Kultūra / Kultūrtelpa
Svētki tuvojas straujiem soļiem, un pasākumu karuselis uzņem apgriezienus. Rīgas vietvara aicina lēkt iekšā svētku virpulī un izbaudīt Rīgas krāšņo un skanīgo svētku programmu, sagaidot Trešo adventi. Programmā – tikšanās ar rūķiem, vairākiem Ziemassvētku vecīšiem un vienu Sniega māti, koncerti baznīcās un pilsētvidē, kā arī sportiski pasākumi visai ģimenei.
Gandrīz piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu termiņa atklāts Rīgas pils konvents (kastela). Pils kastelas atjaunošanas projekts tika iesākts 2020. gadā, un rekonstrukcija veikta, saglabājot viduslaiku elementus. Rīgas pils telpas no 1920. gada ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturiskā mājvieta, un no nākamā gada tas beidzot varēs tur atgriezties.
Pirmdien, 11. decembrī, svinīgā apbalvošanas ceremonijā vijolniecei Vinetai Sareikai, Mežaparka Lielās estrādes "Sidraba birzs" arhitektiem un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komandai pasniegtas Izcilības balvas kultūrā. Balvas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā.
Iešana ķekatās ir viena no latviskās dzīvesziņas tradīcijām, kas šobrīd lielākoties dzīvo folkloras kopu repertuārā, nevis cilvēku ikdienā. Lai maskošanās tradīcijas varētu iepazīt skolēni, Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē izveidota jauna muzejpedagoģiskā programma "Laižam čiguonūs!", kurā stāsta par masku veidiem un to mitoloģisko nozīmi, dalībnieki var uzvilkt maskas un piedalīties ķekatnieku gājienā, izspēlējot, izdejojot un pašiem sajūtot tautas tradīciju.
Pēckovida laikā 46% Latgales iedzīvotāju nav apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu. No tiem latgaliešiem, kas devušies uz koncertu, teātri vai cirku, liela daļa apmeklējusi tikai tos pasākumus, kas notikuši pašu pagastā vai pilsētā. Pašiem latgaliešiem grūti pieņemt Kultūras akadēmijas pētījuma datus, bet kā galvenie iemesli, kāpēc gandrīz pusei reģiona iedzīvotāju kultūras patēriņa pētījuma ailēs pretim ir 0, tiek minēta reģiona sociālekonomiskā situācija, sabiedriskā transporta grafiki un valodas barjera.