Kultūra / Skatuve
Latvijas Leļļu teātra radošā komanda jaunā režisora Andra Zeļonkas vadībā izveidojusi izrādi, kas aicinās bērnus ļauties aizraujošiem piedzīvojumiem un dabas valdzinājumam. Tās pamatā ir Ernesta Setona-Tompsona grāmatas "Divi mazi mežonēni" skatuves versija Martas Mazures-Siliņas dramatizējumā. Izrāde paredzēta skatītājiem no 5 gadu vecuma un stāsta par trīs bērniem, kuri nolemj sekot savam sapnim un "kļūt par indiāņiem", pārvācoties uz dzīvi mežā.
Panevēžas Joza Miltiņa drāmas teātrī Agņuss Jankevičs pēc mūsdienu lugas motīviem iestudē izrādi, kurā pēta sabiedrību, cilvēkus un viņu attiecības caur stāstu par pusaudzi ar autiskā spektra traucējumiem. Tā ir izrāde "Savādais atgadījums ar suni naktī", kas pirms sešiem gadiem tika iestudēta arī Latvijas Nacionālajā teātrī.
Bērniem svarīgas tēmas un vecākiem derīgi atgādinājumi atklājas režisora Jāņa Znotiņa izrādē pēc igauņu rakstnieces Trīnu Lānas grāmatas "Skeleta Juhana gaitas" motīviem. Znotiņa pirmais darbs Latvijas Leļļu teātrī ir veidots vizuālā un objektu teātra estētikā, atsakoties no runāta teksta.
Par ko var pārvērsties vienkārša draugu pasēdēšana, ja sarunas temats ir gaidāmā bērna vārds? Uz šo jautājumu atbild franču autoru Matjē Delaporta un Aleksandra de Lapateljēra luga "Vārdiņš". Režisors Dž. Dž. Džilindžers šo darbu iestudējis uz Liepājas teātra skatuves. Un kaut arī tā tiek dēvēta par komēdiju, patiesībā stāsts ir visnotaļ dramatisks.
Aktieris Ģirts Krūmiņš pēc neatgriezeniskām izmaiņām savā profesionālajā un personīgajā dzīvē devās ilgstošā ceļojumā uz vietām, kur viņš nekad iepriekš nebija bijis. Tur piedzīvotās emocijas un notikumi aktiera dzīvē tagad apkopoti monoizrādē "Vientuļās planētas sala".
"Kamēr uz skatuves būs cilvēks, tikmēr arī zālē būs cilvēki. Tad, kad no skatuves pazudīs cilvēks, beigsies teātris," vienisprātis ir režisors un teātra pedagogs Edmunds Freibergs un Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa. Sarunā par darbu, vērtībām un cilvēcību skatuves mākslinieki secina – kad pasaulē ienāk baiss ļaunums, mākslas uzdevums ir kultivēt cilvēkmīlestību.
"Šī izrāde tapa kā mūsu mīlas dziesma vecmāmiņām, kuras pamazām mūs atstāj," par iestudējumu "Vecmāmiņu valsts" teic režisore Paula Pļavniece. Dramaturgu Justīnes Kļavas un Evarta Melnalkšņa, kā arī visas teātra trupas "Kvadrifrons" veidotajā izrādē ir gan mīļi, gan skarbi stāsti par novecošanu un vecumdienām Latvijā, nepielūdzama statistika un fakti, kā arī azartiskas skolēnu koru dziesmas. Raidījumā "Teātris.zip" Pļavniece kopā ar aktieriem Anci Strazdu un Klāvu Melli skaidro, ko nozīmē "Kvadrifrons" un "Vecmāmiņu valsts", tostarp spriež par sociālo un humoristisko pusi savos mākslas darbos.
11. martā pirmizrāde gaidāma Liepājas leļļu teātra izrādei "Murjāņu Kurmītis un viņa draugi". Izrādi pēc Valda Rūmnieka stāstu motīviem veidojis režisors Ģirts Šolis, uzsverot, ka viņam šķiet īpaši svarīgi mazajiem skatītājiem rādīt pašmāju autoru darbus.
Valmieras vasaras teātra festivāls šogad notiks no 4. līdz 6. augustam. Tajā pirmizrādes piedzīvos iestudējumi visai ģimenei, bet galvenā tēma šogad – pieņemšana, dažādo notikumu radīšanas procesā iesaistot bērnus un jauniešus, šī gada festivāla galveno auditoriju. Festivāla programma tiks izziņota maijā, informēja rīkotāji.
Gan jaunas, gan skatītāju atzinību jau ieguvušas izrādes šīs nedēļas teātra notikumu izlasē apkopojusi teātra kritiķe, "Teātra Vēstneša" galvenā redaktore Juta Ance Ķirķis.
Ceturtdienas, 9. marta, vakarā Nacionālā teātra Aktieru zālē būs pirmizrāde "Pasta nams", ko iestudējusi jaunā režisore Elīza Dombrovska. Izrādes pamatā ir izcilā bengāļu dzejnieka Rabindranata Tagores luga, kas iestudēta kā muzikāli poētisks ceļojums. Skatītājus tajā ved trīs aktieri – Jana Ļisova, Gundars Grasbergs un Uldis Anže. Izrāde aicina uz pārdomām par sapņiem un realitāti, par būtisko un nebūtisko un par dzīvi un nāvi.
