Kultūra / Kultūrtelpa
Ērģeļmeistara darbu padomju laikā apgrūtināja vesela virkne ierobežojumu: nebija iespējas iegādāties kvalitatīvus materiālus un detaļas, ērģeles baznīcā pat tika apzināti postītas kā ateisma kampaņas sastāvdaļa – smagākais zaudējums ir Lestenes baznīcas ērģeles; lieli projekti bija jāsaskaņo ar Maskavu, tostarp arī Rīgas Doma "Walker" ērģeļu restaurācija, kuru 1984. gadā izcili pabeidza "Flentropp" firma Nīderlandē. Bet tikai retajam būs zināms, kā tomēr nonāca līdz līguma slēgšanai ar šo firmu.
Pazīstamais Krievijas kino un teātra aktieris Artūrs Smoļjaņinovs kļuva par vienu no tiem, kurš 2022. gada pavasarī nespēja klusēt un samierināties ar Kremļa režīmu. Viņš publiski kritizēja Kremļa rīcību, bet pēc tam bija spiests pamest Krieviju un sākt visu no sākuma Latvijā.
Medicīnas vēstures muzejā diskutēs par iekļaujošu kultūras piedāvājumu – kā vizuālās mākslas izstādes ļaut pieredzēt arī neredzīgiem cilvēkiem vai mūzikas norises cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Atbildes uz šiem jautājumiem īslekcijās un praktisku risinājumu prezentācijās meklēs Latvijas augstskolu absolventi, lai kartētu kultūras pieejamību Latvijā. Pasākums noritēs nākošnedēļ.
Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība opozīcijā esošās Nacionālās apvienības virzīto likumprojektu uzskatīja par pēdējo iespēju novērst draudošo Stūra mājas ekspozīcijas slēgšanu nākamā gada maijā. Ceturtdien, 30. novembrī, Saeima pēc "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva ierosinājuma noraidīja likumprojektu, ar kuru tiktu garantēta nauda Būvniecības valsts kontroles biroja konstatētās bīstamības novēršanai Stūra mājā, lai tā nebūtu jāslēdz publiskai piekļuvei.
Svētdien, 3. decembrī, pulksten 16.00 Rātslaukumā un pulksten 17.00 Doma laukumā iedegs Rīgas Ziemassvētku egles. Pirmajā adventē izskanēs arī vairāki Ziemassvētku koncerti, informēja Rīgas pašvaldībā.
Latvijas radio 6 – LU "Radio Naba" 1. decembrī ar īpašu programmu tiešajā ēterā svinēs pastāvēšanas 21. gadadienu. Visas dienas garumā radio un video tiešraidēs būs dzīvās mūzikas koncerti, dzejas lasījumi, sarunas un intervijas ar īpašiem viesiem, un klausītājiem būs iespēja piedalīties interakcijās. Savukārt dienas noslēgumā klātienē visi aicināti doties uz muzikālās apvienības "Čipsis un Dullais" koncertvakaru "Zelta večuki" un jaunākās plates atvēršanas svētkiem koncertzālē "Palladium".
Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas institūcijas iesniegušas kopīgu nomināciju UNESCO starptautiskajam reģistram "Pasaules atmiņa", rosinot tajā iekļaut no Sibīrijas nosūtītās, gulagā rakstītās vēstules uz bērza tāss (1940–1965), informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijā.
Vecākais muzejs Baltijā un viens no senākajiem publikai atvērtajiem muzejiem Eiropā – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs – šogad atzīmē 250 gadu jubileju. Par godu svinībām notiek virkne pasākumu. 29. novembrī muzejā atklāta jauna nodarbību telpa – "Himzela klase" un prezentēta unikāla dizaina monēta "Gaismas staru vēdeklis".
Viena no nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsētām būs Austrijas novads Zalckammergūta. Šis gods reģionam, nevis konkrētai pilsētai, piešķirts pirmo reizi.
Ministru kabinets 28. novembra sēdē lēmis 2024. gadā budžetā piešķirt papildu 3,81 miljonu eiro Kultūras ministrijas prioritātēm. Valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojuma palielināšanai ir paredzēti 2,09 miljoni eiro, Dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformas uzsākšanai — 1,22 miljoni eiro, un 500 000 eiro papildu finansējums ir atvēlēts sakrālā mantojuma programmas īstenošanai, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji.
Liepājā "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" komanda plāno sadarboties ar dažādu valstu māksliniekiem – gan no Eiropas, gan Dienvidamerikas un Āfrikas. Arī sadarbībai ar Japānu iezīmētas ciešākas saites, un šajās dienās Liepājā, Dienvidkurzemē un Kuldīgā viesojas "EU-JapanFest" Japānas komitejas ģenerālsekretārs Šuji Kogi.
Pirms valsts svētkiem Valmieras novadā skaļu rezonansi radīja ziņa, ka paredzēts likvidēt desmit kultūras iestādes. Lai arī neilgi pēc izskanējušās informācijas kultūras iestāžu darbinieki saņēma mierinošāku skaidrojumu, ka ne visos gadījumos ir runa par likvidāciju, bet reorganizāciju, divas bibliotēkas un divi kultūras nami tiešām tiks slēgti. Vienā no tiem plāno ierīkot spa centru.
Viena no spilgtākajām laikmeta personībām, kuras izpratne par pieminekļu aizsardzību apvienojumā ar spēcīgu intuīciju pārsniedza tā laika ierastās robežas, bija Cēsu Vēstures un mākslas muzeja zonas Kultūras pieminekļu aizsardzības sektora vadītāja (vēlāk muzeja kultūras pieminekļu nodaļas vadītāja) Dace Puķīte (1942–2001).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
