Kultūra / Skatuve
"Dārziņa mūžs ir ļoti interesants. Bija, literārā valodā izsakoties, škrobe, ka ir sensācija par to, kā viņš iet bojā – pats vai kāds ļaunais gars palīdz –, par viņa mīlestības izpausmēm vai neizpausmēm un tā tālāk. Arī raksturs viņam nav nekāds saldais. Tur ir materiāls, ko rakt ilgi un dikti," saka Valmieras teātra iestudējuma "Es neesmu klaviernieks" režisors, vecmeistars Varis Brasla. Šo darbu viņš, kopā ar ilggadējo domubiedru, dramaturgu un scenāristu Alvi Lapiņu, iestudējis kā savu pēdējo izrādi.
Šonedēļ Latvijas Nacionālā baleta dejotājiem divu dienu meistarklases pirmo reizi sniedza Hamburgas baleta pirmā soliste Anna Laudere. Pasaulslavenais horeogrāfs Džons Noimaijers, uz kura skolu Laudere no Latvijas devās mācīties pirms 25 gadiem, ar šo sezonu noslēdz savu karjeru Vācijā. Dejojot viņa trupā, Anna ir saņēmusi baleta pasaules augstākās godalgas. Kādi ir viņas nākotnes plāni, un vai tie saistās ar Latviju?
Liepājas teātrī notiek darbs pie jaunas izrādes – Rasas Bugavičutes-Pēces lugu "Tēvs klusums" iestudē režisors, teātra valdes loceklis mākslinieciskajos jautājumos Valters Sīlis. Ņemot vērā iestudējuma abu cēlienu atšķirīgo dabu – režisors izrādei devis savdabīgu žanrisko apzīmējumu – koncerts un balle. Iestudējums pirmizrādi piedzīvos 13. aprīlī, informēja teātrī.
27. martā pasaulē atzīmē Starptautisko Teātra dienu, ko 1962. gadā ieviesis UNESCO, teātra un dejas ekspertu dibinātais Starptautiskais Teātra institūts, lai godinātu, izrādītu cieņu un svinētu skaistumu, radošumu, smagu darbu, meistarību un visu to skatītāja acīm redzamo un neredzamo, kas veido teātri.
"Ja mēs paņemam trīs vai četras stundas no skatītāju dzīves, mēs tās nevaram atdot atpakaļ. Tāpēc tām ir jābūt labi pavadītām. Tas ir tas skaistais teātra dalīšanās rituāls: mēs kopīgi mēģinām saprast, ko tas nozīmē – būt cilvēkam," tā par teātri un savu režijas darbu intervijā "Kultūras rondo" teic igauņu režisore un māksliniece Ene-Līsa Sempere.
Cilvēka sirds ir tik liela mistērija, ka māksliniekiem nekad neaptrūkst ideju, kā par to runāt savā mākslā. Jau otro reizi šai tēmai pievēršas horeogrāfe Linda Lejiņa-Grebina. Pirms trim gadiem viņa iestudēja dejas izrādi "Sirds", kuras centrā bija sirds fiziskais aspekts, bet šogad tapusi jauna izrāde "Sirds kā dvēseles centrs", kas caur deju atklās sirdi kā garīgu vērtību. Izrādei būs divas daļas, kas ietvers arī kādu eksperimentu, kurā nevis mūzika iedvesmos dejotājus, bet dejotāji iedvesmos mūziku. Dejas iestudējuma pirmizrāde būs skatāma sestdien, 30. martā, Nacionālās operas Jaunajā zālē.
"Mēs ļoti daudz domājam par bērniem tā, ka viņiem nepārtraukti vajag cirku un atrakcijas, bet viņiem vajag arī to momentu, kurā viņi var pabūt kopā tajā, ko mēs kā pieaugušie uzskatām par vērtīgu un gribam viņiem nodot tālāk. "Pavasaris" ir tieši šāds stāsts," saka Dailes teātra dramaturgs Matīss Gricmanis. Igaunijā Oskara Lutsa romāns atzīts par otro nozīmīgāko literāro darbu un tā dramatizējums ir visvairāk iestudētais teātra darbs. Dailes teātrī šo izrādi iestudēja viens no zināmākajiem igauņu režisoriem, klasiķis un poētiskā teātra meistariem Prīts Pedajass. Raidījumā "Teātris.zip" par materiāla izvēli un skatuves darba tapšanu sarunājas Gricmanis un divu galveno lomu atveidotāji: Arno jeb aktieris Lauris Subatnieks un Totss jeb aktieris Lauris Dzelzītis.