FOTO: Vairums ultramaratonistu no pasaules čempionāta taku skriešanā atgriežas vīlušies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas labākie kalnu taku skrējēji nedēļu pēc pasaules čempionāta taku skriešanā atguvuši motivāciju, jo grūtības 85 kilometru piedzīvojumā ātri piemirsušās. Tikmēr šonedēļ Valkā noslēgsies Latvijas ultramaratonu sezona.

13 skrējēju sekmes pasaules čempionātā bija dažādas, un komandu vērtējumā izcīnītas vietas otrajā desmitā. Vīru izlase izcīnīja 18.vietu 28 komandu konkurencē. Trīs ātrākās dāmas Latvijas komandai deva 15.vietu 24 komandu nacionālajā vērtējumā. Salīdzinot ar 22.un 16.pozīcijām pērn, attaisnojusies divreiz  lielākas Latvijas izlases pārstāvniecība pasaules čempionātā kalnu taku skriešanā.

Pērn Latvijas komanda izpildīja minimālo mērķi un finišu sasniedza visi seši izlases skrējēji, dodot pilnu ieskaiti komandu vērtējumā, kur ņem vērā katras valsts trīs ātrāko skrējēju rezultātu summu. Šogad, startējot sešu skrējēju sastāvā, abām komandām bija atkāpšanās iespējas, potenciālo traumu, veselības problēmu vai kādos citos gadījumos. Atkāpšanās arī tika izmantota, jo līdz galam netika vīru komandas otrais numurs Mārtiņš Puriņš un sieviešu reitingā trešā pozīcijā esošā Marta Zumberga.

Pērn šāda situācija Latvijas izlasi būtu atstājusi bez ieskaites abos komandu vērtējumos, bet šogad pārsteidza nosacītie rezervisti. Sešu meiteņu komandā ar piekto numuru izliktā Laura Čakle finišā (12:27:47) apsteidza ātrāko lietuvieti un kļuva par ātrāko Baltijas dāmu. 

Pirms starta kurzemniece satraucās par 16 stundu kontrollaiku, trasē viņa jutās pārliecinoša un kā debitante, atšķirībā no organizatoriem un citiem skrējējiem, nepieļāva kļūdas ar ūdenskrājumu papildināšanu pirms stāvajiem kāpumiem trasē. Starptautiskais taku reitings (ITRA Performance) Lauru Čakli ierindoja 94.vietā 108 dāmu konkurencē, taču izcīnītā 45.vieta pasaulē ir rezultāts treniņiem Lemberga hūtē un veiksmīgai ''Stirnu buka'' sezonai.

Bez reitinga punktiem esošais Andrejs Jesko, neskatoties uz kritienu pēc sacensību pirmās ceturtdaļas un mediķu aprūpi distances vidusposmā, uzņēmās komandas līdera pienākumus un finišēja 64.vietā, distancē pavadot teju 11 stundas (10:51:32) un palaižot priekšā 11 pasaules ātrākās dāmas.

Latvijas rekordists 50 kilometros sarunā ar lsm.lv atzina, ka veiksmes gadījumā būtu noskrējis ātrāk par 10 stundām, taču izteica šaubas par līdzvērtīgu cīnīšanos debijas reizē ar lietuvieti Vaidas Žlabis (09:28:04), kurš spēja iekļūt labāko divdesmitniekā.

Iesācējs Andrejs Jesko nezināja, kā ķermenis jutīsies, sacensību režīmā pavadot ilgāk par četrām stundām, tāpēc bija svarīgi tikt līdz finišam pat traumētam. Izstāties nav ļāvusi arī apziņa, ka viņš pēc mediķu aprūpes joprojām atradās Latvijas skrējēju trijniekā un deva ieskaiti komandai.

Komandas pieredzējušākajam pārstāvim Andrim Ronimoisam (11:15:55) pasaules čempionāts nebija veiksmīgs un 78.vieta vīru konkurencē nebija tā, pēc kuras brauca, kaut ITRA reitings komandas favorītam paredzēja vēl zemāko 93.pozīciju. Neveiksme alūksnieti motivē turpināt iesākto un izvērtēt garo sezonu, kas sākās martā un augstā līmenī nav viegli to noturēt līdz vēlam rudenim.

