Kultūra / Kultūrtelpa
Grosvaldi#1919. Oļģerdam piešķir īpaši atbildīgu amatu, Margarēta jūtas iemīlējusies
Jūlija pirmā nedēļa ir trauksmaina, Oļģerdam tiek piešķirts īpaši atbildīga amats Latvijas legācijā Parīzē, Džo un Margarēta savās vēstulēs apsveic brāli. Margarēta raizējas par Džo kāju un uzmundrina Oļģerdu, kam arvien daudz darba, atzīstoties, ka Londonā jau neiet labāk. Tomēr Margarēta ir maķenīt aizvainota uz Oļģerdu, kurš pārmet, ka nav atsūtījusi papirosus un izvirza savas versijas par Margarētai piedāvāto darbu pagaidu valdībā Liepājā. Nav noslēpjams, ka Margarēta jūtas iemīlējusies, priecājas, ka nav nosūtīta uz Liepāju, iekārtojas jaunajā istabiņā sūtniecībā un slimnīcā apciemo Džo, kad vien iespējams. Džo savukārt ir apmierināts, ka elektriskā masāža palīdz kājai. 
Kamermūzikas festivāls «Sansusī» paplašina žanrisko piedāvājumu
Alternatīvais kamermūzikas festivāls “Sansusī” notiks augusta otrajā nedēļas nogalē, 9. - 11. augustā, Susējā. Tajā līdzās akadēmiskajai un pasaules mūzikai varēs apmeklēt arī teātra un dejas izrādes. Festivāla īpašo noskaņu rada laikmetīgās mākslas parādību un dabas ciešā mijiedarbe, norāda festivāla rīkotāji.
Nacionālais simfoniskais orķestris ceļ trauksmi par Lielās ģildes katastrofālo stāvokli
Trauksmi par Lielās ģildes stāvokli ceļ Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), kas vienā no senākajām Rīgas koncertzālēm mitinās kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus. Orķestra darbinieki saka, nav jānotiek traģēdijai, lai atrastu naudu kapitālajam remontam. Šobrīd kā vienīgo izeju orķestranti redz novirzīt Lielajai ģildei piecus miljonus no koncertzālei paredzētā Eiropas struktūrfondu finansējuma.
Nedēļas nogalē pirmo reizi notiks Vēsturisko dārzu dienas
„Ja piļu un muižu atjaunošanas gaitu desmit ballu sistēmā varētu vērtēt ar trijnieku vai četrinieku, tad vēsturisko pils dārzu atjaunošanu ar atzīmi mīnus desmit,” – tik skarbi situāciju Latvijā raksturo viena no jomas speciālistēm, Jaunauces pils pārvaldniece Inese Balcere. Viņa ir gandarīta, ka pēc dedzīga šīs jomas entuziasta Jura Zviedrāna iniciatīvas šīs nedēļas nogalē Latvijā pirmo reizi notiks Vēsturisko dārzu dienas. Tajās savas durvis vērs 25 Latvijas muižas un pilis, lai iepazīstinātu ar saviem dārziem apmeklētājus un dalītos pieredzē ar kolēģiem.
Iepazīsti Latvijas kultūrvietas: Kultūras centrs «Siguldas devons»
Sabiedrisko mediju gada balvai “Kilograms kultūras” pieteikts pērnā gada rudenī atklātais kultūras centrs “Siguldas devons”. Pārbūvētā pagājušā gadsimta 60. gadu ēka kļuvusi ne tikai plašāka un modernāka, bet arī daudzfunkcionālāka un ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkota. Kultūras centra plašajās telpās vēl tikai rodas jaunas tradīcijas, kas turpmāk papildinās Siguldas kultūras pasākumu kalendāru
Ceturtais Muzeju simpozijs Ziedoņa muzejā veltīts muzejizglītībai
Jau ceturto reizi 1. jūlijā, Imantdienā, Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos notiek ikgadējais Muzeju simpozijs. Šogad tas ir veltīts izglītības tēmai un darbam ar jauniešiem. Savukārt 12. jūlijā Imanta Zierdoņa fonds "Viegli" aicina uz brīvdabas koncertu "Kartupeļu ziedonis".
