotāju no Bosnijas un Hercegovinas, kas finišu sasniedza trīs stundas pēc latvieša. Otrajā vietā skrienošais spānis Jon Arzubialde palika bez uzmanības, kaut bija zināms viņa pērnais maratona rezultāts (2:39:40) seniora vecumā.

Sacensību otrajā daļā karstums ietekmēja dalībnieku veselības stāvokli, un mediķiem darba netrūka. Pussimts skrējēji no 300 dalībniekiem bija spiesti izstāties. Arī Normunds Laucis finišā (7:48:08) atpalika no sava pērnā Latvijas čempiona rezultāta (7:30:43), ko sasniedza Daugavpilī.

“Mans gada uzdevums ir pārpildīts! Galvenais bija izcīnīt pasaules čempiona titulu V55 grupā, un to es izdarīju. Ja nebūtu veterānu grupas, nebrauktu pat kilometru Horvātijas virzienā,” pēc finiša atzina Normunds Laucis, kurš šonedēļ skries arī Valmieras maratonā.

Absolūtajā ieskaitē latvietis ierindojās 58.vietā, uzvarētājam un nu jau divkārtējam pasaules čempionam japānim Hideaki Jamauchi (6:28:05) zaudējot vienu stundu un 20 minūtes. Arī otrajā un ceturtajā vietā ierindojās japāņu skrējēji, starp kuriem finišu sasniedza Dienvidāfrikas pārstāvis. Vienīgi šī pirmā kvarteta skrējēji spēja visus 100 kilometrus veikt vidēji ātrāk par četrām minūtēm.

24.jūnijā pasaules rekordu labojušais japānis Nao Kazami (6:09:14) šoreiz visātrāk noskrēja pēdējo 7,5 kilometru apli un pakāpās no 7.pozīcijas uz 6.vietu (6:42:30), finišā zaudējot pussoli ASV skrējējam. Pasaules čempionātam lēnākais japānis kvalificējās ar nebijušu rekordu pašmāju 100 kilometru skrējienā, kuru 13 stundu kontrollaikā pieveica 2400 dalībnieki.

Latvijas pārējie divi pārstāvji – Arnis Paškevičs (9:34:59) no Daugavpils un Miķelis Vietnieks (10:16:26) no Cēsīm - palīdzēja komandai triju skrējēju rezultātu summā izcīnīt 23.vietu starp vairāk nekā 30 komandām, kuras startēja trīs un vairāk dalībnieku sastāvā. Arnis Paškevičs pērn Daugavpilī teju finiša taisnē izcīnīja otro vietu Latvijas čempionātā 50 kilometros (3:50:20), savukārt Miķelis Vietnieks šovasar Uzvaras parkā izcīnīja 2.vietu sešu stundu skrējienā (70,72 km).

“Ar startu esmu apmierināts, nebija viegli, bet nepadevos, neskatoties uz to, ka trīs četrus apļus pirms finiša bija asas sāpes ceļa rajonā. Manuprāt, tās bij saites. Pa spēkam bija noskriet zem deviņām stundām, bet sāpes celī neļāva skriet bez apstājas,” stāsta Arnis Paškevičs,

turpinot dalīties iespaidos: “Pasaules čempionāts bija labi organizēts, bija īpaša atmosfēra, daudzi atbalstīja pat no citām valstīm. Starta dienā pirmās piecas stundas paveicās ar laika apstākļiem, bet vēlāk gan bija karstums ap 30 grādiem. Trase bija diezgan sarežģīta - daudz līkumu un kāpumu, aplis ap četriem kilometriem uz vienu galu un atpakaļ. Galdiņš pie starta bija ļoti labs - daudz izvēles dzērienu un pārtikas, bija viss, ko vajag, bet trases otrā galā nebija lielas izvēles, bet bija švammes ar ūdeni. Slikti, ka tas apļa garumā bija tikai vienā punktā. Es iztiku tikai ar banāniem, apelsīniem un citroniem. Pārējais bija daudz šķidruma. Baroja ļoti labi, tikai nebija piedāvāti dzērieni, bija tikai ūdens. Kopumā labs čempionāts, tikai trase bija par traku 100 kilometriem.”

Ar savu sniegumu nebija apmierināts Miķelis Vietnieks: “Patika viss, izņemot manu sniegumu. Skrējās labi tikai līdz 40.-41. kilometram, vēlāk ap 70.-80. kilometriem pat knapi gājās, bet tad varēja kaut cik paskriet. Doma bija pat stāties ārā, Ieva pierunāja nomocīt. Varbūt jāatpūšas no sacensībām. Vēl dažas šogad, un tad nākamgad tikai to, kas patīk.

Varēju iepazīt pašu leğendu Lauci. No Normunda uzsūcu visu info, kas varētu noderēt, bet līdz tādam līmenim man neuzkāpt. Cepuri nost!”

Arī sieviešu konkurencē visas četras japānietes 8.septembrī ieņēma vietas pirmajā sešiniekā, bet uzvaru izcīnīja vietējā Horvātijas pārstāve Nikolina Šustiča (7:20:34), kura par divām minūtēm apsteidza Vācijas skrējēju.

Rīgas-Valmieras trases rekordiste Vita Devjatņikova ierindojās 66.vietā (9:23:32), tāpat kā Normunds Laucis atpaliekot no sava pērnā čempiones rezultāta (9:01:28) Daugavpilī.

