Prokopčuka atzina, ka zināmā mērā jutās kā debitante, jo olimpiādē ir pavisam cits maratons - ļoti daudz cilvēku un īpaša atmosfēra, kas raksturo visaugstākā līmeņa sporta pasākumu. Prokopčuka ar baudu skrējusi visu maratonu, lai gan pēdējie pieci un it īpaši divi kilometri bija sevišķi grūti.
"Kājas vairs nestrādāja, bija smagas, ietekmēja arī karstums. Taču pēdējos divos kilometros finišs bija arvien tuvāk, un kad redzēju Sambadromu [finiša zonu], biju ļoti laimīga," staroja 39 gadus vecā sportiste, kura guvusi panākumus pasaulē prestižākajos maratonos.
Prokopčuka atzina, ka skriet karstumā ir pavisam kas cits, un fizioloģiski viņa to organisma īpatnību dēļ nevar. Lai gan skrējēja karstumam speciāli gatavojās, tas viņas rezultātu krietni palielinājis. Tik lielā karstumā Prokopčuka maratonu skrējusi pirmoreiz.
"Zinu, ka neesmu jauna, bet vienalga esmu stipra," teica Prokopčuka, kura skrienot arvien jūtas ļoti labi. "Tādā karstumā 2:29 ir labs rezultāts. Esmu ļoti apmierināta un laimīga."
Savukārt skrējējas treneris un vīrs Aleksandrs Prokopčuks pastāstīja, ka vairāk bažījās, lai Latvijas spēcīgākajai maratonistei lielā karstuma dēļ nenotiktu kas slikts, un 12.vietu viņš uzskata par izdevušos rezultātu. Prokopčuks nešaubās, ka karstums Jeļenai rezultātā pieaudzēja vairāk minūšu nekā Āfrikas valstu sportistēm. Treneris atzina, ka olimpiskajā ciematā viss ir kārtībā, bet organizatoriskā līmenī Rio valda ne ar ko citu nesalīdzināms haoss, kā rezultātā Prokopčuka gandrīz nokavējusi startu.
Pēdējais krustiņš sportā padarāmo darbu sarakstā Prokopčukai vēl nav ievilkts, un viņa nesteidz teikt, ka grasītos beigt karjeru.
