Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
Turpinot 2017. gadā uzsākto Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanu, šogad Nemateriālā kultūras mantojuma (NKM) sarakstā iekļautas trīs kultūras vērtības – “Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā”, “Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls” un “Maija dievkalpojumi pie ceļmalu krustiem Dagdas novada Andrupenes un Šķaunes pagastos”, medijus informē Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
17 gadus pēc dzejnieka aiziešanas mūžībā Aivara Neibarta dzeja uzmirdzēja Jaunā Rīgas teātra iestudējumā “Dieviņš pillā” aktrises Gunas Zariņas interpretācijā. Arī nesen izdotais atmiņu krājums “Zum, zum dzejniek!” liecina par Neibarta un viņa dzejas vietu lasītāju un līdzcilvēku dzīvēs. Tomēr ideja Sarkandaugavā dibināt Aivara Neibarta muzeju pēc vairāku gadu darba iestrēgusi institūciju gaiteņos. Aivara Neibarta atraitne Sarmīte Neibarte zaudējusi ticību muzejam un namu novēlējusi mazmeitai.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva izstāžu zālē atklāta izstāde “Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250”. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku un aktualizē Garlība Merķeļa daudzveidīgo veikumu Latvijas kultūrtelpā. Izstādes idejas un teksta autore Aija Taimiņa uzsver, ka "izstāde ir mēģinājums aptvert neaptveramo”.
Svinīgā ceremonijā 28. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas aulā atklāja Izcilības balvas kultūrā laureātus. Balvas 2019. gada ieguva vēsturnieks un gleznotājs Imants Lancmanis, operdziedātāja Elīna Garanča un baletdejotāja Anna Laudere. Šogad īpašais apbalvojums par izciliem starptautiskiem sasniegumiem tika pasniegts jau sesto reizi, medijus informē Kultūras ministrijas pārstāvji.
No 6. līdz 8. decembrim “Kino Augusts” un Kaņepes Kultūras centrs piedāvā kino un mūzikas programmu, kurā iepazīstina ar hipiju, panku un metālistu subkultūru ietekmi uz Padomju Savienības izjukšanu un jaunas sabiedriskās identitātes radīšanu, medijus informē organizatori. “Kontrkultūra” programmas ietvaros tiks izrādītās filmas no Latvijas un kaimiņu valstīm (“Jelgava 94”, “The Youth Against Soviets”, “Kaza kāpa debesīs”, “Padomju hipiji”), kā arī uztāsies tādi mākslinieki kā Inokentijs Mārpls un Māris Šverns.
Pēdējo simt gadu laikā ļoti būtiski ir izmainījusies cilvēku vizuālā uztvere, arī tas, kā mēs sevi rādām fotogrāfijās un kādi uz tām izskatāmies. Šo atšķirību ļoti uzskatāmi varēs ieraudzīt grāmatā "Stikla Strenči”, kas šodien piedzīvos atvēršanas svētkus Fotogrāfijas muzejā.
Novembra beigās durvis ver atjaunotais Olaines Vēstures un mākslas muzejs. Tajā iekārtotas piecas ekspozīcijas, un tā vadmotīvs ir kūdras purvs, ar kuru Olaines novads ciešām saitēm savienots kopš seniem laikiem un kas vienmēr ietekmējis Olainē dzīvojošo cilvēku likteņus un notikumus.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Kantar TNS" ir veikusi pētījumu "Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņa paradumi 2019".
Par darbu plašu un daudzveidīgu izmantojumu pirmdien, 2.decembrī, pie saviem īpašniekiem nonāks 22 Autortiesību bezgalības balvas (ABB). Laureātus nosaka darbu izmantojuma datorizēta uzskaite, un tos Latvijas autoru biedrība “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA) meklē visā pārstāvētajā repertuārā – akadēmiskajā un populārajā mūzikā, rakstniecībā, vizuālajā mākslā, kino un horeogrāfijā, paziņojumā medijiem informē AKKA/LAA pārstāvji.
Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā atklāta audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”. Tā tapusi, atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju simto gadadienu, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu sarakstā. Līdz ar instalāciju – skolas soliem, kādi bija raksturīgi gadsimta sākuma izglītības iestādēs – atklāta arī grāmata, kurā stāstīts par nozīmīgākajiem sasniegumiem un personībām kultūrā un zinātnē.
Latvijas mūziķu apvienības “Tribes of the City”, "Nostra", "Nikto", "Idioti.Trupa", "Praga II", "Zem segas", "Banga" un "Pamirt" ar īpašām koncertprogrammām audio un video tiešraidē sveiks Radio “Naba” un tās klausītājus 17. gadadienā.
Drēzdenē vienā no lielākajiem dārglietu muzejiem Eiropā pirmdien, 25. novembrī, notikusi ielaušanās, paziņojusi Vācijas policija.
Normunda Naumaņa biedrība un balvas žūrija izsludina kandidātu pieteikšanu Normunda Naumaņa (1962-2014) vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā, kā arī Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai. Pieteikumi jāiesūta līdz 6. decembrim, paziņojumā medijiem informē organizatori.
Par godu gada jubilejai, kopš Upītes kultūrtelpa iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, Viļakas novada Šķilbēnu pagastā pirmo reizi rīkoti svētki “Gūdi”. To laikā skanēja ne vien dziesmas, bet arī pateicības vārdi par sasniegto radošo ieceru iniciatoriem, veicinātājiem un atbalstītājiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) novērojumi liecina, ka aizvien vairāk tās apmeklētāju bibliotēkā ierodas, lai strādātu, proti, izmantotu bibliotēku kā darba vietu.
Āgenskalna tirgū 24. novembrī notiks labdarības pasākums “Dod tālāk”. Pasākumā ar grāmatu maiņas punktu piedalīsies arī Rīgas Centrālā bibliotēka. Grāmatu maiņas punkts strādās no 10.00 rītā līdz plkst. 15.00 pēcpusdienā.
Šobrīd Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) "Tautas grāmatu plauktam" dāvātas vairāk nekā 6800 grāmatas. Katrā grāmatā ir dāvinātāja personisks ieraksts vai paraksts kā vēstījums par tās dāvinātāju un grāmatu.
Bijis iesaistīts konspiratīvā pretpadomju kustībā, vienlaikus sadarbojies arī ar Valsts drošības komiteju (VDK), gadiem dzīvojot dubultu dzīvi, nonākot virknē bīstamu situāciju. Reiz bailēs vēlējies tikt pie automāta un ģimeni paslēpt uz neapdzīvotas salas purvā. Mūziķis un kultūras darbinieks Andris Eriņš dalās savās atmiņās par piedzīvoto.
„Gaujiena – mana paradīze” – tā savulaik par savu vasaras mājvietu, kur tagad ir muzejs, teicis Latvijas Konservatorijas dibinātājs, izcilais komponists Jāzeps Vītols. Taču šobrīd viņa paradīze – memoriālais muzejs „Anniņas” – ir ļoti kritiskā situācijā. Pirms 31 gada muzeja ēka nodega, un toreiz tā tika atjaunota steigā, vairāk kā dekorācija komponista jubilejas koncertam. Šobrīd gan ir izstrādāta jaunas, modernas ekspozīcijas koncepcija ar domu, ka varbūt izdodas atjaunot arī pašu ēku.
Rīgas domes balvu “Gada rīdzinieks 2019” un Goda rakstu šogad saņēma komponists Boriss Rezņiks par Atmodas laika leģendārā skaņdarba “Atmostas Baltija” radīšanu, ieguldījumu mūzikas attīstībā un Rīgas starptautiskās atpazīstamības veicināšanu. Balvu viņam pasniedza pirmdien, 18. novembrī, Rīgas domes svinīgajā sēdē, kas bija sasaukta par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai, paziņojumā medijiem informē Rīgas domes pārstāvji.
Jaunākie
Interesanti