Kultūrtelpa
Kultūra / Kultūrtelpa
110 gadi kopš dzimšanas 24. maijā atzīmējami romāna "Viltotais Fausts jeb pārlabota un papildināta pavārgrāmata" autoram, filmu "Ceplis" un "Pie bagātās kundzes" mūzikas autoram Marģerim Zariņam.
No 12. maija Latvijā vienkopus gan ārtelpās, gan iekštelpās ļauts pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēkiem, drīkst notikt arī nelieli kultūras pasākumi. Kultūras nozares pārstāvji norāda – mazajiem pasākumiem ir emocionāla, nevis finansiāla vērtība. Kā šie atvieglojumi ietekmē un vai ko maina kultūras jomā, skaidro LTV raidījums “Kultūršoks”.
Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Ar šo teicienu suiti raksturo to, kā, viņuprāt, valsts izturas pret suitu kultūrtelpu, kas nu jau vairāk nekā 10 gadus atrodas UNESCO pasaules neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā, kā arī Latvijas kultūras kanonā. Suitu kopienas pārstāvji uzskata, ka valsts rūpes par viņiem ir nepietiekamas. Tādēļ šopavasar ievēlēts neformāls Suitu parlaments. Tas turpmāk aizstāvēs suitu intereses un veidos dialogu ar valsts pārvaldi. Tostarp lemts iesniegt oficiālu vēstuli UNESCO un Eiropas Komisijā ar lūgumu izvērtēt suitu kultūrtelpas saglabāšanu pēdējo desmit gadu laikā.
"Devos uz Brīvības pieminekļa pakāji 18. novembra vakarā, lai dziedātu himnu. Nostājos kopā ar visiem ar skatu pret pieminekli un uzrakstu “Tēvzemei un Brīvībai” un pulksten deviņos, kad vajadzēja sākt dziedāt himnu, es ievilku elpu un sapratu, ka nespēju nodziedāt nevienu vārdu," ar savu pieredzi Rakstniecības un mūzikas muzeja videostāstu sērijā "Mans himnas stāsts" dalās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Lai iedrošinātu cilvēkus atkal doties uz muzeju, baudīt mākslu un izzināt vēsturi, Liepājas muzejs sadarbībā ar vietējo modes salonu savās telpās radījis iluzoru sajūtu par bezrūpību, izvietojot muzejā manekenus. Ar šo performanci Liepājas muzejs cer piesaistīt apmeklētājus, jo pagaidām ļaudis muzeju apmeklē kūtri.
21. maijā, mēnesi pirms līgumā noteiktā termiņa, Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvdarbus.
Melngalvju nams jubilejas gadā saņēmis īpašu dāvanu - sudraba orhideju no sudrabkaļa Oļega Auzera, medijus informē SIA “Rīgas nami” pārstāve Laura Jansone.
Otrdien, 26. maijā, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) atsāks apkalpot lasītājus klātienē, medijus informē LNB pārstāvji.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien, 20. maijā, akcentēja nepieciešamību nodrošināt papildu finansiālu atbalstu kultūras nozarei Covid-19 izraisītās krīzes seku pārvarēšanai un lēma Ministru kabinetam nosūtīt vēstuli, aicinot valdību atbalstīt kultūras nozares stabilizēšanas plānu, medijus informēja Saeimas Preses dienestā.
20. maijā aprit desmit gadu, kopš dibināts Borisa un Ināras Teterevu fonds. Būdami vieni no lielākajiem mecenātiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē, Teterevi atbalstījuši simtiem projektu ļoti dažādās jomās vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā, tai skaitā dzīvnieku atbalstam, Rundāles pils restaurācijai un nupat – zinātniskiem pētījumiem par Covid-19. Latvijas Radio uzrunātie eksperti par Tetereviem teic: tas ir rets gadījums, kad liela bagātība apvienojas ar lielu vēlmi darīt labu līdzcilvēkiem.
Darbu atsākuši daudzi Covid-19 pandēmijas dēļ slēgtie Eiropas slavenākie muzeji. Apmeklētājiem durvis vērusi arī Atēnu Akropole un Romas Kolizejs.