Dikļos svin pirmo dziedāšanas svētku 155 gadu jubileju
Šogad aprit 155 gadi kopš pirmās dziesmu dienas jeb dziedāšanas svētkiem Dikļos, kas ir arī aizsākums Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā. Jubileju svētdien Dikļos atzīmēja ar vairākiem koru koncertiem. Dikļu baznīcā – vietā, kur par mācītāju kalpoja Juris Neikens, kurš aicināja latviešus dziesmu dienai, uzstājās Vašingtonas Universitātes koris, bet turpinājumā Neikenkalna dabas koncertzālē dziedāja kori no Vidzemes un Rīgas. 
Grosvaldi#1919. Margarēta meklē mājvietu, un tiek izgatavots Latvijas karogs
Jūnija beigas gan Parīzē, gan Londonā paiet ļoti aktīvi, dažādu notikumu pilnas. Margarēta ir jaunas dzīvesvietas meklējumos, jo māte ar māsu dodas no Londonas prom, kā arī raksta, ka “šausmīgi daudz darba”. Jāzeps joprojām dzīvo neskaidrībā par kāju un gaida vizīti pie Londonas slavenākā ārsta, taču priecājas, ka brīvdienās var apciemot ģimeni, kā arī veltīt laiku zīmējumu izgatavošanai, jo “lazaretē ļoti traucē citi pacienti”. Parīzē Latvijas delegācijā tiek runāts gan par naudas, pārtikas un ieroču aizdevumiem no rietumvalstīm, gan arī par keramikas darbu iegādi telpu dekorēšanai. Nedēļas centrālais notikums viennozīmīgi ir Versaļas līguma parakstīšana, kam par godu tiek līksmots gan Londonā, gan Parīzē, un Margarētas dienasgrāmatā lasāms par to, ka no paklāja un dvieļa viņi izgatavojuši Latvijas karogu.
Jubilārs Jānis Peters: Gribu būt vienkārši lasāms dzejnieks
30. jūnijs ir Jāņa Petera 80. dzimšanas diena. Viņš pats smej, ka noteikti nevadot pensionāra cienīgu dzīvi: "Ja es būtu pensionārs, varētu tikai gulēt – es gan vēlu ceļos, kaut kā esmu kļuvis par pūci. Bet strādāju katru dienu. Reizēm dzejoli nepabeidzu – uzrakstu vienu rindu, bet uzskatu, ka esmu strādājis." Latvijā drīzumā klajā nāks jau divpadsmitais Petera dzejoļu krājums un "Klasikā" izskanējušo eseju krājums, bet Maskavā tieši šobrīd tiek izdota viņa dzejas izlase ar skaistu nosaukumu - "Kā dūmi no saksofona".
Sarunu festivāla «Lampa» VIDEO: Taisnības kultūršoks
Henrieta Verhoustinska sarunu festivālā "Lampa" uz skatuves “Prožektors” sestdien, plkst. 15.30 vada sarunu par pēdējā gada aktuālāko nesenās vēstures tēmu Latvijā - Valsts Drošības komitejas (VDK ) kartotēkas jeb tā saukto Čekas maisu publicēšanu.
Burovs rosina koncertzālei domātos 23 miljonus ES naudas ieguldīt Mežaparka estrādē
Kamēr valdībā turpinās šķietami bezgalīgas diskusijas par to, kur un par kādu naudu celt Rīgas koncertzāli, aizkulisēs jau sākušās sarunas par projektam iecerētās 23 miljonu Eiropas fondu naudas sadali citiem objektiem. Tā kā apguves termiņš beidzas jau pēc divarpus gadiem, bet lēmuma par koncertzāli aizvien nav, pašvaldība rosina to ieguldīt Mežaparka estrādē. Daļa no šīs naudas varētu tikt arī sliktā stāvoklī esošās Lielās ģildes remontam.
Mūziķi zibakcijā: Mums apnikusi gumijas stiepšana koncertzāles un atalgojuma jautājumā!
Par lielāko risku zemā atalgojuma un akustiskās koncertzāles trūkuma apstākļos mūziķi Latvijā uzskata varbūtību, ka daudzi talantīgi mūziķi savu profesiju pametīs vai arī dosies strādāt ārpus Latvijas, savukārt jaunie talanti, izgājuši pilnu apmācības ciklu par mūsu valsts nodokļu maksātāju naudu, savu karjeru jau no paša sākuma saistīs ar ārzemēm. Šādas pesimistiskas prognozes izskanēja 27. jūnijā rīkotajā zibakcijā. 
Jaunākie
Interesanti