Kultūra / Kultūrtelpa
Apmeklētājiem durvis ver Memoriālo muzeju apvienības muzeji
Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma Memoriālo muzeju apvienības 10 muzeji atkal ver durvis apmeklētājiem, aicinot ciemoties rakstnieku, mākslinieku un sabiedrības darbinieku memoriālajās telpās un dārzos, medijus informē Memoriālo muzeju apvienībā.
Zināmi gada balvas kultūrā «Baltais zvirbulis» saņēmēji
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvas kultūrā “Baltais zvirbulis 2019” pasniegšanas ceremonija šogad notiks televīzijas raidījuma formātā. 20. maijā ''Rīga TV 24'' skatītājiem būs iespēja redzēt sižetus par daudziem nozīmīgiem aizvadītā gada kultūras notikumiem un kultūras nozares personībām, medijus informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Latvijas muzeji atsāk darbu
#TiekamiesTagad - ar šādu saukli savu darbu atsāk muzeji, kas līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu atkal gatavi uzņemt apmeklētājus. Cilvēkiem būs jāievēro fiziskā distancēšanās un citi piesardzības pasākumi. Īpaša kārtība būs arī Nacionālās bibliotēkas apmeklētājiem.
Kuldīgā – virtuālas Muzeju nakts ekskursijas
Kuldīgā jau bija ierasts, ka Muzeju naktī durvis vēra vai visa pilsēta. Tā kā pasākums šogad notikt nevarēja, iedzīvotājiem tika piedāvāts ekskursijās doties virtuāli. Cilvēki varēja dodoties vēstures līkločos pa Pilsētas dārzu, kā arī iepazīt Kuldīgas rātsnama simtgadīgā arhīva un fasādes pulksteņa stāstus. 
Latgalē sācies Maija dziedājumu laiks
Latgales katoļu tradīcijā maijs tiek dēvēts par Dievamātes mēnesi un vairākos Latgales novados norisinās Maijā dziedājumi jeb Jaunavas Marijas godināšanas rituāls. Vairāk nekā 200 gadu seno tradīciju, lielākoties piekopj vecākā paaudze, kas cenšas to saglabāt un nodot mantojumā. Arī Rēzeknes novada Ozolaines pagasta sievas ik gadu pulcējās pie pagasta krucifiksiem, lai kopīgi skaitīt līgšanas un skaitīt rožu kroni.
Brīvdabas muzeju līdz jaunam konkursam vadīs Vēstures muzeja direktors Radiņš
Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora pienākumu izpildītāju iecelts Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, to Latvijas Radio uzzināja Kultūras ministrijā. Aprīļa beigās no amata tika atbrīvota līdzšinējā Brīvdabas muzeja direktore Ilze Millersone, kuras darbībā Kultūras ministrija saskatīja virkni pārkāpumu. Tagad uz direktora vietu tiks sludināts atklāts konkurss, bet līdz tam direktora pienākumus pildīs Radiņš, kurš vienlaikus turpinās vadīt arī Nacionālo vēstures muzeju. Sarunā ar Latvijas Radio Arnis Radiņš uzsvēra, ka neplāno muzejā veikt radikālas pārmaiņas, un nav arī runas par Brīvdabas muzeja pievienošanu vēstures muzejam.
Par mākslu, cirvi un politiku. Atklāta saruna ar LMA rektoru Kristapu Zariņu
Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) klusums ir tikai šķietams – Covid-19 it visā ieviesis savas korekcijas, un daudzas darbības notiek virtuālajā vidē, taču vairāk par pandēmijas izraisītajām blaknēm gleznotāju, LMA profesoru un šīs augstskolas rektoru Kristapu Zariņu satrauc politiķu rosinātās pārmaiņas.
LKA profesore: Tuvākajos gados nāksies asināt argumentus, kāpēc kultūrai jābūt prioritāšu sarakstā
Vai kultūras nozare un tajā strādājošie atkal izrādīsies pastarīši naudas sadalē pandēmijas skarto nozaru vidū? To redzēsim tuvākajās nedēļās, kad varas gaiteņos lems par Kultūras ministrijas prasīto 32 miljonu eiro atbalstu nozarei. Argumentācijas karā par to, kam un kāda palīdzība pienākas visvairāk, liela nozīme ir skaitļiem un faktiem. Te savu ieguldījumu nolēmusi sniegt Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), kas savas trīsdesmit gadu jubilejas noskaņās sākusi nozares institūciju un radošo personu aptauju par Covid-19 un ārkārtas stāvokļa līdz šim radīto ietekmi uz kultūras nozari.