Andris Ronimoiss ir apņēmības pilns turpināt iesākto nākamgad, sarunā ar lsm.lv pieminot sekmīgos lietuviešus, kuri trenējas pie tās pašas Baltijas jūras, kur mēs.

Lai arī slimošanas sekas trasē izjuta sieviešu komandas favorīte Irita Puķīte (13:14:54), viņas sniegums bija teju identisks pērn iespētajam un Portugālē tika izcīnīta 64.vieta, neskatoties uz prognozēto 72.vietu, ņemot vērā ITRA reitingu. Tas nozīmē, ka krājot pieredzi, rogaininga lietpratēja nākotnē kalnos varētu skriet vēl labāk.

Trešo rezultātu komandu ieskaitē deva vēl viens nosacītais rezervists Oskars Cimermanis (89.vieta), kurš tikai pēdējos kilometros apsteidza savus komandas biedrus Didzi Glušņevu (102.vieta) un Jāni Kūmu (97.vieta). Triatlonā rūdītais vienmērīgais skriešanas temps ļāva iekļauties labāko skrējēju simtniekā un finišēt ātrāk par 12 stundām (11:54:00), kam tuvu bija arī komandas trešais numurs Kūms (12:09:43) un Glušņevs (12:22:43). Orientierists Jānis Kūms jau iepriekš bija paredzējis, ka viņa līdzšinējā pieredze ļaus kvalitatīvi noskriet 50-60 kilometrus, kamēr Didzim Glušņevam straujais sākums bija atstājis iespaidu uz sirdsdarbību.

Savukārt Oskars Cimermanis noskatījis skrējiensoļojumu Rīga-Valmiera kā savu otro ultramaratonu, piebilstot, ka triatlona garās distance ir vieglāka nekā skriešana kalnos.

Sieviešu komandas otrais numurs Līga Ārniece (14:22:50), neskatoties uz kuņģa darbības likstām, izcīnīja 77.vietu dāmu vērtējumā un palīdzēja komandai apsteigt Lietuvas komandu. Orientieriste pēc finiša ir optimistiska, neskatoties uz kardiostimulatora īpatnējo darbību, pārvietojoties pret stāvajiem Portugāles kalniem.

Viviana Kirilova (14:45:08) un Ilze Lapiņa (15:36:20) ierindojās 79.un 82.vietā, savukārt ārpus komandu ieskaites startējušai Lindai Beldavai pietrūka septiņas minūtes pēdējā kontrolpunktā, lai turpinātu distanci un nācās trasi pamest pēc pieveiktiem aptuveni 70 kilometriem.

Pasaules čempionāta startā vienkopus redzama arī Latvijas komanda

Sociālajos tīklos čempionāta pēdējās stundās jau parādījās ieraksti par puišu izdzīvošanu trasē un meiteņu kontrollaika sasniegšanu kā varoņdarbu kalnos, kuru Latvijā nav. Pēc sacensībām izskanējuši arī viedokļi par specifisku treniņu un vingrinājumu nepieciešamību. Šādus ierakstus bija pamanījis arī Nepālā dzīvojošais Latvijas labākais taku skrējējs Romāns Evarts, taču viņš nevēlējās lsm.lv izteikt viennozīmīgu spriedumu par izlases sniegumu. Skrējējs zināja, ka Latvijas labākā rezultāta autors Jesko nav apmierināts ar savu sniegumu un ieteica visiem startēt "Raid.lv" rīkotajās sacensībās, kurās vislabāk Latvijas apstākļos trenēt izturību un ātrumu.

Individuālajā vērtējumā sešas medaļas sadalīja trīs valstis – Francijai puse pjedestāla, Spānijai trešdaļa, savukārt līdzenumu paraugvalsts Nīderlandes skrējēja parūpējās par bronzas medaļu sievietēm 85 kilometru skrējienā.

Bez medaļām palika viesmīlīgie mājinieki portugāļi. Neviens Latvijas skrējējs pasaules čempionātā neizmantoja trekinga nūjas, kaut tās palīdzēja sieviešu uzvarētājai Kerolīnai Šaverotai (Caroline Chaverot) no Francijas.

Arī lietuvieša Ģedimina Grinjus (Gediminas Grinius) triumfs pasaules kalnu tūres seriālā parāda, ka cīnīties var jebkuras valsts pārstāvji un Latvijai nav jābrauc ar domu, ka neko nevaram izdarīt pret kalnu valsts skrējējiem, kaut viņiem šobrīd ir nešaubīgas priekšrocības.

Tāpēc pozitīvi vērtējams, ka Latvijas komanda šogad pasaules čempionātā bija divreiz kuplāka nekā pērn un varēja gūt pieredzi, kas noderēs nākotnē. Latvijas labākajiem skrējējiem jāiziet cauri ciklam no pasaules līmeņa iepazīšanas līdz līdzvērtīgai cīņai. Traumas un izstāšanās būs vienmēr, to apliecina kaut ASV izlase, kura gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā palika ārpus labāko desmitnieka. Latvijas izlase šogad bija labākā Baltijas pārstāve, un nākotnē komandas pārstāvji būs guvuši tādu rūdījumu, lai pēc finiša sociālajos tīklos neparādītos ieraksti, ka kāds gribējis trasē trīsreiz izstāties. Tā ir normāla ultramaratonista domāšana brīžos, kad ir grūti, taču zināms jociņš par ultramaratonistu īso atmiņu, kas grūto nosēdina tālākajos smadzeņu kaktos, priekšplānā izvirzot atziņas, kā nākamreiz būt ātrākam un labākam.

Pat komandas mazākpieredzējušie dalībnieki lsm.lv pavēstīja, ka taku skriešanu turpinās un arī nākamgad neiztrūks sacensības ārzemēs.

Šogad Latvijas izlasei nedaudz augstākas vietas komandu vērtējumā, iespējams, deva arī par 500 metriem samazinātā kāpuma summa (4600 vertikālie metri pret pērnajiem 5100). Jācer, ka nākamgad 10.jūnijā Itālijā plānotie divreiz mazākie augstummetri dos vēl augstākas vietas abām Latvijas komandām. 2018.gadā pasaules čempionāts risināsies Spānijā un Pirenejos, visticamāk, distances garums atgriezīsies no eksperimentālajiem 50 kilometriem pie aizvadītajos sešos čempionātos pierastajiem 80 kilometriem.

Latvijas izlases sacensību apraksti ("race reports") pēc aizvadītā pasaules čempionāta

Nedēļas laikā pēc pasaules čempionāta kalnu taku skriešanā, Latvijas skrējēji ne tikai guva atzinību sociālajos tīklos, bet arī radīja sacensību aprakstus, kuros dalījās ar savām emocijām un jauniegūto pieredzi, kas noderēs nākamajiem startiem pasaules kalnu arēnās.

Nākamie nopietnākie starti kalnos Latvijas skrējējiem būs Honkongā 2017.gada sākumā un Kanāriju salās februāra beigās. Latvijas izlases dalībnieki Andris Ronimoiss, Marta Zumberga un Mārtiņš Puriņš nākamgad plāno piedalīties trijos pasaules tūres kalnu ultramaratonos un sapelnīt pilnu ieskaiti sezonas kopvērtējumam.

Tikmēr Latvijā ultramaratonisti spēkiem mērosies jau šonedēļ Valkā, kur 99 kilometru garajā patriotiskajā "Neiespējamajā skrējienā” sacentīsies dalībnieki no četrām valstīm. Pašmāju skrējēji noskaidros galīgo vietu izkārtojumu astoņu ultramaratonu kopvērtējumā "Kefīra kauss 2016”, un dalībnieku saraksts rāda, ka sacensībās piedalīsies septiņi reitingā visaugstāk esošie vīri. Dāmu konkurencē līderpozīcijās pagaidām atrodas nesenā 24 stundu pasaules čempionāta dalībniece Dace Veipa.

Kalnu taku skriešanas kontrolpunkts

Novembrī risināsies arī pasaules čempionāti 50 un 100 kilometru skriešanā, taču Latvijas skrējēji šogad šajos ultramaratonistu pasākumos nav plānojuši piedalīties dažādu iemeslu dēļ. 50 kilometru distancei popularitāte vēl jāaudzē gan pasaules, gan Latvijas mērogā. Savukārt 100 kilometru pasaules čempionāts kalendārā šogad ielikts gana tuvu citām sacensībām.

Pasaules čempionāts kalnu skriešanā no Lietuvas skrējēja skatu punkta
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti