Kultūra / Kultūrtelpa
Grosvaldi#1919. Parīzes Miera konferencē risina jautājumus par Latvijas «de facto» neatkarības atzīšanu
Parīzē nedēļa iesākas ar Miera konferences Baltijas komisijas sapulci, kurā tie risināti jautājumi par “de facto” neatkarības atzīšanu. Lielbritānijas priekšstāvis Sir Esme Hovards sēdē uzsver, ka: “Tomēr galvenā Latvijas prasība – pēc pilnīgākas neatkarības atzīšanas, tagad neesot izpildāma. Lielvalstis esot tajos uzskatos, ka galīgu Latvijas stāvokļa nokārtošanu nevarot izdarīt bez Krievijas valdības piekrišanas.”
Performances festivāla dienasgrāmata: Izaicinājums emocionālajām un fiziskajām robežām
Otrais Rīgas starptautiskais performanču festivāls Starptelpa jau rit pilnā sparā kopš nedēļas sākuma – notiek performatīvas akcijas, izrādes un meistarklases, no kurām vienu pieredzēt bija iespēja arī Annai Vilānei. Viņa raksta, ka Larisas Bauges meistarklase „Melnās avis nemelo” lika izaicināt emocionālās un fiziskās robežas un uzdot jautājumu, kāpēc viņa vispār nodarbojos ar performanču mākslu, kāpēc ir svarīgi emocionāli atkailināt sevi auditorijas priekšā un ko tas no pašas prasa prasa.
Valdība par nacionālās koncertzāles vietu spriedīs pēc Jāņiem
Par to, vai būvēt nacionālo koncertzāli uz AB dambja, valdība varētu izšķirties pēc Jāņiem. Pretrunīgā sabiedrības reakcija likusi Kultūras ministrijai nogaidīt ar 118 miljonu eiro vērtā projekta virzīšanu uz Ministru kabinetu. Jaunā konservatīvā partija jau paziņojusi, ka koncertzāles būvniecību uz AB dambja neatbalstīs. 
Performances festivāla dienasgrāmata: «Intervija ar Frānsisu Bēkonu»
Uz starptautiskā performances festivāla “Starptelpa” ceturto dienu atskatās izrādes dalībniece Laura Feldberga, performanci fotogrāfijās dokumentējis Māris Ločmelis. "Intervija ar Frānsisu Bēkonu'' skatītājiem pieteikta kā izrāde / performance dejas valodā. Tā veidota, balstoties britu gleznotāja Frānsisa Bēkona (1909–1992) mākslas tēlos un viņa personības izpētē. Izrādē var dzirdēt fragmentus no intervijām ar Frānsisu Bēkonu un var redzēt viņa gleznu elementus video projekcijās un dejotāju radītās un atkal izjauktās dzīvās kompozīcijās.
Abgunstes muižas saimnieki - noskretušā skaistuma meklētāji
Lai gan Abgunstes muižā mūs sagaida idilliska ainava ar lakstīgalas dziesmu un varžu koncertu fonā, bet pagalmā, ieradušās vasaras praksē, rosās Rīgas Dizaina mākslas skolas meitenes, vēl tikai pirms trim gadiem šī vieta bijusi skumīga un aizaugusi. Līdz 70. gadiem te darbojusies skola, bet vēlāk ierīkoti dzīvokļi un savulaik arī veikals.
Performances festivāla dienasgrāmata: Maskava asarām tic
Uz Starptautiskā performances festivāla “Starptelpa” trešo dienu atskatās Latvijas Kultūras akadēmijas teātra režijas students Linards Āboltiņš, performanci fotogrāfijās dokumentējis Dāvis Valbaks. Paralēli notika Tīnas Luīzas Kortermandas (Dānija) meistarklases, kuru fotostāstu sarūpējusi Līva Kalniņa.
Performances festivāla dienasgrāmata: «Smilšu pulkstenis» iztek katra skatītāja personīgās interpretācijās
Pirmdien, 10. jūnijā, sākās otrais starptautiskais performances mākslas festivāls “Starptelpa”, to organizē Latvijas Performances mākslas centrs, biedrība “Laboratory of Stage Arts” un mākslinieku rezidenču un izglītības centrs “MĀ TELPA”. Festivāls notiek jau otro gadu, un tajā piedalīsies mākslinieki no 20 valstīm. Festivāla laikā notiks meistarklases, performances, izstādes un izrādes. Šī gada festivāla tēma ir “Kontroles fenomens”. Sadarbībā ar festivāla organizatoriem LSM.lv arī šogad piedāvā festivāla dienasgrāmatu. 
Šonedēļ Rīgā norisināsies otrais starptautiskais performances festivāls «Starptelpa»
Visu nedēļu Rīgā jau otro gadu notiks Latvijas Performances mākslas centra rīkotais festivāls "Starptelpa”. Festivāla laikā notiks dažādas meistarklases, izrādes un izstādes. Šī gada festivāla tēma ir “Kontroles fenomens”. Kā Latvijas Radio pastāstīja festivāla rīkotāju pārstāve Sanita Rībena, šī gada tēma māksliniekiem liek aizdomāties par to, cik ļoti varam kontrolēt sevi un citus.
#Grosvaldi1919. Džo beidzot atgriezies Eiropā!
1919. gada pirmā jūnija nedēļa ir dažādu notikumu pilna, taču neapšaubāmi galvenais un visās vēstulēs, dienasgrāmatās un sarunās dominējošais ir fakts (un prieks!) par to, ka Džo beidzot atgriezies Eiropā, lai gan ne tāda stāvoklī, kā bija cerēts, jo ar traumēto kāju joprojām labi nav. Džo raksta brālim gan no Marseļas, gan pēc pāris dienām jau no slimnīcas Londonā (kas atrodas pavisam blakus Teita galerijai…).
Jaunākie
Interesanti