Kultūra / Kultūrtelpa
Vai zini, ko rīdzinieki dziedāja 19. gadsimta pirmajā pusē? Vai pat precīzāk – gubernatora Filipo Pauluči (Filippo Paulucci) laikā (1812–1829)? Nu, rīdzinieki jau arī tolaik bija dažādi, visādi, atšķirīgi, bet kodolu pavisam droši veidoja vācu pilsoniskās aprindas un lēnām aizejošā aristokrātija.
1. janvāris ir diena, kad Latvijas Radio 3 "Klasika" svin dzimšanas dienu, šogad – jau divdesmit astoto. Ik gadu šajā dienā, stundas ceturksni pirms Jaungada koncerta tiešraides no Vīnes "Musikverein" Lielās zāles, "Klasikas" direktore, muzikoloģe Gunda Vaivode rezumē aizvadītajā gadā paveikto, atklāj programmas jaunumus jaunajā gadā un iezīmē būtiskās daļas, kas saglabājamas un turpināmas.
Runājot par kultūru Vidzemē, prātā nāk Sigulda, Cēsis, Valmiera, lielās pilsētas ar koncertzālēm, plašu kultūras piedāvājumu, teātri, tomēr nevienai no šīm pilsētām nav oficiāla statusa "kultūras pērle". Turpretī mazajai Rūjienai, Vidzemes ziemeļos, Valmieras novadā gan. Sacenšoties starp 12 Baltijas jūras reģiona pilsētām, Rūjiena 2024. gadā būs viena no četrām Baltijas jūras reģiona pērles titula saņēmējām.
Ojārs Vācietis Pārdaugavā Ojāra Vācieša ielā 19 (toreiz – Lielajā Altonavas ielā) dzīvoja no 1960. gada līdz mūža pēdējai dienai 1983. gadā. Viņš mīlēja šo māju.
Izskaņai tuvojas 2023. gads. Krāšņie svētku koncerti izskanējuši, un pienācis brīdis gada muzikālo iespaidu savirknēšanai.
"Vienmēr tiek apgalvots, ka Versaļa ir varas un varenības vieta, kas radīta, lai atstātu iespaidu uz visu pasauli. Tā, protams, ir daļa no Versaļas lomas, bet ne vienīgā. Pilij piemīt vēl kas daudz svarīgāks. (..) Uzskatu, ka Versaļa ir pētniecības, dzejas un filozofijas vieta, un tas ir daudz vairāk par lielākās pils statusu, kurai ir viskrāšņākais zelts un vislielākie dārzi. Kaut gan arī tā, protams, ir taisnība. Strūklakām bija jābūt visaugstākajām un parkam – vislielākajam. Tomēr Versaļa – tas pirmkārt ir filozofijas jautājums," ekskluzīvā intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" uzsver Versaļas Nacionālā muzeja un Trianonas piļu direktors Lorāns Salomē (Laurent Salomé).
Daugavpilī šogad reorganizētas kultūras iestādes. Jau pavasarī šaubas par pašvaldības nodomiem Daugavpils cietokšņa pārvaldības maiņā pauda pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tagad kārta pārmaiņām pienākusi Kultūras pilij. Koncertzālei nomainīts vadītājs, un iecerēts remontēt zāli, lai tajā varētu rādīt arī kino.
Valmierā viens no galvenajiem aizvadāmā gada notikumiem ir šovasar atklātais Valmieras pils kultūrvides centrs un tajā izveidotā ekspozīcija "de Woldemer". Šī ekspozīcija ar mūsdienīgu dizainu un tehnoloģiju palīdzību aizved stāstā par seno Valmieru, laužot ierasto priekšstatu par vēstures ekspozīcijām muzejā. Gada nogalē ekspozīcija "de Woldemer" saņēma arī balvu kā "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".
Latvijas sabiedrība veido jauno ideoloģisko meikapu. Tā aizvadītā gada notikumus saistībā ar vēstures pārskatīšanu un visa krieviskā izskaušanu no mūsu ikdienas vērtē LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Process, kas aizsākās pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, būs ilgs. Komunikācijas pētnieks prognozē, ka būs vajadzīgas trīs četras paaudzes, lai ar padomju atstāto mantojumu tiktu galā.
Šajā laikā, kad no saules lēkta līdz rietam ir vien knapas septiņas stundas un tās pašas nereti paiet zem pelēku mākoņu vāka, acis īpaši meklē gaismu. Tāpēc gada tumšākie mēneši ir gaismas uzvedumu triumfa laiks. Covid-19 pandēmija, Krievijas karš Ukrainā un pastāvīgā tehnoloģiju attīstība ietekmējusi gan cilvēku paradumus masu pasākumu apmeklējumā, gan pašu pasākumu estētiku. Lai gan virknē pilsētu šogad atgriezusies tradicionālā svētku uguņošana, arvien populārāki kļūst arī dažādi citi gaismas uzvedumi, lāzeru un dronu šovi, ienesot plašāku krāsu paleti kopējā izklaides piedāvājumā.
Grandiozi Vispārējie Latviešu dziesmu svētki, ar kuriem atzīmējām jau simtpiecdesmito šīs UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautās tradīcijas gadadienu. Prestižā britu žurnāla ‘‘Gramophone" balva izcilajam profesionālajam kolektīvam – Latvijas Radio korim. Pēc metu konkursa uzvarētāja nosaukšanas beidzot reālas aprises ieguvusi arī ilgi gaidītā Filharmonijas būve Rīgā. Bet ar šīm muzikālās dzīves virsotnēm gada ievērojamāko kultūras notikumu uzskaitījums vēl nav izsmelts.
Visu laiku visaugstākā gaismu instalācija "Ziemas Gaismas dārzs. Trejdeviņi" aizvien apskatāma Rīgā – Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Instalācija muzeja apmeklētājiem priecē acis, un milzīgais lāzers tematiski simbolizē garo pupu no latviešu pasakām un teikām par sērdienītes ceļu uz debesīm.
Kas nozīmīgs, spilgts, negaidīts un izcils noticis kultūrā šā gada 12 mēnešos? Kuru teātra pirmizrādi mēs neaizmirsīsim vēl ilgi, kurš rakstnieks un mūziķis mūs pārsteidza visvairāk, un par kuru no Dziesmu un deju svētku notikumiem mēs strīdēsimies vēl līdz nākamajiem svētkiem?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