“Nekad vairs neskriešu! Biju domājusi, ka tas pasaules nostūris speciāli izvēlēts, jo līdzena trase, bet nekā... Pirmā puse skrējiena ritēja pēc plāna, rīts arī bija patīkami vēss, bet tad ap pusdienslaiku krietni pakāpās gaisa temperatūra. Ēnā rādīja +27C, bet lielākoties trasē nebija ēnas, un kļuva ļoti, ļoti grūti. Redzēju, ka vairāki tika aizvesti ar ātrajiem, tāpēc pēdējos apļus skrēju lēnāk, nekā cerēts, un kalniņos pat tikai kāpu. Kopumā, visus apstākļus summējot, priecājos, ka līdz finišam tiku,” pirmajās emocijās dalās Vita Devjatņikova, turpinot raksturot skrējienu:

“Kā par spīti, trase veda garām baseinu kompleksam. Ar vienu aci varēja vērot, kā citi veldzējas - liels kārdinājums visu pamest un arī doties uz turieni. Riktīga spīdzināšana! Baigi slāpa visu laiku, pāris reizes pagrābu grāvjos samestas pusizdzertas dalībnieku pudelītes. Vienā trāpījās kaut kas labs iejaukts, jo atspirgu momentā.”

Valkas “Neiespējamā skrējiena” uzvarētāja Sandra Brāle Horvātijā izcīnīja 80.vietu (9:50:44), par piecām minūtēm atpaliekot no pērn novembrī (9:45:33) varētā.

“Iespaidu daudz, jo pirmo reizi piedalījos pasaules mēroga sacensībās. Pasākums bija ļoti labi organizēts. Ar rezultātu esmu apmierināta, jo trase bija ļoti sarežģīta - reljefaina, ar daudziem līkumiem. Ikdienā trenējos daudz, daudz līdzenākā apvidū. Arī karstums bija izaicinājums.

Atmiņā ilgi paliks iespaidīgie kukurūzas lauki trases malās un līdzjutēju atbalsts.

Neskatoties, ka pavisam nedaudz pietrūka līdz personīgajam rekordam, ņemot vērā trases sarežģītību, uzskatu, ka šis ir mans labākais sniegums 100 kilometros,” vērtē Sandra Brāle, piebilstot: “Sakarā ar slimošanu jūnijā šīs vasaras noskrējiens man sanāca diezgan mazs, bet šīs sacensības ir laba bāzīte turpmākajām.”

Savukārt Latvijas čempionāta bronzas medaļniece taku skrējienos Ieva Zirne finišēja 90.vietā (10:30:08): "Nenoņēmu smaidu visus 100 kilometrus. Izbaudīju, centos, cik varēju, izdarīju visu, kas šobrīd ir iespējams, un esmu ļoti pateicīga saviem komandas biedriem un par iespēju tur būt.”

Nedēļu pirms pasaules čempionāta Horvātijā pabija arī cits Latvijas ultramaratonists Jānis Actiņš, kurš 1.septembrī Istras pussalā atzīmēja tuvojošos dzimšanas dienu un noskrēja vīna maratonu (3:28:16), izcīnot 4.vietu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bez pasaules čempionāta, vērienīgā "Stirnu buka" Gaiziņkalnā un tradicionālā Vecāķu pludmales krosa notika vēl virkne skriešanas sacensību ar augstvērtīgiem rezultātiem.

Tallinas maratonā, kas ir lielākais 42,195 kilometru skrējiens Baltijā, piedalījās 68 Latvijas skrējēji, no kuriem nevienam neizdevās finišēt ātrāk par trim stundām. Bet pusmaratona distancē Latvijas rekordists Valērijs Žolnerovičs (1:05:52) izcīnīja 4.vietu, sasniedzot sezonas labāko Latvijas sportistu rezultātu. Astoņas sekundes vēlāk 5.vietā ar jaunu personisko rekordu finišēja pasaules čempionāta dalībnieks Jānis Višķers (1:06:00) no Kokneses. 10 kilometru skrējienā 11.vietu izcīnīja Kaspars Gabaliņš-Brišķa (0:32:46), uzvarētājam zaudējot divarpus minūtes.

Vienlaikus notiekošajā Viļņas maratonā tempu nodrošināja kluba “VSK Noskrien” pārstāvji, savukārt pusmaratona distancē Dmitrijs Serjogins izcīnīja otro vietu (1:08:30), Latvijā zināmajam Valdam Dopolskam zaudējot nepilnu minūti. Iespējams, uzvarēt neļāva iepriekšējās dienas starts "Stirnu bukā".

Šonedēļ skrējēji Valmierā piedalīsies sezonas pēdējā maratonā, bet nākamnedēļ mērosies spēkiem Latvijas čempionātā pusmaratonā, kas risināsies Rīgā, kur vienlaikus notiks arī atjaunotais 12 stundu skrējiens.

Pasaules mērogā šonedēļ vērienīgākais pasākums būs Berlīnes maratons, kur elites skrējēji centīsies kārtējo reizi labot trases rekordu, kas vienlaikus ir arī pasaules rekords 42,195 kilometros. Vācijas galvaspilsētā skries arī vairāki desmiti Latvijas skrējēji, starp kuriem daļa labos savus personīgos rekordus.

Tikmēr taku skrējēji gatavojas sezonas pēdējam "Stirnu bukam" Līgatnē un Latvijas čempionātam Siguldas kalnu maratonā. Pāris nedēļas atlikušas līdz Grieķijas vēsturiskajam Spartatlonam, kurā ar vēl augstākiem mērķiem atgriezīsies Ginesa rekordists Edgars Simanovičs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Tautas sports
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti