Kultūra / Skatuve

Vairāk par šo tēmu

Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos «Divi mazi mežonēni» Andra Zeļonkas režiijā
Latvijas Leļļu teātra radošā komanda jaunā režisora Andra Zeļonkas vadībā izveidojusi izrādi, kas aicinās bērnus ļauties aizraujošiem piedzīvojumiem un dabas valdzinājumam. Tās pamatā ir Ernesta Setona-Tompsona grāmatas "Divi mazi mežonēni" skatuves versija Martas Mazures-Siliņas dramatizējumā. Izrāde paredzēta skatītājiem no 5 gadu vecuma un stāsta par trīs bērniem, kuri nolemj sekot savam sapnim un "kļūt par indiāņiem", pārvācoties uz dzīvi mežā.
Panevēžas teātrī Lietuvā iestudē lugu «Savādais atgadījums ar suni naktī»
Panevēžas Joza Miltiņa drāmas teātrī Agņuss Jankevičs pēc mūsdienu lugas motīviem iestudē izrādi, kurā pēta sabiedrību, cilvēkus un viņu attiecības caur stāstu par pusaudzi ar autiskā spektra traucējumiem. Tā ir izrāde "Savādais atgadījums ar suni naktī", kas pirms sešiem gadiem tika iestudēta arī Latvijas Nacionālajā teātrī.
Kašķi un pašapliecināšanās. Pirmizrādi piedzīvojusi izrāde «Vārdiņš» Liepājas teātrī
Par ko var pārvērsties vienkārša draugu pasēdēšana, ja sarunas temats ir gaidāmā bērna vārds? Uz šo jautājumu atbild franču autoru Matjē Delaporta un Aleksandra de Lapateljēra luga "Vārdiņš". Režisors Dž. Dž. Džilindžers šo darbu iestudējis uz Liepājas teātra skatuves. Un kaut arī tā tiek dēvēta par komēdiju, patiesībā stāsts ir visnotaļ dramatisks.
Kad no skatuves pazudīs cilvēks, beigsies teātris. Sarunājas režisors Edmunds Freibergs un aktrise Ieva Segliņa
"Kamēr uz skatuves būs cilvēks, tikmēr arī zālē būs cilvēki. Tad, kad no skatuves pazudīs cilvēks, beigsies teātris," vienisprātis ir režisors un teātra pedagogs Edmunds Freibergs un Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa. Sarunā par darbu, vērtībām un cilvēcību skatuves mākslinieki secina – kad pasaulē ienāk baiss ļaunums, mākslas uzdevums ir kultivēt cilvēkmīlestību.
Mīlasdziesma vecmāmiņām – teātra trupas «Kvadrifrons» izrāde «Vecmāmiņu valsts»
"Šī izrāde tapa kā mūsu mīlas dziesma vecmāmiņām, kuras pamazām mūs atstāj," par iestudējumu "Vecmāmiņu valsts" teic režisore Paula Pļavniece. Dramaturgu Justīnes Kļavas un Evarta Melnalkšņa, kā arī visas teātra trupas "Kvadrifrons" veidotajā izrādē ir gan mīļi, gan skarbi stāsti par novecošanu un vecumdienām Latvijā, nepielūdzama statistika un fakti, kā arī azartiskas skolēnu koru dziesmas. Raidījumā "Teātris.zip" Pļavniece kopā ar aktieriem Anci Strazdu un Klāvu Melli skaidro, ko nozīmē "Kvadrifrons"  un "Vecmāmiņu valsts", tostarp spriež par sociālo un humoristisko pusi savos mākslas darbos. 
Valmieras vasaras teātra festivāla fokusā šogad – pieņemšana
Valmieras vasaras teātra festivāls šogad notiks no 4. līdz 6. augustam. Tajā pirmizrādes piedzīvos iestudējumi visai ģimenei, bet galvenā tēma šogad – pieņemšana, dažādo notikumu radīšanas procesā iesaistot bērnus un jauniešus, šī gada festivāla galveno auditoriju. Festivāla programma tiks izziņota maijā, informēja rīkotāji.
Sapņi un realitāte, dzīve un nāve Nacionālā teātra izrādē «Pasta nams»
Ceturtdienas, 9. marta, vakarā Nacionālā teātra Aktieru zālē būs pirmizrāde "Pasta nams", ko iestudējusi jaunā režisore Elīza Dombrovska. Izrādes pamatā ir izcilā bengāļu dzejnieka Rabindranata Tagores luga, kas iestudēta kā muzikāli poētisks ceļojums. Skatītājus tajā ved trīs aktieri – Jana Ļisova, Gundars Grasbergs un Uldis Anže. Izrāde aicina uz pārdomām par sapņiem un realitāti, par būtisko un nebūtisko un par dzīvi un nāvi.
Būt par liktens novērotāju un liecinieku. Saruna ar aktieri Juri Strengu
"Režija nebija mans aicinājums. Arī aktieru lieta nav mans aicinājums. Mans aicinājums ir būt par klātesošu liktens novērotāju un liecinieku visā tajā lietā, kas mums notiek apkārt," teic Juris Strenga. Par svešzemnieku lomām, kuras spēlējis jau no pusaudzības, par izglītības robu lāpīšanu, caurām dienām sēžot bibliotēkā, saruna ar Juri Strengu Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Džons Malkovičs Dailes teātrī iestudēs Toma Stoparda lugu «Leopoldštate»
Dailes teātrī top starptautiski projekti sadarbībā ar plaši pazīstamiem režisoriem, informēja teātra pārstāvji. Sadarbībā ar Gruzijas kolēģiem Dailes teātrī rit mēģinājumi un Data Tavadzes režijā top izcilais, par klasikas vērtību dēvētais Bertolta Brehta "Kaukāziešu krīta aplis", kas pirmizrādi piedzīvos martā. Savukārt ar jau otro iestudējumu maijā Dailes teātrī atgriežas arī ungāru režisore Ildiko Gāšpāra, kas iestudē ungāru klasiķa Ferenca Molnāra lugu "Lilioms". Rudenī Dailes teātrī gaidāms plaši pazīstamā aktiera un režisora Džona Malkoviča iestudējums. Režisors Dailes teātrī iestudēs slavenā britu dramaturga Sera Toma Stoparda jaunāko lugu "Leopoldštate".
Vai zini, cik ilgi spēlēta garākā izrāde teātra vēsturē?
Vai zini, cik ilgi spēlēta garākā izrāde teātra vēsturē? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, atcerēsimies, kā veidojies teātris. It visās kultūrās – no reliģiskajiem rituāliem. Senajā Grieķijā Dionīsa svētkos izspēlēta šīs dievības bojā eja. Dionīsu simbolizējis upura āzis. Āža apraudāšanas dziesmas (τράγος (trágos, "āzis") + ᾠδή (ōidḗ, "dziesma") pamazām pārtapušas par traģēdijām τραγῳδῐ́ᾱ (tragōidíā), – izrādēm ar  bēdīgām beigām. Trešajā dienā, svinot dievības atdzimšanu, jautrais gājiens komodos pamazām pārvērties par komēdijām – izrādēm ar komisku saturu un smiekliem.
Trupa «Kvadrifrons» iestudē izrādi par latviešu kolaboracionistu Viktoru Arāju
21. martā pirmizrādi piedzīvos teātra trupas "Kvadrifrons" iestudējums "Nebiju. Nezinu. Neatceros". Izrāde balstīta latviešu kolaboracionista Viktora Arāja tiesas sēžu dokumentācijā, ko veidojis trimdas žurnālists Kārlis Štamers un kas 2020. gadā publicēti vēstures doktora Ulda Neiburga zinātniskajā redakcijā, informēja "Kvadrifrona" pārstāvji.
Brīvs interpretācijā. Saruna ar režisoru Viesturu Kairišu
"Teātris ir skatītājiem. Un tas ir ļoti svarīgi! Ir skaidrs, ka skatītāju nevajag mācīt, audzināt – tas ir ļoti slikti! Bet vienlaicīgi viņu vajag tomēr veidot. Tu nedrīksti tikai paļauties, ātri konstatēt, uz ko skatītājs visātrāk "pavelkas", un tad ražot tikai to. Ceru, ka mēs nekad nenonāksim tādā situācijā, bet redzu šos bīstamos ceļus. Gribu repertuāra politikas balansu: lai mums ir arī iespēja runāt nopietni, efektīgi, jaudīgi, nebaidīties ne no kā. Tas tā lēnām te top visu acu priekšā," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" prāto režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs.
Vai zini, ko baleta mākslā ienesa 20. gadsimts?
20. gadsimta sākumā akadēmiskās dejas žanrs šķietami bija sasniedzis savu virsotni. Tomēr gan jaunie horeogrāfi, gan dejotāji izjuta nepieciešamību meklēt jaunus dejas attīstības veidus. Un te uz dejas mākslas apvāršņa parādījās spilgta, grandioza figūra ar izsmalcinātu māksliniecisko gaumi un spēju tvert un dzīvē realizēt visneiespējamākās idejas. Tas bija ķeizariskās Krievijas mākslas pazinējs Sergejs Djagiļevs, kuram ir izšķiroša loma Eiropas un pasaules dejas mākslā.

Svarīgākais šobrīd