"Režija nebija mans aicinājums. Arī aktieru lieta nav mans aicinājums. Mans aicinājums ir būt par klātesošu liktens novērotāju un liecinieku visā tajā lietā, kas mums notiek apkārt," teic Juris Strenga. Par svešzemnieku lomām, kuras spēlējis jau no pusaudzības, par izglītības robu lāpīšanu, caurām dienām sēžot bibliotēkā, saruna ar Juri Strengu Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra valdes locekļa amatu noteiktajā termiņā pieteikušies septiņi pretendenti, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji.
Svarīgs solis baleta attīstībā bija komponista Ādolfa Adāna uzsāktais process baleta mūzikas simfonizācijā, padarot to par neaizvietojamu izrādes sastāvdaļu, jo agrāk mūzika baleta izrādēs bija salasīta no vairākiem dažādiem skaņdarbiem un kalpoja tikai kā deju uzveduma fons.
Dailes teātrī top starptautiski projekti sadarbībā ar plaši pazīstamiem režisoriem, informēja teātra pārstāvji. Sadarbībā ar Gruzijas kolēģiem Dailes teātrī rit mēģinājumi un Data Tavadzes režijā top izcilais, par klasikas vērtību dēvētais Bertolta Brehta "Kaukāziešu krīta aplis", kas pirmizrādi piedzīvos martā. Savukārt ar jau otro iestudējumu maijā Dailes teātrī atgriežas arī ungāru režisore Ildiko Gāšpāra, kas iestudē ungāru klasiķa Ferenca Molnāra lugu "Lilioms". Rudenī Dailes teātrī gaidāms plaši pazīstamā aktiera un režisora Džona Malkoviča iestudējums. Režisors Dailes teātrī iestudēs slavenā britu dramaturga Sera Toma Stoparda jaunāko lugu "Leopoldštate".
Vai zini, cik ilgi spēlēta garākā izrāde teātra vēsturē? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, atcerēsimies, kā veidojies teātris. It visās kultūrās – no reliģiskajiem rituāliem. Senajā Grieķijā Dionīsa svētkos izspēlēta šīs dievības bojā eja. Dionīsu simbolizējis upura āzis. Āža apraudāšanas dziesmas (τράγος (trágos, "āzis") + ᾠδή (ōidḗ, "dziesma") pamazām pārtapušas par traģēdijām τραγῳδῐ́ᾱ (tragōidíā), – izrādēm ar bēdīgām beigām. Trešajā dienā, svinot dievības atdzimšanu, jautrais gājiens komodos pamazām pārvērties par komēdijām – izrādēm ar komisku saturu un smiekliem.
21. martā pirmizrādi piedzīvos teātra trupas "Kvadrifrons" iestudējums "Nebiju. Nezinu. Neatceros". Izrāde balstīta latviešu kolaboracionista Viktora Arāja tiesas sēžu dokumentācijā, ko veidojis trimdas žurnālists Kārlis Štamers un kas 2020. gadā publicēti vēstures doktora Ulda Neiburga zinātniskajā redakcijā, informēja "Kvadrifrona" pārstāvji.
"Teātris ir skatītājiem. Un tas ir ļoti svarīgi! Ir skaidrs, ka skatītāju nevajag mācīt, audzināt – tas ir ļoti slikti! Bet vienlaicīgi viņu vajag tomēr veidot. Tu nedrīksti tikai paļauties, ātri konstatēt, uz ko skatītājs visātrāk "pavelkas", un tad ražot tikai to. Ceru, ka mēs nekad nenonāksim tādā situācijā, bet redzu šos bīstamos ceļus. Gribu repertuāra politikas balansu: lai mums ir arī iespēja runāt nopietni, efektīgi, jaudīgi, nebaidīties ne no kā. Tas tā lēnām te top visu acu priekšā," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" prāto režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs.
20. gadsimta sākumā akadēmiskās dejas žanrs šķietami bija sasniedzis savu virsotni. Tomēr gan jaunie horeogrāfi, gan dejotāji izjuta nepieciešamību meklēt jaunus dejas attīstības veidus. Un te uz dejas mākslas apvāršņa parādījās spilgta, grandioza figūra ar izsmalcinātu māksliniecisko gaumi un spēju tvert un dzīvē realizēt visneiespējamākās idejas. Tas bija ķeizariskās Krievijas mākslas pazinējs Sergejs Djagiļevs, kuram ir izšķiroša loma Eiropas un pasaules dejas mākslā.
Atjaunotajā Rīgas cirka arēnā viesosies starptautiski pazīstamais žonglieris Vess Pedens (Wes Peden) ar amerikāņu kalniņu tēmai veltīto izrādi "Rollercoaster". Viesizrādes Rīgas cirkā notiks no 9. līdz 11. martam, informēja cirka pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