Liepājā izsludina projektu konkursu kultūras un mākslas nozaru atbalstam
Lai Liepājā nodrošinātu kultūras notikumu nepārtrauktību valstī noteikto ierobežojumu laikā un finansiāli atbalstītu kultūras projektu īstenošanu dažādās kultūras un mākslas nozarēs, Liepājas Kultūras pārvalde no 14. maija izsludina pieteikšanos projektu konkursam, medijus informē pārvaldes pārstāvji.
«Hanzas perons» aicina piedalīties starpdisciplinārā mākslas projektā «Turpinājums»
Kultūrtelpa “Hanzas perons” un laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērija “Pārmija” aizsāk jaunu starpdisciplināru mākslas projektu “Turpinājums”, medijus informē “Hanzas perona” pārstāvji. Laikā, kad pasākumu norise ir būtiski ierobežota, projekta autori vēlas radīt apstākļus jaundarbu tapšanai ar nolūku sarūpēt skatītājiem jaunus un kvalitatīvus projektus tad, kad situācija būs piemērotāka klātienes notikumiem.
Mākslas pavasaris – Eiropā pamazām darbu atsāk kultūras iestādes
Latvijā līdz ar 13. maiju darbu pakāpeniski atsāk muzeji, bibliotēkas un citas kultūras iestādes. Arī citviet Eiropā kultūras iestādes pamazām sāk vērt durvis apmeklētājiem vai vismaz plāno to darīt. Piemēram, Berlīnē, Muzeju salā, atvērti pirmie trīs muzeji, bet Spānijā kā viens no pirmajiem darbu atsācis Santandēras mākslas centrs.
Paši ar savu smaržu. Garšīga saruna ar «Braku» saimnieci Annu Kuzinu
"Latvietis jau nav atradināms ne no rupjmaizes ēšanas, ne sviesta, kārtīga speķa, sautētiem kāpostiem un arī Blaumaņa – tas viss kaut kā iet kopā," saka literatūrzinātniece Anna Kuzina, kuras darba mūžs jau kopš 1978. gada saistīts ar Rūdolfu Blaumani. Rakstnieka memoriālajā muzejā "Braki" novadītas neskaitāmas ekskursijas, bet brīvos brīžus Kuzinas kundze atvēlējusi Blaumaņa dzīvei, daiļradei un valodai veltīto grāmatu rakstīšanai. Nule viņai piešķirts Atzinības krusts, un tas ir lielisks iemesls, lai dotos pie Annas uz viņas mīļajiem "Brakiem", kur putni šobrīd dzied kā traki, bet vasaras vidū liepas smaržos tā, ka galva reibs.
Dzīvas vērtības, ar kurām lepoties. Aicina apzināt nemateriālo kultūras mantojumu
Līdz 31. maijam Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina apzināt un pieteikt nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, ar kurām papildināt jau esošo sarakstu, kas Latvijā tiek veidots kopš 2017. gada. Šobrīd sarakstā ir 19 vērtības, to skaitā tādas daudziem Latvijā zināmas tradīcijas un prasmes kā Dziesmu un Deju svētki, Carnikavas nēģu ķeršana, Siguldas spieķa darināšana un knipelēšanas prasme.
Setu karalis Reins Jervelills: Gribētos, lai setu kultūra būtu dzīva, nevis muzeja relikvija
Seti ir neliela etniska grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā un Krievijā pie abu šo valstu robežas. Lai rūpētos par savas kultūras saglabāšanu, kopš 1994. gada seti ir iesākuši tradīciju – katru gadu viņi ievēl savu karali. Par to, kā tas notiek un kāda ir karaļa loma, Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumam “Etnovēstis” bija iespēja noskaidrot, satiekoties ar šā brīža setu karali Reinu Jervelillu (Rein Järvelill). Sarunā uzzinām arī par viņa radošajām izpausmēm mūzikā.
Jaunākie
Interesanti