"Citu valstu himnās mēs bieži redzam, ka tur ir runa par dinastijām, cīņām, varoņteikām. Mums tā visa nav. Mūsu himna ir skaidra un dziļa savā vienkāršībā. Tā ir miermīlīga, cilvēcīga. [..] Es domāju, ir vienmēr labi apzināties mūsu himnā, tās tekstā iekodēto priekšstatu par latviešiem, par Latvijas zemi un valsti, par mūsu valodu un kultūru," par valsts simbolu – himnu – Rakstniecības un mūzikas muzeja videostāstu sērijā "Mans himnas stāsts" saka Valsts prezidents Egils Levits.
No 20. maija Latgales vēstniecība “Gors” atkal piedāvā piedzīvot kultūras notikumus klātienē – sestdienās aicinot uz koncertu programmu, bet trešdienās un piektdienās uz kino. Katrā notikumā, ņemot vērā arī mākslinieku skaitu, varēs piedalīties līdz 25 apmeklētājiem, medijus informē “Gors” pārstāvji.
Valdība 19. maijā apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos grozījumi Muzeju likumā, kas papildu esošajai nosaka alternatīvu juridiskās darbības formu valsts muzejos, paredzot, ka tie varēs darboties arī kā atvasinātas publiskas personas. Likuma grozījumi arī precizē muzeju akreditācijas kārtību un ievieš valsts muzeju direktoriem amata pilnvaru termiņus uz pieciem gadiem, neierobežojot termiņu skaitu, medijus informēja Kultūras ministrijā.
Kultūrtelpa “Hanzas perons” un laikmetīgo skatuves mākslas notikumu sērija “Pārmija” aizsāk jaunu starpdisciplināru mākslas projektu “Turpinājums”, kura mērķis ir jaundarbu tapšana, bet to rezultāti skatītājiem būs novērtējami tad, kad situācija būs piemērotāka klātienes notikumiem.
Venēcijas biennāles birojs 18. maijā nācis klajā ar paziņojumu par 17. Starptautiskās Venēcijas Arhitektūras biennāles “How will we live together?” atklāšanas pārcelšanu uz 2021. gada 22. maiju. Par gadu pārcelta arī Venēcijas Mākslas biennāle, kas notiks 2022. gadā.
No 19. maija Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” atkal ver durvis izstāžu un ekskursiju apmeklētājiem, nodrošina informācijas centra darbību. Savukārt koncertus klātienē varēs apmeklēt līdz 25 dalībniekiem, medijus informē koncertzāles pārstāvji.
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) meklēs risinājumus, kā Covid-19 pandēmijas laikā nodrošināt jaunu studentu uzņemšanu un nezaudēt atlases kvalitāti, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” stāstīja LKA rektore Rūta Muktupāvela.
Vairāki muzeji pakāpeniski atsāk darbību un aicina apmeklētājus ievērot distancēšanās prasības. Otrdien, 19. maijā, durvis ver Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā struktūrvienības, kur iespējams aplūkot pirms ārkārtas situācijas atklātās izstādes, kā arī neredzētas ekspozīcijas. Tāpat turpmāk var apmeklēt arī Vēstures muzeju, kas drīzumā cer atklāt arī valsts neatkarības atgūšanas gadadienai sagatavoto izstādi liepu alejā pretī muzejam.
18. maijā jau 43. gadu muzeji visā pasaulē atzīmē savus profesionālos svētkus – Starptautisko Muzeju dienu. Tai ik gadu Eiropā tiek pieskaņota arī Muzeju nakts, kam vajadzēja norisināties aizvadītās nedēļas nogalē, taču ārkārtējās situācijas un spēkā esošo pulcēšanās ierobežojumu dēļ tā nenotika. Kā atzīst Latvijas Muzeju biedrībā, visgrūtāk piespiedu dīkstāves laiku bijis pārciest lielajiem muzejiem, kuri spēj sevi ikdienā uzturēt un pelnīt ar ieejas biļetēm un pasākumiem.
Jaunākie
Interesanti