Kultūra / Kultūrtelpa
Neizgaismo fasādi, neslēdz ūdens sildīšanu, samazinās siltumu – kā ekonomē kultūras iestādes Latgalē
Energoresursu cenu pieaugums rada sarežģītu situāciju arī kultūras iestādēm. Latgalē – Daugavpils teātris, Marka Rotko mākslas centrs un Latgales vēstniecība "Gors" ir ieslēguši taupīšanas režīmu. Taču ar to nav līdzēts, lai saņemtie rēķini nepieaugtu. To, kā energoresursu cenu kāpums ietekmēs situāciju kultūras iestādēs vēl pēc pāris mēnešiem, un spēju samaksāt rēķinus šobrīd esot grūti prognozēt.
Vāgnera nama atjaunošanu cer paveikt līdz 2026. gadam; izmaksas lēš ap 44 miljoniem eiro
Vecrīgas nams, kurā 19. gadsimta sākumā divus gadus strādājis vācu komponists Rihards Vāgners, ir vēl soli tuvāk atdzimšanai. Jau zināms būvnieks un iezīmējas aptuvenie darbu uzsākšanas termiņi. Nākotnē Rīgas Vāgnera biedrība to redz arī kā kamerorķestra "Kremerata Baltica" un diriģenta Gidona Krēmera rezidences vietu.
Vietvārdu diena Galēnu pagastā vainagojas ar jauniem ievāktiem vietu nosaukumiem
Latgalē aizvadīta pirmā Vietvārdu diena, kas valodniekus, pētniekus un citus interesentus pulcēja Preiļu novada Galēnos. Tās norise vainagojusies ar papildu ievāktiem vietvārdiem. Tie tiks reģistrēti datu bāzē un būs kā šajā pusē atrodamo ciemu, pļavu, upju un daudzu citu ģeogrāfisko vietu nosaukumu vēsturiskās liecības.
Moderni, bet bez vēriena – jauna pilsētas svētku ēra? Secinājumi pēc Rīgas «Drosmes un prieka vasaras»
Rīgas pašvaldība šovasar atkāpās no pilsētas vasaras svētku tradīcijām, to vietā iedzīvotājiem piedāvājot "Drosmes un prieka vasaru". Jaunie svētki, kuri tika rīkoti apkaimēs un noslēdzās ar Rīgas dzimšanas dienas pikniku augusta nogalē, izmaksāja 2,5 reizes vairāk par pēdējiem pirms-pandēmijas svētkiem. Lai gan Rīgas jaunā pieeja svētku svinēšanā tiek uzteikta kā ļoti moderna, svētku vēriena pietrūka. Pat paši domnieki atzīst, ka svētku kulminācija – dzimšanas dienas pikniks – Rīgai bija "par šķidru".
Bronzā atlej taktilo Brīvības pieminekli, darba pabeigšanai vēl cer uz ziedojumiem
Patiesības mirklis - tā tēlnieki saka par brīdi, kad 1150 grādu karstā bronza ielīst formās, lai vēlāk, atkal izņemta no tām, taptu par skulptūru. Šonedēļ šīs ugunskristības piedzīvoja ilgi lolots, bet vēl nepabeigts projekts – taktilais Brīvības piemineklis. Pieminekļa miniatūrais modelis tā varenību ļaus sajust tiem, kas ir neredzīgi.
Glika Bībeles tulkojums – viens no mūsdienu latviešu valodas pamatakmeņiem
Daudzu valodu vēsturē īpašu vietu ieņem Bībeles tulkojumi. Tā, piemēram, Mārtiņa Lutera Bībeles tulkojums vācu valodā (1522–1546) nebija pats pirmais, taču tieši tas iezīmēja ne tikai baznīcas reformācijas periodu, bet arī jaunu laikmetu vācu valodas vēsturē. Karaļa Gustava Vāsas organizētais Bībeles tulkojums (1541) aizsāka t.s. jaunzviedru periodu zviedru valodas vēsturē. Kralices Bībele (1579–1593) bija pirmais pilnais Bībeles tulkojums čehu valodā un normas avots valodai nākamajiem gadsimtiem. Šādu sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Arī Ernsta Glika Bībeles latviešu tulkojums ir viens no mūsdienu latviešu valodas pamatakmeņiem.
Birokrātija, nodokļi un kultūra kā reliģija. Latviešu mūziķi stāsta par darbu Vācijā
"Vācijā man ir tāda sajūta, ka šeit reliģija ir kultūra un māksla," saka komponists Raivis Misjuns, kurš iepriekš dzīvojis gan Lielbritānijā, gan Nīderlandē. Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu sērijā "Mana pieredze Latvijai" turpina pētīt, kāda ir darba, nodokļu un naudas saņemšanas pieredze latviešu mūziķiem citās valstīs, un šoreiz pievēršas Vācijai.
Vai zini, ka Brīvības piemineklis varēja atrasties Daugavas krastā?
Brīvības pieminekļa celtniecība bija viens no publiski visvairāk apspriestiem jautājumiem. Tā risināšanā bija iesaistīti politiķi, ierēdņi, mākslinieki, tālaika sabiedriskie darbinieki. 1922. gada septembra sākumā tika izsludināts pirmais konkurss priekšlikumam par "Piemiņas staba" celšanu, tajā uzaicināja piedalīties tēlniekus Burkardu Dzeni, Teodoru Zaļkalnu, Emīlu Melderi, Kārli Zāli, arhitektus Eiženu Laubi un Ernestu Štālbergu.
Energocenu krīze kultūrā – lai nosegtu rēķinus, valsts iestādēm līdz gada beigām trūkst 3 miljoni eiro
Lai spētu nosegt elektroenerģijas un apkures rēķinus, valsts kultūras iestādēm pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem līdz gada beigām vajadzīgi vēl 3 miljoni eiro. Kultūras iestādes gatavas skarbiem taupības pasākumiem, bet paredz, ka tik un tā komunālo rēķinu dēļ nāksies samazināt paredzētos līdzekļus jaunradei. Nopietns signāls par atbalsta samazināšanos radošajiem procesiem ir arī Gētes institūta paziņojums par 11% budžeta griezienu kultūras projektiem Latvijā.
Jaunpils baznīca visa septembra garumā svin 430 gadu jubileju
Septembrī 430 gadi apritēs Tukuma novada Jaunpils baznīcai. 1592. gadā to uzcēla Jaunpils pils toreizējie saimnieki baroni Rekes. Baznīcas 430 gadu jubileja tiks atzīmēta ar 4 koncertiem, bet uz Jaunpils baznīcu vērts doties arī, lai apskatītu krāšņo un restaurēto altāri, atjaunotās baznīcas telpas un ērģeles.
Kuldīgas novada vērtības iedvesmo māksliniekus jauniem darbiem – tapusi izstāde «Kad vietas runā»
Mākslas zinātnieces un kritiķes Maijas Rudovskas saknes meklējamas Kuldīgā. Nu jau vairāk nekā 10 gadu viņa darbojas kā neatkarīgs kurators, bet pēdējos divos gados iesaistījusies Kuldīgas mākslinieku rezidences radošo notikumu tapšanā. Pagājušajā gadā Rudovskas vadībā tapa projekts, kurā dažādi autori dodas uz vietējiem pagastiem, lai vēlāk par tiem runātu savos darbos.
Lielās ģildes rekonstrukcija apstājusies
Latvijas Televīzijas Kultūras ziņu rīcībā nonākusi informācija, ka plānotie Lielās ģildes rekonstrukcijas darbi tomēr šogad tiek apturēti un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jauno sezonu steigšus pārplāno, lai varētu turpināt sniegt koncertus Lielajā ģildē.
REPORTĀŽA: Ukrainā no Latvijas nogādā skeneri vērtīgu kultūras materiālu digitalizēšanai
Krievija ir izvērsusi karu Ukrainā ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret kultūras mantojumu – tā norāda eksperti, kas visiem spēkiem cenšas glābt vēl neskartās vērtības. Ļvivā kopš kara sākuma ir izveidots ārkārtas Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centrs. Tur nonāk no ārzemēm saziedoti iepakojuma materiāli, kas ceļo uz muzejiem, arhīviem, bibliotēkām un dievnamiem visā valstī. Tam daudz ir palīdzējusi arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un tās darbinieki, Latvijas uzņēmumi un arī privāti ziedotāji. Un tagad tur nogādāts arī skeneris, kas ir ļoti svarīgs vērtīgo materiālu digitalizēšanai.
FOTO: Senās uguns nakts Engurē pulcē skatītāju simtus
Ar grupas “Auļi” dūdu skaņām un īpaši šim pasākumam radītu Agra Daņiļēviča horeogrāfiju 27. augustā Engures pludmalē tika iedegta, ieskandināta un izdejota Senās uguns nakts. Vietējie atzīst, ka brīdī, kad jūras krastā tiek aizdegts lielais ugunskurs, ir kaut kas maģisks. Uguns liesmās veroties, var atcerēties aizejošo vasaru un noskaņoties rudenim.
Grāmatu nezūdamības likums. Lasītājus Rīgā gaida ģimenes grāmatu maiņas punktā
Šonedēļ Rīgas centrā, organizācijas "Mammamuntetiem.lv" telpās, atklāts ģimenes grāmatu maiņas punkts "Grāmata pret grāmatu". Tā mērķis ir veicināt lasīšanu ģimenē un grāmatu apriti, lai tās neuzkrājas mājās un netiek arvien pirktas no jauna, bet ceļo no vienas ģimenes pie otras. Maiņas punkta apmeklētāji aicināti ierasties ar lasāmvielu no sava grāmatu plaukta un iemainīt to pret citām, vēl nelasītām grāmatām, ko atnesuši citi. Šobrīd, tikko vaļā vērtajā maiņas punktā, ir pieejamas 600 grāmatas, ko ziedojuši grāmatu izdevēji, rakstnieki un citi idejas atbalstītāji.
Svarīgākais šobrīd