Kultūra / Skatuve
"Man vienmēr ir licies, ka teātrim ir jāspēj pastāvēt bez skatītāja – tādā nozīmē, ka teātrim ir jābūt tādam, ka cilvēks, kurš iet garām šai ēkai, zina, ka tur notiek kaut kas tik interesants, ka viņš gribētu tur ieiet un pa šķirbiņu paskatīties to izrādi. Varbūt nav neviena cilvēka zālē, bet tas teātris eksistē! Jo man ir svarīgi nevis apkalpot skatītāju un saukt viņu teātrī iekšā, bet runāt par lietām, kas viņu varētu ieinteresēt, kuras viņš gribētu sadzirdēt. Teātrim ir jābūt tādai vietai, kurā gribētos gar priekškara maliņu ielūrēt – paskatīties, par ko tad viņi šovakar runā? Kas viņiem tagad ir svarīgi? Jo, ja viņiem tas ir svarīgi, tad arī man tas būs svarīgi," intervijā teātra zinātniecei Ievai Strukai Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" uzsver Dailes teātra aktieris Artūrs Skrastiņš.
"Vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem?" – šo kanonisko frāzi pēcsvētku jaunajā sezonā sev uzdod ne viens vien amatierkolektīva dalībnieks un vadītājs. Ar spēcīgu apliecinājumu – ir dzīve arī pēc svētkiem – 20. janvārī Ķīpsalas hallē Rīgā tiksies 15 deju kolektīvi no dažādām Latvijas malām. Koncertā būs skatāmas gan nesen tapušas horeogrāfijas, gan skatuviskās tautas dejas klasika, kā arī dejas no pagājušās vasaras Deju svētku repertuāra.
Kāda būs latviešu skatuviskās tautas dejas nākotne, un kā to ietekmēs jaunā horeogrāfu paaudze? Horeogrāfs un tautas deju ansambļa "Teiksmas" mākslinieciskais vadītājs Jānis Ērglis paredz, ka dejā redzēsim arvien vairāk aizguvumus no mūsdienu dejas, savukārt horeogrāfe Dagmāra Bārbale atzīmē, ka horeogrāfiem ir gana brīvības, atkarībā no tā, cik viņi ir gatavi riskēt un uzņemties atbildību par to, ko rāda uz skatuves.
Pagājušā gada nogalē pārmaiņas piedzīvojusi Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) un festivāla "Homo Novus" vadības komanda: institūta un festivāla mākslinieciskās vadītājas pienākumus no austrāliešu kuratores Bekas Bergeres pārņēmusi viena no festivāla producentēm, kultūras kritiķe Santa Remere. Pēc trīs pasaules elpas piepildītiem gadiem Bergeres vadībā "Homo Novus" vēlas akcentēt ciešāku sadarbību ar vietējo kultūras vidi un sola arī turpmāk būt "visiem neērts, provocējošs un suģestējošs".
Dailes teātris gatavojas pirmizrādei – komēdijai "Pīters Pens saiet sviestā", kas būs jau otrais Lielbritānijas "The Mischief Theatre" izrādes iestudējums arī Latvijā. "Mischief" teātra lugas tiek izrādītas visur pasaulē, un viņu iepriekšējo godalgoto kases grāvēju "Izrāde, kas saiet sviestā" var redzēt gan Londonā, gan Ņujorkā, gan Rīgā.
"Varbūt arī tas ir mans patoss, ka es gribu šo profesiju atgriezt mākslai. Es negribu, lai mēs esam izpildītāji, negribu, lai esam tikai izklaidētāji… Jo tad cilvēks un viņa personība tiek atdots tukšgaitai," LTV raidījumā "Kultūrdeva" savos novērojumos un atmiņās dalās Indra Roga, kura teātra mākslas pasauli iepazinusi no visām pusēm – kā aktrise, režisore un asociētā profesore Latvijas Kultūras akadēmijā.
"Mans tēvs [režisors Anatolijs Efross – red.] piedzima 1925. gadā un nomira 1987. gadā, viņš visu dzīvi nodzīvoja pie padomju varas, nekā cita nebija. Un viņš pat tajos apstākļos darīja visu, lai būtu brīvs, lai nebūtu vergs. Darīja, cik spēja. Tāpēc man nez kādēļ liekas, ka, ja es būtu atgriezies... – bet tādas domas mani apmeklē katru dienu –, tad tā, pirmām kārtām, būtu nodevība attiecībā pret viņu," intervijā ziņu portālam Rus.LSM.lv Rīgā sacīja režisors Dmitrijs Krimovs, kurš 2022. gada februārī devās projām no Krievijas uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs.