Kultūra / Skatuve

Vairāk par šo tēmu

Ģertrūdes ielas teātrī tapusi izrāde «Mans līgums ar krēslu» par «sēdošā cilvēka realitāti»
Ģertrūdes ielas teātrī 28. decembrī plkst. 19.00 notiks ķermeniskas pieredzes "Mans līgums ar krēslu" pirmizrāde. To veidojusi horeogrāfe Sintija Siliņa sadarbībā ar dramaturgu Evartu Melnalksni, dejotāju Agnesi Bordjukovu, scenogrāfu Rūdolfu Bekiču, skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu un kostīmu mākslinieci Kitiju Geidāni, informēja teātra pārstāvji.
Izrāde ar karalisku mūžu – Dž. Dž. Džilindžera Liepājas teātrī iestudētā «Ragana»
"Ņem labu materiālu, paņem labus aktierus un vienkārši taisi augšā" – kā izrādās, taisni tik vienkārši režisors Dž. Dž. Džilindžers uzbūvējis izrādi "Ragana". Šis skatuves darbs Liepājas teātra Lielo zāli piepildījis vairāk kā 10 gadus. Izrāde tika nominēta 2010./2011. gada "Spēlmaņu nakts" balvai piecās kategorijās, un Inese Kučinska saņēma Gada aktrises titulu. Uzzinot, ka meža mājiņā dzīvojošie vīrs un sieva nodarbojas ar kontrabandu, jaunais robežsargs nolemj viņus atmaskot. Vīra mudināta, sieva nolemj robežsargu savaldzināt. Izrādes vienkāršais sižets kalpo par pamatu īstiem aktiermākslas svētkiem. Lomās – Inese Kučinska, Egons Dombrovskis un Kaspars Gods. Raidījumā "Teātris.zip" izrādes tapšanu atceras Dž. Dž. Džilindžers, Inese Kučinska un Kaspars Gods.
Ekstrēmais teātris. Kā remonta un birokrātijas sarežģījumus pārvar Valmieras Drāmas teātris
"Mums 2023. gada septembrī ir simtgade. Kad ''[Valsts] nekustamajiem īpašumiem'' saku: bet ko tad man darīt ar šo simtgadi? Viņi saka: nu svinēsiet simtu pirmo. Tas ir tas, ko biroju cilvēki, ierēdņi savā galvā nekad nevar salikt kopā, ka ir tās emocionālās lietas," remontdarbu emocionālo pusi raksturo Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze. Kaut arī teātra ēka jau daudzus mēnešus ir remontā, teātris šogad nebeidz pārsteigt un iepriecināt ar spēcīgiem iestudējumiem, saņemtas vairākas "Spēlmaņu nakts" nominācijas un balvas.
Labais balagāns. Latvijas leļļu teātrī tapusi izrāde pieaugušajiem «Bez morāles. Ar lellēm»
"Šīs izrādes ietvaros mēs paši vēlamies tā forši izdauzīties un saprast, ko mēs varam un kā mēs varam izdarīt. Izrādē izmantojam gandrīz visus iespējamos leļļu paņēmienus [..] Izmantojam arī parastu, atklātu aktierspēli, tadā veidā visu samiksējot kopā, uztaisot tādu milzīgu, lielu balagānu – labā vārda nozīmē," par Latvijas Leļļu teātrī tapušo vērienīgo izrādi pieaugušajiem jeb politiski erotisko kabarē "Bez morāles. Ar lellēm" saka Mārtiņš Eihe.
Teātris izgaismo sāpīgās vietas sabiedrībā. Saruna ar producenti Jevgeņiju Šermeņevu
Teātris caur emocijām izgaismo sāpīgās vietas sabiedrībā, uzskata producente Jevgeņija Šermeņeva: "Es mīlu tādu teātri. Es nemīlu teātri, kas cenšas uzlīmēt pa virsu kaut kādu līmlenti, lai liktos, ka viss ir ļoti skaisti un gludi." Viņa, baidoties no represijām pret kultūras jomā strādājošajiem, pirms astoņiem gadiem no Krievijas pārcēlās dzīvot uz Latviju un šobrīd kā teātra producente strādā Baltijas valstīs. Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sarunā – par teātra un politikas saistību, "Spēlmaņu nakts" izvēlēm un Latvijas sabiedrības diskusijām.
Kuldīgā pirmizrādi piedzīvo režisores Lienas Šmukstes iestudējums «Kaimiņš»
Divu kaimiņu nesteidzīga saruna par ikdienišķām lietām – tāda ir sižetiskā līnija Pāvela Prjažko lugas "Kaimiņš" iestudējumam. Izrādes režisorei Lienai Šmukstei lugas forma šķitusi kā labs skaņdarbs, tāpēc piesaistījusi viņas uzmanību. Lomās redzam aktierus Ģirtu Krūmiņu un Emīlu Krūmiņu. Tā kā Ģirts Krūmiņš nu kļuvis par kuldīdznieku, tad arī visiem, kas vēlējās šo iestudējumu redzēt pirmie, bija jādodas uz Kuldīgu.
Nekur nav tik labi kā mājās – Daugavpils teātrī Brigaderes «Sprīdītis» iestudēts latgaliski
Annas Brigaderes pasaku luga "Sprīdītis" Daugavpils teātrī 6. decembrī pie skatītājiem nāks jaunās skaņās un ietērpā, un ar latgalisku nosaukumu –"Spreideits". Šī pasaku luga par to, ka nekur nav tik labi kā mājās, uz teātra skatuves latgaliski izskanēs pirmo reizi. "Annas Brigaderes radītā Sprīdīša laimes meklējumi ir labi zināmi gan lielajiem, gan mazajiem, savukārt jaunais skanējums ietērps tos latgaliešiem raksturīgā sirds siltumā un dzīvespriekā," par izrādi saka tās veidotāji.
Saskarties ar pasauli. Ģertrūdes ielas teātra izrāde «Āda»
"Kaut kā mēs pa tām idejām nedaudz mētājāmies, un tad ļoti labi bija tas, ka Helsinku festivāls "Baltic Circle" mūs uzaicināja uz dramaturģijas laboratoriju. Tieši Helsinkos mēs daudz konkrētāk nonācām pie "Ādas" – pie nosaukuma un pie veida, ka caur ādu mēs varētu runāt par cilvēku attiecībām, par to, ka mēs kādu sev pielaižam klāt vai arī ka bez ādas mēs jūtamies ļoti neaizsargāti," Ģertrūdes ielas teātrī visilgāk spēlētās izrādes "Āda" sākotni atceras režisors Andrejs Jarovojs. Iestudējums tekstu darinājusi Inga Gaile. Pēc analoģijas ar Bībeles mītu par Ādamu un Ievu "Āda" stāsta par vīrieša un sievietes attiecībām sarežģītā un urbānā pasaulē. Ļoti jūtīga, poētiska un muzikāla izrāde ar aktieriem Ivaru Krastu un Antu Aizupi. Raidījumā "Teātris.zip" šo skatuves darbu vairāk stāsta Andrejs Jarovojs, Anta Aizupe un Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova. 
Noticēt Ziemassvētku brīnumam šogad aicina Liepājas Leļļu teātris
Noticēt Ziemassvētku brīnumam šajos Ziemassvētkos aicina Liepājas Leļļu teātra režisore un lugu autore Lelde Kaupuža. Jaunākais autores darbs "Puika, kurš neticēja Ziemassvētkiem" šobrīd jau nonācis pie mazajiem skatītajiem. Izrādes galvenais varonis mēģina pierādīt, ka brīnumi neeksistē. Stāsts gan nebūs par svētku noliegumu, bet gan par īstās svētku nozīmes atrašanu.
VIDEO: «Latvijas Nacionālajam baletam 100» galā koncerts
Latvijas Nacionālā baleta trupas pirmā izrāde, kas tika iestudēta pilnā apjomā, bija "Veltīgā uzmanība" 1922. gada 1. decembrī. 2022. gada rudenī mūsu balets ar plašu programmu atzīmē savu simtgadi, kuras kulminācija būs galā koncerts "Latvijas Nacionālajam baletam 100".
Gadsimts vai viens mirklis? Latvijas Nacionālajam baletam – 100
Svinot Latvijas Nacionālā baleta simtgadi, klajā nākusi grāmata "Gadsimts vai viens mirklis?" ar atskatu uz Latvijas Nacionālā baleta vēsturi, īpaši pievēršoties pēdējai desmitgadei. Grāmatā iekļauts bagātīgs foto materiāls – gan vēsturiski izrāžu attēli, gan šogad tapušas mūsdienu mākslinieku fotosērijas. Grāmatu ievada intervija ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani. Tai seko operas vēsturnieka Mikus Čežes atlasīto vēsturisko fotogrāfiju sērija "Latvijas Nacionālā baleta kustība laikā", kas lasītāju izved cauri vēsturei no pašiem pirmsākumiem 1922. gadā līdz 2012. gadam. Grāmatas otrajā nodaļā "Latvijas Nacionālā baleta iestudējumi 2013–2022" iekļauts izvērsts atskats uz aizvadīto desmit gadu jauniestudējumiem. Andra Tones, Agneses Zeltiņas, Kristapa Kalna, Oleksandras Zluņicinas un Jāņa Ķera radītās izrāžu fotogrāfijas papildina īsas intervijas ar horeogrāfiem, baletdejotājiem, diriģentiem un citiem izrāžu veidotājiem.
Spēcīgs, dažāds, varošs. Latvijas baleta simtgadē – saruna ar Aivaru Leimani
Spēcīgs, dažāds, varošs, dažādus stilus apguvis – tā Latvijas Nacionālo baletu raksturo tā mākslinieciskais vadītājs, horeogrāfs Aivars Leimanis. Šogad tiek atzīmēta baleta simtgade gan ar krāšņu Galā koncertu opernamā, gan Latvijas baletam veltītas grāmatas izdošanu. Sarunā raidījumā "Kultūrdeva" atskatāmies mūsu baleta vēsturē un ieskatāmies tā tagadnē.

Svarīgākais šobrīd